Vides pārraudzības valsts birojs izsniedzis Latvijas autoceļu pārvaldītājam, uzņēmumam «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) autoceļa Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža posma rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu. Iepazīties ar atzinumu var Jelgavas domē, Jelgavas reģionālajā vides pārvaldē, kā arī pārējās pašvaldībās, kuru teritoriju skar automaģistrāles projekts.
Anna Afanasjeva
Vides pārraudzības valsts biroja lēmumā teikts, ka, izvērtējot un salīdzinot piedāvātās Jelgavas apvedceļa izveides alternatīvas posmā no Mežciema apļa Miera ielā līdz Romas krogam Lietuvas šosejā, secināts, ka jebkurā no abiem piedāvātajiem variantiem tiktu izveidots autoceļš iepriekš neskartā meža teritorijā Platones pagastā.
No vides aizsardzības viedokļa abi izskatītie varianti ir salīdzinoši līdzīgi. Pirmā varianta izbūves gadījumā nepieciešama meža zemes transformācija mazākā platībā, tādējādi tiktu iznīcinātas mazākas biotopu platības un mazākā posmā fragmentēts mežs, bet trase izvietota ļoti tuvu Romas ielas mikrorajonam, kas tādējādi tiktu pakļauts trokšņa ietekmei. Savukārt otrā varianta gadījumā trase izvietota tālāk no Romas ielas privātmāju rajona, līdz ar to prognozējama mazāka trokšņa ietekme, taču nepieciešama meža zemes transformācija lielākā platībā. Izslēdzoši apstākļi nav konstatēti nevienam no variantiem.
Vides pārraudzības valsts birojs atzīmē, ka apvedceļa izbūve atslogotu pilsētu no autotransporta plūsmas, kas rietumu virzienā virzās uz Lietuvas robežu (Meiteni). Savukārt autoceļš pēc rekonstrukcijas būtu ērts un drošs ceļš un vienlaikus būtu integrēts Eiropas transporta koridoru sistēmā.
Rekonstrukcijā netiktu radīts jauns būtisks satiksmes koridors, jo projekts paredz esošo autoceļu pārveidot par Eiropas standartiem atbilstošu automaģistrāli ar četrām braukšanas joslām un divlīmeņu šķērsojuma ceļu mezgliem, kas nodrošinātu drošus, ātrus, ērtus pārvietošanās apstākļus lielam skaitam šī ceļa posma izmantotāju. Tādējādi tiktu palielināta satiksmes drošība, samazinot pieslēgumu skaitu un izbūvējot papildu pievedceļus īpašumu sasniegšanas nodrošināšanai, teikts lēmumā.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka projektā paredzēts no Rīgas administratīvās robežas līdz pagriezienam uz Brankām esošo autoceļu rekonstruēt par automaģistrāli ar četrām braukšanas joslām. Savukārt no Brankām līdz 44,6. Kilometram (apļveida krustojumam), kur atrodas Jelgavas apvedceļa krustojums, esošo ceļu paredzēts paplašināt par četru joslu ceļu, kā arī izbūvēt jaunus tiltus pār dzelzceļa līnijām, autoceļu Jelgava – Iecava un Lielupi. Plānots arī izbūvēt jaunu ceļa trasi no Jelgavas apļveida krustojuma, līdz Romas krogam (48,5. Kilometrs). Plānots izbūvēt arī vietējās satiksmes ceļu un septiņus divlīmeņu ceļu mezglus.
Autoceļš aptuveni 3,5 km garumā robežojas ar dabas liegumu «Lielupes palienes pļavas», kas iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas «Natura 2000» tīklā.
Iepazīties ar Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu var Jelgavas domē, Jelgavas reģionālajā vides pārvaldē, Vides pārraudzības valsts birojā Rīgā un pašvaldībās, kuru teritoriju šķērso automaģistrāle.
14.9 °C,
2.2 m/s,
91.3 % 
14.9 °C,
2.2 m/s,
91.3 %