«Aicinu visus izdzertās PET pudeles nosviest zemē, tad tās kārtīgi ar kājām samīcīt un iemest dzeltenajā konteinerā,» rādot priekšzīmi, šodien svinīgajā PET pudeļu pārstrādes rūpnīcas «PET Baltija» atklāšanā sacīja uzņēmuma valdes loceklis Māris Simanovičs. Viņš līdzīgi citiem atzina, ka katrs no mums ik dienas atstāj milzum daudz atkritumu, kas var nonākt apkārtējā vidē un kaitēt tai vai – nokļūt otreizējās pārstrādes rūpnīcā un arī turpmāk būt derīgi. Jaunā «PET Baltija» rūpnīca, kas gadā spēs pārstrādāt 15 tūkstošus tonnu PET pudeļu, «domā zaļi» un aicina uz to arī ikvienu cilvēku.
Zane Auziņa
Šodien NP Jelgavas biznesa parkā kādreizējā RAF rūpnīcas teritorijā notika svinīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīcas «PET Baltija» atklāšana, kurā piedalījās gan Īslandes ārlietu ministre Ingibjorga Sūlruna Gisladotira, vides ministrs Raimonds Vējonis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Bergholcs un citas valsts un pašvaldības amatpersonas. Pēc svinīgajām uzrunām, kurās rūpnīcas «PET Baltija» vadību sveica arī Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras amatpersonas, kā arī līdzīgas rūpnīcas pārstāvji no Lietuvas, viesiem bija iespēja doties ekskursijā par rūpnīcas teritoriju, kur ikviens varēja vērot, kā pudeles pārtop plastmasas pārslās, kas jau tālāk tiek pārdotas jaunu pudeļu, pārtikas plēves un daudzu citu plastmasas izstrādājumu ražošanai.
Rūpnīcas «PET Baltija» direktors Jānis Caune uzsver, ka iepriekšējās uzņēmuma rūpnīcas jauda bija precīzi piecas reizes mazāka un kopš šī gada sākumā tā savu darbību pārtraukusi. Šajā rūpnīcā, kas atradās Vecmīlgrāvī vienas stundas laikā bija iespējams pārstrādāt 600 kilogramus PET pudeļu, kamēr jaunās rūpnīcas jauda ir turpat piecas reizes lielāka un tagad vienas stundas laikā iespējams pārstrādāt divas tonnas, jeb apmēram 50 tūkstošus PET pudeļu. Rūpnīca strādā 24 stundas diennaktī un kopumā nodarbina 29 cilvēkus, bet vienā maiņā strādā četri cilvēki. J.Caune atzīst, ka vecajā rūpnīcā, kas strādāja ar daudz zemāku ražošanas jaudu bija nepieciešami 40 darbinieki, taču patreiz «iekārtas ir kļuvušas «gudrākas» un cilvēku roku darbs vajadzīgs mazāks». Turklāt jaunās rūpnīcas saražotā produkcija ir daudz augstākas kvalitātes un atbilst pasaules labākajiem jeb TOP standartiem.
Un, lai arī kolēģi no līdzīgas PET pudeļu pārstrādes rūpnīcas Lietuvā, savā uzrunā atzina, ka viņu biznesā sevi pieteicis viens ļoti nopietns dalībnieks, J.Caune neslēpj, ka Jelgavā atklātā rūpnīca ir lielākā un modernākā visā Austrumeiropā, par Baltiju nemaz nerunājot. Bet Latvijā «PET Baltija» ir vienīgā rūpnīca, kas pārstrādā PET pudeles. «Bet tie uzņēmumi, kas darbojas Igaunijā un Lietuvā ir piecas līdz desmit reizes mazāki, tiem nav tik modernu iekārtu un arī ražošanas jaudas ir daudz zemākas,» tā J.Caune.
Saražotās produkcijas galvenais noieta tirgus ir Krievija un Lietuva, bet Latvijas tirgū paliek ļoti neliels saražotās produkcijas apjoms, pamatā tas tiek piegādāts pārtikas plēves ražošanai.
Savukārt PET pudeļu iepirkumu ģeogrāfija ir iespaidīga – bez pašu valsts un Baltijas valstīm tās tiek vestas no Vācijas, Lielbritānijas, Bulgārijas, Polijas, Itālijas, Izraēlas, ASV, Kostarikas, Īslandes, Mauritānijas. Piegāde atkarīga no tā, kurā brīdī kādā valstī izejvielu izdodas iegādāties par pieņemamu cenu, lai nodrošinātu pārstrādes jaudas. Praktiski uzņēmums iegādājas visas Baltijas valstīs sašķirotās PET pudeles.
Ražotnes platība ir 3,5 tūkstoši kvadrātmetru, bet sapresēto PET pudeļu glabātuve aizņem ap 2000 kvadrātmetru. Ražotnes izveidē uzņēmums ieguldījis apmēram piecus miljonus eiro. Gandrīz pusi summas veido ieguldījums infrastruktūrā – elektrības piegādes, tvaika, saspiestā gaisa, ūdens piegādes un ventilācijas nodrošināšanā. Tehnoloģiskās līnijas iegādei no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saņemts 950 000 eiro atbalsta finansējums.
Rūpnīca plāno gadā sasniegt 10 līdz 13 miljonu eiro lielu apgrozījumu.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau stāstīja, ka PET pudeles ražotnē no atkritumu apsaimniekotājiem nonāk sapresētā veidā. Vispirms tās ar ķīmisko līdzekļu palīdzību nomazgā 90 grādu temperatūrā milzu veļas mašīnai līdzīgā iekārtā, tad atšķiro nepieciešamo krāsu (caurspīdīga, caurspīdīga ar zilganu toni, brūna) un samaļ pārslās. Pēc šī procesa pārslas atkārtoti mazgā, jo pēc sākotnējās procedūras uz tām tomēr saglabājas etiķešu līme. Tā kā pudeles tiek samaltas kopā ar korķīšiem, vēlāk korķu pārslas tiek atdalītas. Tā kā tās ir vieglākas, nekā PET pārslas un ūdenī peld pa virsu, šis darbs nav sarežģīti izdarāms. Atšķirotos korķus arī realizē kā cita veida plastmasu. Pēc tam pārslas noskalo, nožāvē un sapako apjomīgos maisos.
FOTO: Ivars Veiliņš
VIDEO: Māris Martinsons
20.8 °C,
2 m/s,
45.7 % 
20.8 °C,
2 m/s,
45.7 %