Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris šodien atkārtoti aicinājis medicīnas darbiniekus piedalīties vienas dienas mediķu brīdinājuma streikā. Zināms, ka mūsu pilsētas mediķi atbalstīs šo streiku, taču skaits, cik daudzi no viņiem dosies uz galvaspilsētu 26. septembrī, lai piketētu, vēl nav zināms. Medicīnas iestāžu arodbiedrībām precīzs protesta akcijas dalībnieku skaits jānosūta līdz 12. septembrim.
Ritma Gaidamoviča
Jau ziņojām, ka streikā plānots iesaistīt ārstniecības iestāžu struktūrvienības, kas sniedz plānveida ambulatoro, konsultatīvo un medicīnisko palīdzību. Valsts psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» arodbiedrības vadītāja Edīte Lismente jau pirmajā dienā, kad izskanēja paziņojums par brīdinājuma streiku 26. septembrī, portālam www.jelgavasvestnesis.lv apstiprināja, ka slimnīcas darbinieki atbalsta streiku un piketu, tādēļ tajā piedalīsies. Šodien viņa informēja, ka vēl nav zināms precīzs skaits, cik mediķu akcijā piedalīsies, taču slimnīcā gaidāmā protesta akcija ir aktuāls sapulču un pārrunu temats. E.Lismente ir pārliecināta, ka akcija būs brīdinājums valdībai.
Arī SIA «Jelgavas pilsētas slimnīcas» arodbiedrības vadītāja Sarmīte Vingene mums deva apstiprinošu atbildi, ka slimnīcas mediķi uz piketu noteikti dosies, taču arī te vēl precīzs akcijas atbalstītāju skaits nav zināms. Arodbiedrības vadītāja cer, ka šis brīdinājuma streiks ko manīs, jo ar kaut ko taču esot jāsāk, lai valdība reaģētu.
Iepriekš portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau informēja, ka protesta akcijā nevarēs piedalīties Jelgavas neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija, jo to neatļauj likums.
V.Keris norāda, tikai no sabiedrības attieksmes būs atkarīgs, vai veselības aprūpe arī turpmāk paliks prioritāte. Arodbiedrības pienākums esot atgādināt valdībai, ka Ministru kabinets atzina veselības aprūpi par prioritāti 2002. gadā, pildot toreizējās streika prasības.
Arodbiedrības priekšsēdētājs norāda arī, ka jau šogad vidēji mēnesī katrs ārsts nesaņem 140 latus, bet medicīnas māsa – 85 latus no tā, kas viņiem tika apsolīts, un šo neatbilstību valdība 2009.gadā gatavojas palielināt.
«Streika prasības ir taisnīgas un izpildāmas, jo arodbiedrība neprasa no Latvijas budžeta Eiropas līmeņa algas, bet tikai to pienācīgu samērošanu ar vidējo darba samaksu tautsaimniecībā – 2009. gadā ārstam aptuveni 1000 latu, bet māsai – 600 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas, attiecīgi palielinot atalgojumu arī citiem nozares darbiniekiem,» tā V.Keris.
Lai arī Latvijā ir kritiska situācija saslimstības līmeņa ziņā un augstākā mirstība Eiropas Savienībā, bet aptuveni trešā daļa nodarbināto ārstu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, Saeima veselības aprūpei 2008.gadā no iekšzemes kopprodukta piešķīra mazāk par iepriekšējos divos gados atvēlēto – tikai 3,58 procentus. Šī proporcija ir aptuveni divas reizes mazāka nekā attīstītās Eiropas valstīs.
Lēmumu rīkot brīdinājuma streiku LVSADA padome pieņēma 19. augustā.
17.1 °C,
5.6 m/s,
41.4 % 
17.1 °C,
5.6 m/s,
41.4 %