Ziņu arhīvs

Jelgavas novada orientēšanās kluba «Alnis» dalībnieki septembra vidū ar labiem rezultātiem startējuši 8. Pasaules čempionātā rogainingā jeb diennakts orientēšanās sacensībās. Superveterānu grupas pārstāves (dalībnieki no 55 gadiem) – Māra Bolšteina un Velta Zjatkova – pirmo reizi kļuvušas par pasaules čempionēm. Kopumā no Jelgavas čempionātā piedalījās četri pāri.

Ar svinīgu metāla ķēdes pārmetināšanu šodien Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā (JRPIC), Svētes ielā 33, oficiāli tika atklāta nu jau tradicionālā Metālapstrādes diena. Tā pulcēja ne vien daudzus metālapstrādes nozares speciālistus, bet arī jauniešus. Viņi atzīst, ka šodien uz plašo metālapstrādes nozari un metināšanu paraudzījušies no pavisam jauna skatu punkta un neslēpj, ka šodien uzzinājuši daudz jaunu un interesantu lietu.

Šodien makšķernieki Driksā pamanījuši šausminošu atradumu – cilvēka galvu. Glābšanas dienestam pārbaudot upes gultni atrastas arī citas cilvēka ķermeņa daļas. Specdienesti upē turpina darbu.

Desmitiem un simtiem jelgavnieku šovakar devās ārā no mājām, lai izzinātu dažādas zinātnes nozares, noskaidrotu, kā tiek testēta biodegviela, kā ārstēti dzīvnieki, izzinātu maizes ceļu, kļūtu par degustatoriem un iesaistītos vēl daudzās citās vērtīgās aktivitātēs, ko bija sarūpējuši Jelgavas zinātnieki no Latvijas Lauksaimniecības universitātes.  

Šodien ar izbraukuma spēli Valmierā oficiāli sezonu atklāj basketbola klubs «Zemgale». Lielā mērā tieši pašvaldības piešķirtais finansējums un profesionālā trenera Vara Krūmiņa darbs jau ļāvis komandai nodrošināt iespēju šogad spēlēt augstākajā līgā. Vērtējot šā brīža komandas sagatavotību, kluba valdes loceklis Andris Vereščagins atzīst, ka sezonas cīņas nebūs vieglas, bet ir darīts daudz, lai sasniegtu labus rezultātus.   

Starptautiskās pilsētvides attīstības asociācijas INTA eksperti, kas nolūkā veicināt informācijas, pieredzes un labās prakses apmaiņu par pilsētu attīstības jautājumiem viesojās Jelgavā, mūsu pilsētas attīstības iespējas vērtē kā labas un atzīst, ka straujākai izaugsmei par ļaunu nenāktu lielākas ambīcijas. 

«Tas nav nekāds jaunatklājums – ja valstī ekonomiskā situācija ir stabila, tad nemainīgi ir arī noziedzības rādītāji. Taču tad, kad ekonomika sāk strauji pasliktināties, tas atspoguļojas arī noziedzības jomā. Un šodien mēs to izjūtam – valstī noziedzība aug, aug arī Zemgalē, taču Jelgavā pagaidām tas vēl nav tik izteikti,» atzīst Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Haralds Dauginovičs.

«Uz skolu cilvēks iet strādāt, nevis izrādīties, atrādīties vai dižoties. Bet vienota skolas forma apņemšanos strādāt vairo – jau to uzvelkot, skolēns tiek disciplinēts, un tas palīdz koncentrēties savam darbam – mācībām. Turklāt forma arī izlīdzina atšķirības starp ļoti labi situētu, bagātu ģimeņu un mazāk turīgo vecāku atvasēm,» tās ir galvenās atziņas, kuras pētījumā «Par vai pret vienotām skolēnu formām» nosauca paši audzēkņi. Viņi bija tie, kas jau vairāk nekā piecus gadus virmojošo ideju par skolēnu formas nepieciešamību pagājušajā gadā pa īstam aktualizēja, un tieši viņu dēļ šogad 2. pamatskola kļuvusi par pirmo skolu Jelgavā, kur skolēniem ir vienots formas tērps. Skolas vadība ar lēmumu atgriezties pie formām jūtas apmierināta un teic, ka arī citās izglītības iestādēs Jelgavā, vērojot procesu 2. pamatskolā, aizvien vairāk tiekot runāts par formu atjaunošanu. It kā apmierināti ir arī bērni, kuriem gan domas dažbrīd minūtes laikā pamanās nomainīties septiņas reizes, kā arī viņu vecāki, kas pašlaik, lai arī saskatījuši vairākas nepilnības, pamatā ar ideju par formas atjaunošanu ir apmierināti. «Jelgavas Vēstnesis», runājot ar skolēniem, skolotājiem, vecākiem, psihologiem un citiem ekspertiem, pēta, cik «gludi» sākusies skolēnu formas atdzimšana pilsētas izglītības iestādēs.

Trīsdesmit lati – tāda ir vidējā cena, ar kuru jārēķinās vecākiem, lai bērnam iegādātos skolas formu. Tiesa gan – šajā «komplektācijā» ietilpst vien svārki vai bikses, vestīte un kaklasaite, taču uzņēmumā SIA «Baltijas formas centrs», kas nodarbojas ar skolēnu formu iz strādi, akcentē, ka šāds apģērbs kalpos vienu mācību gadu jau nu noteikti.

«Es lepojos ar savu skolu un piederību tai paužu, uzvelkot formas tērpu!» – tāda varētu būt bērnu nostāja par vienota skolēnu apģērba ieviešanu izglītības iestādē. Protams, ideālā variantā. Diemžēl mūsdienās šajā ziņā aktuālāks nereti ir jautājums par iespēju visiem skolēniem ļaut justies vienlīdzīgiem, lai izvairītos no situācijas, kad bērns tiek izsmiets tādēļ, ka, lūk, viņa apģērbs jau sen kā neatbilst modes tendencēm.