Ziņu arhīvs

«Neslēpšu – vecāki nepiekrita manai izvēlei. Viņi gribēja, lai meita studē ekonomiku, atrod labi atalgotu darbu un izsitas dzīvē, bet man kaut kur iekšā sēdēja tas bērnības profesionālais sapnītis kļūt par skolotāju. Vai tik tā nebija mana vecmāmiņa, kas teica: «Labāk darīt to, kas patīk un iet pie sirds, nekā to, kur var kaudzi naudas nopelnīt.» Tad nu es pie tā arī turos – nauda nav svarīgākais,» saka 4. vidusskolas vēstures skolotāja Inita Zariņa, kurai šis 1. septembris bija arī viņas pirmā darba diena skolā.

Aizvien pieņemas spēkā signāli par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Pagaidām Jelgavā un apkaimē darbību pārtraukušo uzņēmumu īpatsvars nav liels. Situāciju līdzsvaro tas, ka līdzās uzņēmumiem, kas darbību sašaurina, ir tādi, kas attīstās, un tādi, kas darbību tikai uzsāk. Tomēr savā ziņā atgriežamies deviņdesmitajos gados ar tam laikam raksturīgo algu aizkavēšanos, parādu ķēdi uzņēmumu savstarpējos norēķinos un citām iezīmēm. Vienīgi tolaik iedzīvotāji nebija apgrūtinājuši sevi ar kredītsaistībām. Tas situāciju padara smagāku.   

«Domā «zaļi», domā perspektīvā un neļauj domas ierobežot «kastei», kurā pierasts dzīvot, – pacel galvu augstāk un tu ieraudzīsi, ka ir vēl daudz neapgūtu lietu. Bet, ja pašam jaunas vērtīgas idejas nenāk prātā, velti laiku kādas ārzemju izstādes apmeklējumam, kas vienmēr palīdzēs paplašināt savu redzeslauku, un veiksmīgs bizness būs rokās,» vērojot paša paveikto, atzīst nupat svinīgi atklātās Baltijā lielākās PET pudeļu pārstrādes rūpnīcas «PET Baltija» valdes priekšsēdētājs Māris Simano vičs. Bet jaunās rūpnīcas direktors Jānis Caune piebilst, ka laba biznesa sākšanai līdztekus jau minētajam svarīgi ir nebaidīties riskēt un ticēt savai idejai: «Notici pats, un arī citi tev ticēs, tā sniedzot arī finansiālu atbalstu un padomu, ja tas būs vajadzīgs.»

Līdzīgi kā valstī kopumā, arī Jelgavā vērojama tendence aizkavēt darba algas izmaksu. Noteikt, vai to izraisījusi ekonomiskā situācija vai arī tā ir apzināta darba devēja izvairīšanās no saistībām, ir grūti. Fakts, ka pirms tam sūdzību bijis ievērojami mazāk, liek domāt, ka ne jau labas dzīves dēļ tas tā notiek. Tuvākajos mēnešos algu aizkavēšanās varētu kļūt vēl aktuālāka. 

«Nekad neizej no nodaļas, nepasakot, kurp ej» – izrādās, tāds ir viens no Jelgavas pilsētas slimnīcas dežurējošo ārstu nerakstītajiem likumiem. Un tas ir spēkā divdesmit četras stundas diennaktī – tieši tik, cik ilgst dežūrārstu maiņa. Dienā lielākoties viņu darbs norit pēc zināma grafika, savukārt nakti saplānot pat gribot nav iespējams – galu galā arī dzīvība kaut kādiem noteikumiem nepakļaujas: vēl tikko cilvēks par nāvi pat neiedomājās, nu ārsti cīnās par viņa dzīvību.  

Šodien Pekinas Paraolimpiskajās spēlēs pirmais starts diviem Jelgavas sportistiem – Edgaram Bergam un Ingrīdai Priedei. Abiem jau ir vienu paraolimpisko spēļu pieredze un sportisti apņēmušies cīnīties par medaļām.

«Septembrī nav tikai skolas sākums un jaunas tikšanās, bet arī Dzejas dienas,» ar šādiem vārdiem šorīt sākās Dzejas stunda Jelgavas 4. vidusskolā un reizē arī Dzejas dienas pasākumi pilsētā. Rīta pusē septiņās skolās norisinājās Dzejas stunda, bet jau pulksten 15 visi aicināti tikties pie Raiņa pieminekļa, savukārt pulksten 18 kultūras namā, kur tiks atklāts Jelgavas latviešu biedrības dzejas kluba «Pieskāriens» un tā vadītājas Rasmas Urtānes veidotais otrais literārais almanahs – «Zemgales vācelīte».

Šodien, 11. septembrī, Jelgavas domes deputāti atbalstīja lēmumu nodot valsts īpašumā bez atlīdzības nekustamo īpašumu – zemesgabalu un jaunbūvi Viestura ielā 15A.

Pirmdien, 15. septembrī, pulksten 10 tirdzniecības centra «Valdeka» autostāvvietā piestās kampaņas «OCUVITE® – Redzes pārbaudes tūre» autobuss, kurā līdz otrdienas vakaram ikviens jelgavnieks varēs bez maksas pārbaudīt redzi.

«Vakar vidējais slāpekļa dioksīda daudzums Jelgavā bija 56,6 mikrogrami uz kubikmetru, taču ap pulksten 8.25, kad pilsētas centrā ir intensīva satiksme, šis rādītājs sasniedza pat 69 mikrogramus uz kubikmetru,» atklāj civilās aizsardzības speciālists Fēlikss Jasens, gan piebilstot, ka pieļaujamā slāpekļa dioksīda norma gaisā ir 200.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiālē aktīvā nodarbinātības pasākuma «Pasākums noteiktām personu grupām» gaitā darba devējiem vēl ir iespēja pieteikties trīs subsidēto darba vietu izveidei bezdarbniekiem invalīdiem.

Latvijas vide atzīta par ekoloģiskāko Austrumeiropā, bet kopumā 148 pasaules valstu konkurencē mūsu vides kvalitāte ierindojas augstajā 8. vietā – to vērienīgā pētījumā atzinuši Jēlas universitātes zinātnieki. Bioloģiskās saimniecības ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas šādu novērtējumu Latvijai nodrošina. Ne gluži Jelgavā, bet tās tuvumā – Ozolnieku novadā – darbojas zemnieku saimniecība «Līcīši», kas ar savām kazām, bioloģisko saimniekošanu un veselībai vērtīgajiem kazas piena produktiem ir viena no tādām. Šodien saimniecību apmeklēja vides ministrs Raimonds Vējonis, kā arī viens no «Līcīšu» produkcijas lielākajiem uzpircējiem un realizētājiem – SIA «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.