2 °C, 5.2 m/s, 89.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPētījums: Zemgalē uzreiz aiz atalgojuma svarīgs darba auto
Pētījums: Zemgalē uzreiz aiz atalgojuma svarīgs darba auto
06/08/2008

Zemgalē 60,1 procentam iedzīvotāju jaunas darba vietas izvēlē viens no svarīgākajiem kritērijiem tūlīt pēc algas apmēra ir iespēja izmantot darba auto privātajām vajadzībām.

www.jelgavasvestnesis.lv

Zemgalē 60,1 procentam
iedzīvotāju jaunas darba vietas izvēlē viens no svarīgākajiem
kritērijiem tūlīt pēc algas apmēra ir iespēja izmantot darba auto
privātajām vajadzībām.

 

Savukārt 57 procentiem vidzemnieku, ja
potenciālais darba devējs sniedz iespēju izmantot darba auto
privātajām vajadzībām, tas vēl nav iemesls, lai attiecīgo
piedāvājumu pieņemtu.

Tikmēr Vācijā šis kritērijs ir svarīgs
aptuveni divreiz mazākam iedzīvotāju skaitam – 27 procentiem. Arī
Čehijā šādi domā tikai 29 procenti, Ungārijā – 37 procenti, bet
Polijā un Rumānijā nedaudz vairāk nekā 40 procenti
respondentu.

Caurmērā Latvijā no darba devēja auto kā
papildu bonusu sagaida 55 procenti iedzīvotāju, vairāk vīrieši nekā
sievietes, turklāt vērojama tendence – jo vecāks ir respondents, jo
vairāk iespēja izmantot darba auto privātajām vajadzībām tiek
uzskatīta par priekšrocību.

«Jau labu laiku darbinieka atalgojumu
veido ne tikai konkrēta naudas summa, bet arī citi materiālie un
nemateriālie ieguldījumi lojalitātes un motivācijas, līdz ar to arī
produktivitātes, veicināšanā. Pašreiz Latvijas darba tirgus mainās
– līdzsvarojas darba ņēmēja prasības un darba devēja iespējas tās
nodrošināt. Dažiem auto, protams, ir svarīga ikdienas daļa, taču ne
vienmēr katrs darba devējs varēs piedāvāt visu, tādēļ jāizsver, kas
ir būtiskāks – veselīga un komfortabla darba vide, veselības
apdrošināšana, atlaides sporta klubos, atbalsts bērniem skolas
gaitas sākot u.tml.,» norāda «GE Money Bank» Personāla pārvaldes
direktore Katerina Leidemane.

Interesanti, ka «GE Money Bank» veiktajā
pētījumā, kas īstenots ne tikai Latvijā, bet arī Čehijā, Polijā,
Vācijā, Rumānijā un Ungārijā noskaidrots, ka vīrieši ar dārgiem
auto šķiet sievietēm pievilcīgāki. Zemgalē aptuveni puse – 51
procents aptaujāto – nepiekristu apgalvojumam, ka Latvijā cilvēki
apskauž tos, kuriem pieder labāka automašīna, tomēr 56,7 procenti
domā, ka sievietēm pievilcīgāki šķiet vīrieši ar dārgiem
auto.

Savukārt Pierīgā šiem apgalvojumiem
piekristu vismazāk – tikai 38 procenti domā, ka mūsu tautieši ir
skaudīgi, un katrs otrais teiktu, ka sieviešu partnera izvēle ir
atkarīga no tā īpašumā esošās automašīnas. No visiem Latvijas
reģioniem visvairāk iepriekš minētajiem apgalvojumiem piekrīt
latgalieši – attiecīgi 62,5 procenti un 62,1 procents.

No visām aptaujātajām valstīm visvairāk
par šo apgalvojumu patiesumu nešaubās Čehijā – 76 procenti domā, ka
viņu tautieši mēdz būt skaudīgi, bet 63 procenti šķiet, ka čehu
sievietes dod priekšroku tiem pretējā dzimuma pārstāvjiem, kuri ir
dārgu spēkratu īpašnieki.

Pētījumā arī noskaidrots, ka 63,3
procenti Zemgales auto īpašnieku uzskata, ka automašīna tāpat kā
apģērbs raksturo cilvēku, līdzīgi domā arī 53 procenti rumāņu.
Kamēr Čehijā un Vācijā šim apgalvojumiem piekrīt vien 35 procenti
un 37 procenti aptaujāto.

Psiholoģe Ginta Ratniece vērtē: «Lietas,
kuras cilvēkiem ir apkārt, jau sen kā nav vairs tikai instrumenti,
kurus mēs lietojam. Ar to palīdzību mēs gan organizējam pasauli ap
sevi, gan veidojam savu identitāti. Savā ziņā lietas veido mūsdienu
cilvēka «paplašināto Es». Daudziem cilvēkiem automašīna
psiholoģiski simbolizē gan pārticību, gan brīvību un mobilitāti,
gan statusu, gan pievilcību un intimitāti, gan varenību un spēku.
Vīrieša vērtībās joprojām automašīnas ieņem vienu no augstākajām
pozīcijām kā «vīriešu atribūts, lieta». Bet domāju, ka tas Latvijā
sāk pamazām mainīties, jo automašīnas kļūst aizvien pieejamākas un
aizvien vairāk tās lieto arī sievietes.»

«GE Money Bank» pētījums veikts sešās
Eiropas valstīs – Vācijā, Čehijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā un
Latvijā. Tā ietvaros katrā valstī aptaujāti vairāk nekā 600
respondentu vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Latvijā pētījumu veica
pētījumu centrs SKDS, bet pārējās valstīs – TNS Asia.