Maksātnespējīgais maizes ražošanas uzņēmums «JLM grupa» varēja izķepuroties no finansiālām problēmām, ja vien tādu iespēju dotu banka un administrators. Tā žurnālam «Lietišķā Diena» (LD) paudis uzņēmuma lielākais īpašnieks un bijušais valdes priekšsēdētājs Arvis Rove.
Anna Afanasjeva
Intervijā viņš atgādināja, ka iegādājās «JLM grupu» 2006.gada septembrī, lai atrisinātu uzņēmuma problēmas un izietu no krīzes situācijas. «Uzņēmumus pārdod divos gadījumos – vai nu kad iet ļoti labi un var nopelnīt, vai kad grib no tā tikt vaļā. Šeit bija otrais variants – kompānijas kredītsaistības veidoja vairāk nekā 2,5 miljonus latu. Man bija sava versija, kā atrisināt uzņēmuma problēmas, tāpēc tomēr riskēju un uzņēmumu iegādājos,» stāstīja A.Rove.
A.Rove arī norādījis, ka brīdī, kad kompānija iesniedza tiesā maksātnespējas pieteikumu, uzņēmuma parādsaistības gan bija nedaudz lielākas – 2,9 miljoni latu, taču vēlāk «JLM grupas» finansiālais stāvoklis daudzās pozīcijās bija uzlabojies.
«Es kādreiz attīstīju «Liepājas maiznieku» un redzēju, kā divas ražotnes var strādāt, optimizējot izmaksas, darbinieku skaitu un darbību kopumā. Es arī mēģināju to darīt. Bet dažādu iemeslu dēļ man tas nav sanācis, turklāt traucēja arī ārējie apstākļi – valsts politika, inflācija, cenu pieaugums, ko nevarēja paredzēt, darbaspēka trūkums. Bet par diviem gadiem tika ieguldīts ļoti daudz darba, optimizēta darbība, nesamazinoties kopējai ražošanai un pārdošanas apjomiem utt. Atlika tikai strādāt,» klāstījis uzņēmējs.
Viņš LD pastāstījis, ka lielākās grūtības uzņēmumam sākās pagājušā gada otrajā pusē, kad strauji pieauga izmaksas – graudu un miltu iepirkumu cena palielinājās līdz pat 70 procentiem, kāpa degvielas cenas, darba algas. «Tas viss kopumā izraisīja padziļinātu krīzi. Tādēļ šogad, mēģinot iziet no situācijas, mēs bijām viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai mēģinātu šo krīzi atrisināt,» norādīja Rove un atgādināja, ka tiesai vajadzēja atsaukt šo tiesiskās aizsardzības procedūru, jo banka nedeva piekrišanu.
«Tā kā tiesiskās aizsardzības process netika apstiprināts, es biju spiests iesniegt maksātnespējas pieteikumu ar domu, ka maksātnespējas procesa primārais mērķis ir saglabāt uzņēmumu un, iespējams, vienoties ar potenciālu investoru. Mēs tomēr nodrošinām daudz darba vietu Jelgavā un Liepājā, nodokļos bija nomaksāts diezgan daudz, apkārtējām firmām arī papildu darba iespējas. Patlaban ar uzņēmuma aizvēršanos ciet notiek pretējais process – mūsu piegādātāji stāv rindā pēc naudas. Atjaunot uzņēmumu, kad viss ir apstājies, ir ļoti grūti, gandrīz neiespējami – tad jānotiek uzņēmuma pārdošanai,» stāstīja A.Rove.
Viņš apšauba, ka uzņēmuma specifiskais nekustamais īpašums un iekārtas viegli atradīs pircēju, un prognozē – pat ja to izdosies pārdot, arī tad piegādātāji pie naudas netiks, to paņems nodrošinātais kreditors un «Maksātnespējas aģentūra», kas piešķirs līdzekļus darbiniekiem no garantiju fonda. «Tāpēc, no visām pusēm skatoties, strādāt un risināt jautājumus bija efektīvāk nekā vienkārši likvidēt,» atzinis A.Rove.
Uzņēmējs arī kritizēja «JLM grupas» administratora darbību un pastāstīja, ka ir iesniedzis tiesā prasību, lai apstrīdētu atsevišķus administratora lēmumus un mēģinātu pierādīt, ka viņa darbības neatbilda likumā noteiktajam par to, ka administratoram jārīkojas kā kārtīgam saimniekam.
«Izpētot Maksātnespējas likumu, esmu secinājis, ka administratoram ir tikai viena funkcija – likvidēt uzņēmumu. Tādēļ nevienam neiesaku pieteikties uz maksātnespēju. Skaidrs, ka firmai, kura iesniedz prasību par maksātnespēju, ir problēmas un to var apstādināt diezgan viegli. Bet tajā dienā uz uzņēmumu vēl veda izejvielas, darbinieki nāca uz darbu. Jā, gāze netika piegādāta, bet bija nauda, lai vismaz piecām līdz desmit dienām to nodrošinātu. Administrators teica «nē», neatļāva arī samaksāt cilvēkiem algas, un tās viņiem izmaksās tikai janvārī no Maksātnespējas administrācijas garantiju fonda. Tad man ir jautājums – kāpēc vispār iet uz maksātnespēju, ja problēmas neviens nerisina? Tajā brīdī mums bija iekārtas, darbinieki, nauda gāja kontos, bija ko pārdot, nekas nebija izvazāts. Mans mērķis bija rast izeju. Jau bija izstrādāts plāns, kā vēl vairāk var optimizēt izmaksas, taču mums netika dota iespēja to izpildīt,» sacīja A.Rove.
Viņš atzinis, ka pēc piedzīvotā jūtas ļoti vīlies attieksmē no ārpuses – VID gan bija saprotošs un nāca pretī, bet citas valsts iestādes – ne.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka Jelgavas tiesa 30. jūlijā atzina SIA «JLM grupa» par maksātnespējīgu no šā gada 17. jūlija. Septembra sākumā pēc uzteikuma uzņēmumā no darba atbrīvoja 178 cilvēkus, no tiem Jelgavas ražotnē – 115 cilvēku.
Pēc «Lursoft» datiem, A.Rovem pieder 97,25 procenti SIA «JLM grupa» pamatkapitāla. Viņš ir uzņēmuma lielākais īpašnieks kopš 2006. gada septembra.
4.6 °C,
3 m/s,
95.1 % 
4.6 °C,
3 m/s,
95.1 %