19.3 °C, 0.3 m/s, 94 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Gatves deju» vēl vienam rekordam Rīgas ielās izdejos arī Jelgavas kolektīvi
«Gatves deju» vēl vienam rekordam Rīgas ielās izdejos arī Jelgavas kolektīvi
23/10/2008

Pagājušās nedēļas nogalē latvieši vienojušies kopīgam diennakts 100 metru stafetes skrējienam «Daugavas» stadionā un pēc sākotnējiem datiem divkārt pārspējuši līdzšinējo Ginesa rekordu dalībnieku skaita ziņā – stafetes kociņu diennakts laikā nodeva 3844 cilvēki. Taču šajā sestdienā, 25. oktobrī, pulksten 12 Latvijas tautas deju ansambļi vienosies kopīgā dejā, lai mēģinātu uzstādīt jaunu pasaules rekordu kategorijā «garākā deja». Garāko «Gatves deju» izdejos arī 10 Jelgavas deju kolektīvi.

Ritma Gaidamoviča

Pagājušās nedēļas nogalē
latvieši vienojušies kopīgam diennakts 100 metru stafetes
skrējienam «Daugavas» stadionā un pēc sākotnējiem datiem divkārt
pārspējuši līdzšinējo Ginesa rekordu dalībnieku skaita ziņā –
stafetes kociņu diennakts laikā nodeva 3844 cilvēki. Taču šajā
sestdienā, 25. oktobrī, pulksten 12 Latvijas tautas deju ansambļi
vienosies kopīgā dejā, lai mēģinātu uzstādīt jaunu pasaules rekordu
kategorijā «garākā deja». Garāko «Gatves deju» izdejos arī 10
Jelgavas deju kolektīvi.

 

Rīgas domes Kultūras departamenta
Informācijas sektora vadītāja Ineta Zalāne informē, ka jauna
pasaules rekorda uzstādīšana plānota kā tautas deju kolektīvu
apsveikums Latvijas valsts neatkarības 90 gadadienā. «Vairāk nekā
1900 dejotāju vienosies vienā no cēlākajām un spilgtākajām latviešu
dejām, kas izturējusi laika pārbaudi – «Gatves dejā», lai izdejotu
to cauri pašai Vecrīgas sirdij. Dejotāju gatve vīsies no Latvijas
Universitātes ēkas Raiņa bulvārī 19 līdz Rīgas Tehniskās
universitātes ēkai Kaļķu ielā 1,» tā I.Zalāne.

Portālu www.jelgavasvestnesis.lv Kultūras departamentā informēja,
ka no Jelgavas garākajai «Gatves dejai», kas sāksies pulksten 12 un
beigsies 12.08 pieteikušies tautas deju ansambļi – «Kalve»,
«Diždancis», «Dālderis», «Lielupe», «Skalbe», «Jundari», «Laipa»,
«Rota», «Jaunība», Spīdolas ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs, kā
arī bērnu un jauniešu deju kolektīvs «Vēja zirdziņš».

««Gatves deja» ir viena no spilgtākajām
latviešu dejas būtības atklājējām. Augumu staltumā un kustību
nesteidzīgajā cēlumā tiek izteikts solījums, ko cilvēki dod cits
citam – mūžu nodzīvot stalti, skaisti un gaiši. Ar dejas simbolismu
tiks atgādināts par harmoniskas un vienotas sabiedrības būtiskumu,»
teic Informācijas sektora vadītāja.

Dejotāju gatves garums tiks mērīts
dejotāju skaitā, cenšoties pārspēt pašreizējo Ginesa rekordu
kategorijā «garākā deja», kas sasniegts 2007.gada 25.septembrī
Honkongā, piedaloties 1048 dalībniekiem.

Dejotājus atbalstīt klātienē aicināts
ikviens. Vienlaicīgi Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja just līdzi
dejotājiem, klausoties Latvijas Radio 3 – programmu «Klasika», kur
ēterā atskaņos «Gatves dejas» mūziku.

Lielā pasākuma idejas autors ir tautas
deju ansamblis «Vektors», kas šī gada rudenī ar diviem koncertiem
atzīmēs savas pastāvēšanas 50 gadadienu. Ansambļa ilggadējais
vadītājs, Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs, Triju Zvaigžņu
ordeņa kavalieris Uldis Šteins norāda, ka šim pasākumam izvēlēta
«Gatves dejas» etnogrāfiskā horeogrāfija, lai svētku priekšvakarā
vēlreiz padomātu par to, no kurienes mēs nākam, kurp dodamies, par
mūsu tautas vērtībām un tās spēku.

Kā neatkarīgie novērotāji jauna pasaules
rekorda uzstādīšanas mēģinājumam tiks pieaicināti Latvijā pazīstami
un uzticību iemantojuši sabiedrības locekļi, kuri sniegs savu
atzinumu par rekorda sasniegšanu – bijusī Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga, dziedātāja Ance Krauze, ģenerālprokurors Jānis
Maizītis, dzejnieks Jānis Peters, Saeimas deputāts un dramaturgs
Pauls Putniņš un pavārs Lauris Aleksejevs.

«Šī neparastā pasaules rekorda
uzstādīšana Rīgas centrā ir viens no daudzajiem pasākumiem, ar
kuriem galvaspilsēta sagaida savas valsts apaļo gadskārtu.
Apzināmies, ka tieši šādi unikāli un pārsteidzoši notikumi ir tie,
kuri spēs Rīgai pievērst pasaules uzmanību un nodrošinās Eiropas
kultūras galvaspilsētas statusu 2014. gadā,» akcentē Rīgas domes
Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle.