Latvijā 80 % vecāku uzskata – runāt ar bērniem par naudu ir svarīgi, taču 75% vēlas, lai par to vairāk izglīto jau skolā, liecina GE Money Bank un Naudas plānošanas centra pētījums.
www.jelgavasvestnesis.lv
Pētījumā, kas veikts sešās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, secināts, ka Latvijā 75% iedzīvotāju vēlas, lai bērnus par naudas jautājumiem izglīto jau skolā, līdzīgi domā arī 75% rumāņu, 76% krievu un 77% poļu, bet visvairāk šo domu atbalsta Čehijas un Ungārijas respondenti – attiecīgi 80% un 81%.
«Šie dati skaidri norāda, ka bērnu izglītība finanšu jautājumos iedzīvotājiem ir svarīga, vēl vairāk – viņi redz skolu, kā būtisku instrumentu šīs finansiālās kompetences paaugstināšanā. Pamata un vidējās izglītības mērķis ir ne vien dot vispārējas zināšanas, bet arī sagatavot bērnus un jauniešus dzīvei sabiedrībā kopumā. Iespējams, tieši tas, ka iepriekš izglītības iestādēs par naudas lietām, par tās plānošanu netika tik daudz runāts, ir veicinājis arī ne pārāk atbildīgu attieksmi, piemēram, pret kredītu ņemšanu,» norāda GE Money Bank Patērētāju kreditēšanas un līzinga produktu pārdošanas pārvaldes direktors Viktors Toropovs.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 80% – piekrīt arī tam, ka vecākiem ir svarīgi runāt ar saviem bērniem par naudu – par tās vērtību, par budžeta plānošanu, par to, ko var atļauties un tam līdzīgi. Visvairāk šādi uzskata Ungārijā (83%), kamēr Čehijā šim apgalvojumiem piekrīt vien 57% respondentu. Caurmērā biežāk apgalvojumu atbalsta sievietes, piemēram, Latvijā šādi domā 85% sieviešu, kamēr vīrieši vien 75%, līdzīgi arī Krievijā – attiecīgi 63% un 58%.
Taču darbs ar bērniem liecina, ka bērni izprot naudas vērtību. «Nesen kopā ar GE Money Bank rīkotajā 1. līdz 4. klašu skolēnu zīmējumu konkursā pētījām, kā bērni izprot naudas vērtību. Viens no secinājumiem bija, ka bērni saprot, ka naudai ir vērtība, par to var ne tikai iegūt dažādus labumus, bet arī iztērēt to nozīmīgām sabiedrības vajadzībām. Cits jautājums, vai šī viņu sapratne īstenotos arī attiecīgā darbībā, tad, kad rokās būtu reāla nauda un mamma vai tētis nebūtu blakus,» stāsta NPC vadītāja Signe Bierande secina
Pētījumā arī secināts, ka zināšanas iegūst no vecākiem, bet uztvere par naudu starp paaudzēm atšķiras. Tā Latvijā 57% iedzīvotāju atzīst, ka zināšanas par ģimenes budžeta pārvaldīšanu ir ieguvuši no saviem vecākiem vai ģimenē, Ungārijā šāda atziņa parādās visvairāk (75%), bet vismazāk zināšanas no vecākiem iegūst Polijā (43%) un Krievijā (39%). Latvijā tie, kas visvairāk zināšanas par naudu gūst no vecākiem, ir jaunieši vecumā no 18-29 gadiem, vecākās paaudzes pārstāvji (40 49) atzīst, ka šīs zināšanas ieguvuši no praktiskās pieredzes. Tajā pašā laikā no visām pētījumā iekļautajām valstīm, tieši Latvijā visvairāk vērojamas atšķirības naudas uztverē starp paaudzēm – 61% uzskata, ka viņi naudu neuztver tā, kā viņu vecāki. Tikmēr Ungārijā, kur, tāpat kā Latvijā, ievērojams skaits iedzīvotāju zināšanas gūst no vecākiem, naudas uztvere dažādās paaudzēs arī ir līdzīga, jo 61% ungāru piekrīt apgalvojumam «Es naudu uztveru tāpat, kā mani vecāki». Salīdzinoši maz čehu un krievu piekrīt šim apgalvojumam– attiecīgi 41% un 46%.
«Cilvēkiem šobrīd ir nepieciešama cita atbildības pakāpe attiecībās ar naudu, jo pēdējos 18 gados Latvijas ekonomika ir būtiski mainījusies. Šobrīd piedāvājums – ko darīt ar naudu, ir tik liels, ka cilvēkiem rodas grūtības izvēlēties – kam dot priekšroku un kādu atbildības pakāpi uzņemties attiecībās ar naudu,» skaidro psiholoģe Ilze Dreifelde-Gabruševa. «Savukārt, bērni daudz veiksmīgāk apgūst dzīves mācības, ja kāds viņu acīs respektabls cilvēks pastāsta par savu pieredzi ar naudu vai bērniem pašiem ir iespēja dalīties vienam ar otru savā pieredzē. Tas nozīmē, ka skola var būt vide, kurā bērni jau no mazām klasēm prezentē savu pieredzi, veiksmi un kļūdas ar naudu. Tas vairo bērnu iespēju aktīvi sekot līdzi notiekošajam naudas pasaulē atbilstoši savam vecumam, kā arī nodrošina vairāk informāciju par attiecībām ar naudu.»
Pētījums veikts 2008. gada jūlijā un augustā. Tā laikā aptaujāti vairāk nekā 3600 respondentu, ne mazāk kā 600 respondentus katrā valstī, tādējādi dati ir attiecināmi uz visiem valsts iedzīvotājiem.