«Patiesi ir svētku sajūta. Tāda, kā pēc labi padarīta darba,» atklājot renovēto Sterilizācijas nodaļu, saka SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» valdes loceklis Andris Ķipurs. Viņš norāda, ka tik vērienīgas pārmaiņas ārstniecības iestāde gaidījusi jau sen, jo šī nodaļa nebija atjaunota kopš slimnīcas pirmsākumiem – 1970. gada.
Vakar, 13. martā, spēļu biznesa uzņēmumu vadītāji tikās ar Jelgavas domes pārstāvjiem, lai apspriestu situāciju šajā jomā mūsu pilsētā. Tā bija jau sestā tikšanās reģionālo diskusiju ciklā «Sociāli atbildīgs bizness Jelgavā: šodien un rīt», kuru rīko Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA).
Lai gan akciju sabiedrības «Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums» (JSTU) maksātspēja atjaunota pirms pusotra gada, tikai nupat izsludināti grozījumi Finanšu ministrijas (FM) nolikumā, kur pārējo izmaiņu vidū no maksātnespējīga uz maksātspējīgu precizēts Jelgavas uzņēmuma statuss.
Pašvaldība tuvākajās trīs nedēļās izvērtēs, kuras pilsētas teritorijas skars izmaiņas atbilstoši grozījumiem Aizsargjoslu likumā. Iedzīvotāji ar tām varēs iepazīties pilsētas teritorijas plānojuma otrās kārtas sabiedriskajā apspriešanā.
Visā Baltijā notiekošajā kampaņā «Uzslavē labu servisu!» iesaistījušies arī vairāki uzņēmumi, kas darbojas Jelgavā. Šomēnes ikvienam ir iespēja izteikt atzinību par viņu klientu apkalpošanas kvalitāti. Atsauksmes esot gana daudz un labas.
Rupji nolamāties vai izteikt nepiedienīgas piezīmes, nofotografēties tā, ka tev šķiet, citam tu esi neatpazīstams – to visu mēs atļaujamies interneta vidē, domājot, ka, slēpjoties aiz segvārdiem, maskētām bildēm, paliekam anonīmi. Taču patiesība ir skarba – internetā neviens nav anonīms. To, cik patiesībā droši varam justies interneta vidē un cik naivs ir mūsu uzskats par anonimitāti, atklāj kompānijas «IT centrs» valdes priekšsēdētājs Agris Krusts, kurš ikdienā sniedz konsultācijas interneta drošības jomā.
Sabiedrības līdzdalības projekta «Latvija 2030. Tava izvēle» Zemgales foruma dalībnieki Jelgavā pagājušajā nedēļā izteica savas domas par diviem Latvijas attīstības jautājumiem. Proti, vai labāk koncentrēt resursus visdinamiskākajā vietā – Rīgā -, vai arī jānodrošina daudzu attīstības centru veidošana. Otra joma – vai valsts un valdība aktīvi veicina vēlamo dzīves veida attīstību un ierobežo nevēlamo, vai arī jāievēro individuālā brīvība un privātās sfēras neaizskaramība.
Nu jau Osipovu ģimene dēvē sevi par kārtīgiem jelgavniekiem. Taču par tādiem viņi kļuva soli pa solim. Agrāk abi gan strādāja, gan dzīvoja galvaspilsētā. Ilona bija pārliecināta, ka tikai Rīga ir pilsēta kustībā, bez kā neiztikt. Turpretī Mareks, pieņēmis izdevīgu darba piedāvājumu Jelgavā, jau bija pieradis pie divu stundu brauciena no mājām Vecmīlgrāvī uz darbu Jelgavas Cukurfabrikā. Tagad gan viņš vaļsirdīgi atzīst: «Kad Ilona ierosina brīvdienā aizbraukt uz Rīgu, man uzmetas zosāda.»
Šķiet, nevar būt spēcīgākas motivācijas ik dienas mērot vairākus kilometru desmitus, kā sajūtas, ka darbs ir sirdslieta. Tieši tā paveicies tirdzniecības centra «Valdeka» direktorei Velgai Romānei. Viņa dzīvo Rīgā, bet strādā Jelgavā.
Viens no iemesliem, kāpēc jelgavnieks uzņēmuma «JD Mārketings» līdzīpašnieks un vadītājs Dairis Osvalds ceļ māju Ozolniekos, ir arī pārcelšanās uz dzīvi tuvāk darbavietai Rīgā. Pagaidām vēl divas reizes dienā 50 minūtes jāvelta ceļam no 4. līnijas līdz Pārdaugavai.
14.2 °C,
0.7 m/s,
91.6 % 
14.2 °C,
0.7 m/s,
91.6 %