Nav pilsētas, kur nekustamo īpašumu tirgū nebūtu vērojama lejupslīde. Tā situāciju raksturo nozares eksperti. Jelgavā vērojamās tendences saistītas ar Rīgas tuvumu. Proti, mūsu pilsētā šajā nozarē notika liels īstermiņa investīciju jeb spekulatīvo darījumu īpatsvars, kad cilvēki īpašumu iegādājās, lai pēc laika to pārdotu dārgāk. Līdz ar to krīzes sekas varētu būt lielākas. Eksperti domā, ka patlaban īpašumus pārdod tie, kam tas ir nepieciešams. Ja vajadzības ātri realizēt īpašumu nav, īpašnieks to nepārdos. Arī Jelgavā atsevišķi nekustamo īpašumu projektu attīstītāji nonākuši nopietnās grūtībās.
Anna Afanasjeva
Nekustamo īpašumu firma «Latio» vērtēšanas grupas vadītājs Mārtiņš Trukšāns raksturo, ka dažādās vietās krīze nekustamo īpašumu tirgū ir atšķirīga – ir vietas, kur krīze ir smagāka, un vietas, kur – vieglāka, līdzīgi kā savulaik novērotā tirgus augšupeja, kas visā valsts teritorijā nebija vienlīdzīga. Pēc «Latio» speciālista domām Jelgavā darījumi nekustamo īpašumu tirgū notikuši līdzīgi kā Rīgā, galvaspilsētas tuvums krietni iespaidojis Jelgavas attīstības tendences. Jelgavā tirgus bijis ļoti aktīvs, tika būvētas gan jaunas savrupmājas un daudzdzīvokļu mājas, gan masveidā dalīta zeme, izveidojot jaunus apbūves gabalus. Pašlaik visās nekustamo īpašumu kategorijās pilsētā ir milzīgs piedāvājums.
Tirgus pieaugumu būtiski ietekmēja tas, ka sabiedrība šo tirgu uztvēra kā iespēju ātri nopelnīt, iegādājoties nekustamo īpašumu un pēc laika pārdodot to dārgāk. Šis pircējs nekļuva par gala patērētāju, kas īpašumu lieto dzīvošanai. Līdz ar to cilvēki, kas vēlējās iegādāties «jumtu virs galvas», nācās konkurēt ar cilvēkiem, kuri vēlējās ātri nopelnīt. Tādējādi tagad visvairāk cieš pilsētas, kur pastāvēja īstermiņa investīciju tirgus, ko tautas valodā sauc par spekulatīviem darījumiem. Mazajās pilsētās īpašumus galvenokārt iegādājās ar mērķi tos lietot, jo ātras peļņas tīkotāji te neredzēja drošu iespēju nopelnīt, tāpēc arī cenas necēlās tik strauji, un pašlaik krīze nav tik dziļa.
Pēc nekustamo īpašumu firmu «Arco Real Estate», «Latio» un «Ober-Haus» vērtējuma pašlaik nekustamos īpašumus pārdod tie, kam tas ir nepieciešams vai spiesta lieta. Aktivitāte ir samazinājusies visās pilsētās un arī cenu kritums jūtams visur. Lielākā rosība darījumu ziņā saglabājas Rīgā, apkārtējās pilsētās, neraugoties uz galvaspilsētas tuvumu, darījumu ir daudz mazāk. Speciālisti ievērojuši, ka, piemēram, Liepājā, kur ir lieli apkures tarifi, pieaudzis pieprasījums pēc nelielas platības (70–80 kvadrātmetru) padomju laikos būvētām individuālajām mājām. Arī citviet augsto komunālo maksājumu dēļ parādoties tendence, ka cilvēki sāk meklēt mājokļus ar krāsns apkuri.
Jelgavā to pagaidām nevarot raksturot kā izteiktu tendenci. Galvenā iezīme – piedāvājums ir būtiski pieaudzis, tādējādi ir pieaugušas pircēja izvēles iespējas. Taču potenciālajam pircējam esot grūti izvērtēt piedāvātās cenas adekvātumu.
Jelgava pieder pie pilsētām, kur nekustamā īpašuma attīstītāji nonākuši grūtībās. Piemēram, firmas «Stoneks» Varavīksnes ielā līdzās Lietuvas šosejai uzbūvētās individuālās mājas un vēl neapbūvētos zemes gabalus pārņēmis finansētājs – «Swedbank». Nākamā gadā sākumā īpašumus sāks izsolīt. Tāpat šķīrējtiesa uzlikusi arestu firmas «Alija M» bankas kontiem un uzņēmuma īpašnieka Alda Masteiko mantai. Firma Jelgavā realizē nekustamā īpašuma projektu «Gulbji». Pirms dažiem gadiem tā uzbūvēja pirmo jauno daudzdzīvokļu māju. Šogad ekspluatācijā bija jānodod otra daudzdzīvokļu māja. Tiesa, kā portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, šobrīd tai līdz galam nav izbūvēti pat pamati. Uzņēmuma pārstāvis A.Masteiko problēmas skaidroja ar ekonomisko situāciju, kuras dēļ valstī projekta īstenošanai vairs nav pieejams finansējums. Tas tiekot meklēts ārpus Latvijas robežām, bet par rezultātiem runāt vēl pāragri.
Daļa potenciālo dzīvokļu īpašnieku «Gulbju» projektā bija veikusi priekšapmaksu. Kad nebija ne dzīvokļu, ne iemaksātās naudas, viņi sāka paust neapmierinātību. Viens potenciālais mitekļa pircējs vērsās ar prasību tiesā. Starptautiskā šķīrējtiesa pagājušā nedēļā uzņēmēja A.Masteiko mantai un bankas kontiem uzlikusi arestu. Ja nekustamā īpašuma attīstītājs desmit dienu laikā pret klientu nenokārtos saistības, spriedums stāsies spēkā. Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija, ka tiesā pret A.Masteiko plāno vērsties vēl vairāki neapmierinātie klienti.
16.1 °C,
2.3 m/s,
76.2 % 
16.1 °C,
2.3 m/s,
76.2 %