Aptuveni katra piektā sieviete Latvijā, iegādājoties jaunu apģērbu vai apavus, vai citas lietas personīgai lietošanai, savam dzīvesbiedram norāda zemāku pirkuma cenu nekā tā bijusi patiesībā.
www.jelgavasvestnesis.lv
Līdzīgi rīkojas arī 22% sieviešu Polijā, 28% Rumānijā un 29% Krievijā. Tajā pašā laikā savu pirkumu patieso izmaksu atklāšana problēmas nesagādā 90% Čehijas, 80% Latvijas un 76% Ungārijas vīriešu. Šādi dati noskaidroti Naudas plānošanas centra (NPC) un AS «GE Money Bank» pētījumā, kas veikts sešās Centrālās un Austrumeiropas valstīs – Čehijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Latvijā un Krievijā.
Vīrieši arī ir tie, kuri savām dzīvesbiedrēm stāsta visu par saviem veiktajiem pirkumiem. Visās iepriekš minētajās valstīs vairāk nekā 70% aptaujāto vīriešu uzskata, ka viņi šajā ziņā ir atklāti pret savām dzīvesbiedrēm.
Pētījumā arī noskaidrots, ka sievietes pret savām vai savas ģimenes finansēm attiecas rūpīgāk nekā vīrieši. Latvijā 69% sieviešu precīzi zina, cik katru mēnesi iztērē, kā arī regulāri izvērtē, kā samazināt savus izdevumus. Pretstatā – 61% Latvijas vīriešu zina, cik katru mēnesi viņi tērē, bet tikai 59% meklē iespējas, kā tērēt mazāk.
Vēl rūpīgāk nekā sievietes Latvijā, saviem ikmēneša tēriņiem līdzi seko Ungārijas un Rumānijas sievietes – šajās valstīs vairāk nekā 80% no tām zina, cik katru mēnesi viņas iztērē. Savukārt 79% Polijas sieviešu meklē veidu, ka optimizēt savus izdevumus.
Pārsteidzoši, bet pētījumā apstiprinājies fakts, ka vīrieši pelna, bet sievietes valda pār ģimenes budžetu – piecās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, izņemot Čehijā, vairāk nekā 60% vīriešu ir pārliecināti, ka viņi ir galvenie maizes pelnītāji ģimenē. Latvijā šim apgalvojumam piekrīt 63% vīriešu, kamēr visvairāk šādi domā stiprais dzimums Krievijā – 87%. Gluži pretēja situācija ir atbildot uz jautājumu, kurš pārvalda ģimenes budžetu, – Krievijā (84%), Ungārijā (74%), Polijā, Rumānijā (67%) un Latvijā (53%) sievietes uzskata, ka viņas ir tās, kuras kontrolē kopējo ģimenes budžetu, kā arī izlemj, ko iegādāties un kurp doties brīvdienās.
«Sievietes kā ekonomiskais spēks reizēm netiek līdz galam novērtēts. Lai gan, īstenībā, aptuveni 80% pirkumu lēmumu pieņem tieši sievietes. Arī domājot par to, kas un kāds ir «GE Money Bank» vidējais klients, var secināt, ka tā ir vidēja vecuma sieviete. Un kāpēc gan ne? Sievietes bieži vien pievērš uzmanību sīkumiem, kurus vīrieši pamana tikai tad, kad to iztrūkums jau ir radies», secina «GE Money Bank» Patērētāju kreditēšanas un līzinga produktu pārdošanas direktors Viktors Toropovs.
Kamēr sievietes lemj par to, kas nepieciešams mājai un kurp doties brīvdienās, tikmēr vīrieši biežāk lemj par jaunas automašīnu, TV vai izklaides centra iegādi. Visvairāk šim apgalvojumam piekrīt vairāk nekā 40% respondentu Rumānijā un Krievijā – vairāk nekā 40%, katrs ceturtais Čehijā un Polijā, katrs piektais Ungārijā un 28% aptaujāto Latvijā.
NPC vadītāja Signe Bierande norāda: «Analizējot datus, var redzēt sava veida pretrunas. Neskatoties uz to, ka vīrieši norāda, ka ir galvenie ģimenes maizes pelnītāji, tomēr viņi salīdzinoši mazāk pretendē uz tiesībām pārvaldīt šo ģimenes budžetu. Turklāt sievietes vairāk rūpējas par to, lai tēriņus mazinātu. Taču no otras puses sievietes biežāk slēpj personīgo pirkumu vērtību, sakot, tie maksāja mazāk nekā patiesībā. Tas varētu būt saistīts ar stereotipu, ka sievietes vispār daudz iepērkas un līdz ar to arī daudz tērē, lai gan faktiski tieši vīrieši izlemj par dārgāku priekšmetu, piemēram, auto iegādi.»
27.4 °C,
0.7 m/s,
55.8 % 
27.4 °C,
0.7 m/s,
55.8 %