Paraolimpisko spēļu medaļnieki – arī Jelgavas invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba «Cerība» sportists Edgars Bergs, kurš Pekinā lodes grūšanā izcīnīja sudraba medaļu – atzīst, ka, klausoties sarunas par prēmijām, kas ir piecas reizes mazākas nekā olimpisko spēļu medaļniekiem, jūtas diskriminēts. Kā netaisnīgas mazās prēmijas vērtē arī kluba vadītāja Ruta Kļaviņa, kas izsaka cerības, ka ar skaļiem protestiem un tiesībsarga uzsākto pārbaudi taisnību tomēr izdosies panākt un paraolimpisko spēļu medaļnieki saņems tādas pat prēmijas, kādas olimpieši.
Zane Auziņa
«Sudrabs ir tas, uz ko es tiecos, un to arī izcīnīju. Protams, tas manī vairo lepnumu un arī cīņas sparu – tagad vēl mazliet atpūtīšos un tad sāksies treniņi nākamo četru gadu garumā, lai pienācīgi sagatavotos Londonai,» īsi piedzīvoto Pekinas paraolimpiskajās spēlēs un sajūtas šodien raksturo Jelgavas invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba «Cerība» sportists Pekinas sudraba medaļnieks E.Bergs. Tiesa, viņš piebilst, ka runas par prēmijām, kuras tāpat kā pēc Atēnām, kur Edgars arī izcīnīja sudraba medaļu, ir paredzētas ievērojami mazākas nekā olimpiešiem, rada sarūgtinājumu. «Mēs trenējamies ne mazāk intensīvi kā olimpieši, startējam tajos pat laukumos, kur olimpieši, un uzvaras, ko izcīnām, ir ne mazāk nozīmīgas, tādēļ nesaprotu, kāpēc mūs grib diskriminēt un nostādīt uz zemākas latiņas,» teic Edgars.
Viņam pilnībā piekrīt arī kluba «Cerība» vadītāja R.Kļaviņa, kas neslēpj, ka prēmiju jautājums ir ļoti sāpīgs. «Jūs padomājiet paši – dažādos integrācijas projektos un pasākumos ir iztērēti tūkstošiem, simtiem trūkstošiem latu, bet tagad apstiprinās, ka tas viss ir tikai kaut kāds ķeksītis un izrādīšanās. Patiesībā invalīdi nevienam nerūp, un prēmijas, kuras nesaprotamu iemeslu dēļ invalīdu sporta pārstāvjiem grib iedot tikai formālas, to apliecina,» sarūgtināta teic R.Kaļviņa.
Tādēļ viņa ir vēl jo vairāk priecīga par to, ka tiesībsargs Romāns Apsītis izlēmis sākt pārbaudes lietu par iespējamu paraolimpiešu diskrimināciju. «Ceru, ka pārbaude «izkustinās ledu» un gūs rezultātus, taču arī mums – invalīdu sporta pārstāvjiem – jābeidz kautrēties un par sevi jāatgādina ar skaļākiem protestiem,» tā R.Kļaviņa.
Tikmēr Tiesībsarga birojā skaidro, ka Ministru kabineta noteikumos nav noteikta konkrēta naudas summa, kādu var piešķirt sportistiem par sasniegumiem paraolimpiskajās spēlēs. Šobrīd amatpersonas minējušas, ka E.Bergu par sudraba medaļu Pekinas paraolimpisko spēļu lodes grūšanas sacensībās varētu apbalvot ar 10 000 latu balvu. Savukārt Aigaru Apini par zelta medaļu diska mešanā – ar 20 000 latu. Šīs prēmijas ir piecreiz mazākas par maksimālo olimpisko spēļu medaļniekiem piešķiramo summu. Sporta aprindās sākušās plašas diskusijas par to, vai paraolimpisko spēļu sasniegumi vērtējami vienlīdz augstu, ja ne pat augstāk par olimpisko spēļu sasniegumiem, taču galīgais lēmums par prēmiju piešķiršanu jāpieņem valdībai.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka Jelgavu Latvijas valsts izlases sastāvā
pārstāvēja divi «Cerības» sportisti – E.Bergs un Ingrīda Priede. Pirms brauciena uz Pekinu nopietnas cerības tika liktas arī uz Ingrīdu, kas diska mešanā ir spējusi uzstādīt pat olimpisko rekordu. Taču šajā reizē viņa neesot tikusi galā ar satraukumu un uzrādīja rezultātus, kas ir viduvēji un stipri vājāki nekā pašas rezultāti citās sacensībās.
«Esam patiesi priecīgi, ka mūsu olimpieši mājās atgriežas ar trijām medaļām. Ja Ingrīda būtu vairāk pārliecināta par saviem spēkiem un disku būtu aizmetusi tikpat tālu, cik viņa to spēja treniņos, visticamāk, mums būtu vēl viena medaļa – pilnīgi noteikti bronzas, bet varbūt pat arī sudraba,» tā R.Kļaviņa. Taču sportiste neesot spējusi koncentrēties, kas rezultātā maksājis medaļu.
Svarīgi gan piebilst, ka konkurence mūsu sportistiem Pekinas paraolimpiskajās spēlēs salīdzinājumā ar spēlēm Atēnās bija krietni lielāka – vieglatlētikā vien startēja 1350 atlēti. Un, ja fiziskā un sportiskā sagatavotība esot ļoti laba, tad ar psiholoģisko vēl ir daudz jāstrādā.
Kopumā Pekinas paraolimpiskajās spēlēs bija pārstāvētas 76 valstis, un Latvija kopvērtējumā ieguva augsto 45 vietu (salīdzinājumam – Lietuva palika 56., savukārt Igaunija – 70. vietā).
Edgara Berga treneres Maijas Ukstiņas foto
14.9 °C,
2.2 m/s,
91.3 % 
14.9 °C,
2.2 m/s,
91.3 %