Šā gada 14. oktobrī Briselē notiks vēsturē pirmā Eiropas Uzņēmumu parlamenta sēde. Latviju pārstāvēs deviņi uzņēmumi, kuru vidū būs arī Jelgavas mašīnbūves rūpnīca. Tās kontrolpaketes īpašnieks Pēteris Bila nolēmis pārliecināties, vai šejienes ierēdņu attieksme pret ražošanu ir saistīta ar ES regulām, vai pašu ierēdņu iniciēta.
Anna Afanasjeva
Eiropas Parlamenta sēdē kopumā piedalīsies 751 uzņēmējs no 27 ES valstī, lai diskutētu un balsotu par uzņēmējdarbībai aktuāliem jautājumiem. Pasākumā piedalīsies arī 24 uzņēmēji no 18 citām Eiropas valstīm, kas nav ES dalībvalstis.
Eiropas Uzņēmumu parlamentā būs pārstāvēti deviņi Latvijas uzņēmumi – «Europrojects», Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, «VentEko», «Frederiks D&A» u.c. Uzņēmēju delegāciju vadīs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme.
Šī būs pirmā reize, kad kopā tiek aicināti Eiropas uzņēmumu pārstāvji, lai tieši un atklāti runātu par kopīgām problēmām un paustu savas vēlmes visaugstākajā līmenī. Tā ir «Eurochambers» iniciatīva, šī organizācija apvieno vienā projektā tirdzniecības un rūpniecības kameras no visas Eiropas.
Pasākums ļaus Eiropas biznesa sabiedrībai izteikt savas domas par aktuāliem jautājumiem, kas tiek apspriesti ES līmenī, kas viņus tieši ietekmē. Galvenais mērķis ir veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgāku ES lēmumu pieņemšanas procesu. Galvenie jautājumi ir iekšējais tirgus un ieiešana tirgū; enerģija un vide; izglītība un uzņēmējdarbība. Uzņēmēju balsojuma rezultāti tiks iesniegti ES Padomes prezidentam, kā arī citām ES un nacionālo valstu institūcijām.
Mašīnbūves rūpnīcas vadītājs Pēteris Bila www.jelgavasvestnesis.lv pastāstīja, ka Eiropas Uzņēmumu parlamentā viņš, būdams pirmo reizi, vēlētos noskaidrot, vai mūsu valsts ierēdņu attieksme pret ražošanu un uzņēmējiem nepieciešamo speciālistu sagatavošanu ir saistīta ar ES izdotajām regulām, vai pašu ierēdņu iniciēta. Uzņēmējs jau gadiem cenšas panākt, lai ar speciālistiem, kas sagatavoti par uzņēmuma līdzekļiem, mašīnbūves rūpnīca varētu noslēgt ilgtermiņa līgumu, tādējādi atgūstot izglītošanā ieguldītos līdzekļus. Taču ministriju ierēdņi aizbildinās, ka tas nav iespējams ES pieņemto regulu dēļ. P.Bilam nav skaidrs, kāpēc tādā gadījumā Jelgavā ienākušie citu ES valstu uzņēmumi ar darbiniekiem var noslēgt līgumus uz pieciem gadiem un atpelnīt ieguldītos līdzekļus.