Valdība un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) šodien iepazinās ar vienošanās projektu par 2009. gada domstarpību un vienošanās protokolu, kas paredz, ka nākamgad pašvaldības saņems 80 procentus iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumu. Pašvaldības – arī Jelgavas – ar to nav mierā un atzīst, ka patreiz izstrādātais protokols nav taisnīgs.
Zane Auziņa
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne, kura pati arī piedalījās Ministru kabineta sēdē, atzīst, ka situācija ir sarežģīta un pašvaldības ar to nav mierā. «Nevēlos kritizēt šodien pieņemto Rīgas domes lēmu, ar kuru tā atsakās parakstīt vienošanās protokolu ar Finanšu ministriju (FM), kas paredzēja ievērojami palielināt Rīgas iemaksas nākamā gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, bet drīzāk izteikt kritiku valdībai. Pašvaldību savienību neapmierina fakts, ka valdība uz pašvaldību pleciem ar dažādiem likumiem ir uzlikusi virkni sociālās palīdzības uzdevumu, ko paredz dažādi atvieglojumi, taču papildus finansējums netiek nodrošināts. Pašvaldībām galvenais ienākuma avots ir Iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt FM izstrādātie grozījumi likumā par IIN paredz ar 2009. gadu neapliekamo minimumu palielināt no 80 līdz 90 latiem un IIN atvieglojumu par apgādniekiem – no 56 līdz 63 latiem. Atvieglojumi ir arī invalīdiem, represētajiem un vēl lielai daļai dažādu sociālo grupu pārstāvjiem. Tas viss ievērojami palielina pašvaldību izdevumus. Lai nesamazinātos pašvaldību IIN ieņēmumu bāze, LPS iepriekš vēlējās mainīt maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā ieskaitāmo IIN ieņēmumu daļu no 80 procentiem uz 82 procentiem. Savukārt valdība Finanšu ministrijas personā priekšlikumu noraidīja, kas situāciju pašvaldībām būtiski pasliktina,» skaidro Irēna Škutāne, piebilstot gan, ka šis ir tikai viens no neapmierinātības cēloņiem. «Būtisks faktors ir arī tas, ka visām pašvaldībām «donorēm», kāda ir arī Jelgava, katru gadu būtiski ir palielinājies iemaksu apmērs pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kamēr valsts līdzfinansējums jau kopš 2001. gada ir nemainīgs – 7,1 miljons latu,» stāsta I.Škutāne. Situāciju sarežģī arī fakts, ka nav saskaņotas iedzīvotāju ienākuma nodokļi ieņēmumu prognozes nākamajam gadam, bet Rīgas domes atteikšanās palielināt savu iemaksu daļu izlīdzināšanas fondā būtiski sarežģī situāciju citām pašvaldībām, kas nevar izstrādāt savus budžetus nākamajam gadam.
Šogad Jelgava pašvaldību izlīdzināšanas fondā kopumā iemaksās 2,8 miljonus latu, bet, ņemot vērā šā brīža situāciju, nākamgad iemaksas apmērs var būt ievērojami augstāks. Jāpiebilst, ka Jelgava jau šobrīd ir trešais lielākais «donors» pašvaldību izlīdzināšanas fondā aiz Rīgas un Jūrmalas.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka šodien Rīgas domes deputāti ārkārtas sēdē nobalsoja pret Finanšu ministrijas izstrādāto nodomu protokolu, kas paredzēja, ka Rīgai nākamā gada iemaksas varētu sasniegt 68,1 miljons latu, kas nozīmē pieaugumu par 15 miljoniem latu, salīdzinot ar šo gadu.
Savukārt valdība un LPS šodien iepazinās ar vienošanās projektu par 2009. gada domstarpību un vienošanās protokolu, kas arī netika apstiprināts. Paredzēts, ka galīgais lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts rīt, jo premjers Ivars Godmanis atsevišķas protokola nianses vēlas pārrunāt valdības sēdes slēgtajā daļā. Tiek prognozēts, ka IIN iecerētais sadalījums tiks saglabāts, bet vēl ir jārunā par Rīgas domes lēmumu atteikties palielināt iemaksu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā un jārod risinājums, kas apmierinātu Rīgas pašvaldību.
Ministru kabineta un LPS domstarpību un vienošanās protokols ir valsts budžeta likumprojekta paketes neatņemama sastāvdaļa. Pēc apstiprināšanas un parakstīšanas tas tiks iesniegts Saeimā kopā ar 2009. gada valsts budžeta likumprojektu.
21.8 °C,
1.6 m/s,
58.8 % 
21.8 °C,
1.6 m/s,
58.8 %