Aktīvais sēņošanas laiks klāt, diemžēl parasti tas ne vienam vien neuzmanīgākam sēņu cienītājam beidzas ar saindēšanos un ārstēšanos slimnīcā. Piemēram, Valsts toksikoloģijas centrā (VTC) jau septembra sākumā bija reģistrēti septiņi pacienti, kas saindējušies ar sēnēm. Tiesa Jelgavas Pilsētas slimnīcā līdz šim vēl nav vērsies neviens pacients, kas būtu saindējies ar paša lasītām vai pirktām sēnēm.
Ritma Gaidamoviča
Jelgavas Pilsētas slimnīcas Terapijas nodaļas vadītāja daktere Skaidrīte Ādamsone portālam www.jelgavasvestnesis.lv stāsta, ka iepriekšējos gados šādas problēmas bijušas un cilvēki vērsušies pēc palīdzības pie mediķiem, taču šogad par laimi Terapijas nodaļā vēl nav nonācis neviens pacients. Viņa lēš, ka, iespējams, beku un baraviku mežā ir tik daudz, ka cilvēki neaizraujas ar nepazīstamu sēņu likšanu grozā, turklāt arī tirgū pārdod labi zināmas sēnes.
Taču piesardzības nolūkos, VTC informē, ka pirmie saindēšanās simptomi atkarībā no tā, ar kādām sēnēm saindēšanās notikusi, var parādīties, sākot no vienas līdz astoņām stundām un vēl vēlāk. Simptomi var būt dažādi, bet lielākoties tie ir vemšana, vājums, svīšana, sāpes vēderā un citi.
Gadījumā, ja ir konstatēta saindēšanās ar sēnēm, nekavējoties jāizsauc ārsts.
Pirms ārsta ierašanās cietušais jānovieto gultā, un, lai izskalotu kuņģi, tam jādod dzert vairākas glāzes vārīta ūdens ar sodu, kā arī jāizraisa vemšana. Vēlams lietot aktivētu ogli, kā arī dzert daudz silta ūdens, bet nekādā gadījumā alkoholu vai skābus dzērienus.
Ja saindēšanās ir vieglā formā, ārstēties var mājas apstākļos, ārstēšanās stacionārā ilgst vienu līdz divas dienas, taču nopietnākos gadījumos arī ilgāk.
Īpaši bīstama ir saindēšanās ar zaļo mušmiri, kas tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajām un indīgākajām sēnēm un ir sastopama arī Latvijā.