Ziņu arhīvs

«Paveras durvis, un pa tām cits aiz cita zālē ienāk 15 vecāki, kuriem bailīgi, nedroši pie rokas seko viņu bērni – kādam garīgās attīstības traucējumi, citam fizikās attīstības problēmas. Es stāvu un nespēju valdīt emocijas. Tobrīd man galvā pazib tikai viens jautājums: «Kas ir laime?» Es stāvu šo bērnu priekšā un jūtu, ka emocijas ņem virsroku. Saprotu, tā nevar, jāsaņemas. Droši skatos viņiem acīs un, velkot ārā no kabatas kabatlakatiņu, mēģinu aizbildināties. «Re, skolotājai iesnas piemetušās. Vai, un tieši šodien…»,» tā Ruta Kļaviņa atceras nu jau pirms 16 gadiem savu pirmo tikšanos un nodarbību ar bērniem invalīdiem. Tieši 1. sanatorijas internātpamatskolas direktors Henrijs Kress, varbūt pats to neapzinoties, deva pirmo grūdienu, kas vēlāk radīja Invalīdu sporta un rehabilitācijas klubu «Cerība», kuru nu jau 15 gadus vada R.Kļaviņa. «Tas bija viņa lūgums – vadīt vingrošanas nodarbības šiem bērniem. Tā viss sākās. Protams, viegli nebija, Latvijā vispār nebija nekādas pieredzes šajā jomā. Sapratu – viena lieta ir skola, kur daļai šo bērnu vēl bija iespēja izkļūt sabiedrībā, ar kaut ko nodarboties, bet – ko darīt pēc skolas beigšanas? Tāpēc jau «Cerība» radās kā tāds loģisks turpinājums – 1993. gadā,» saka R.Kļaviņa.

Šodien, 17. oktobrī, Jelgavā viesojas īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa. Vizītes mērķis ir gūt plašāku priekšstatu par to, kā norit darbs informāciju un komunikāciju tehnoloģiju jomā mūsu pilsētā.

Šodien pilsētā, ar vairāku speciālistu un invalīdu ratiņkrēslos piedalīšanos, veikts monitorings par Jelgavas vides pieejamību invalīdu vajadzībām. Monitoringa laikā apsekotas trīs pilsētas bankas, divas skolas, ledus halle, divas viesnīcas un Valsts ieņēmumu dienesta Jelgavas nodaļa. Jāteic, ka kopumā pilsētā vide invalīdiem ratiņkrēslā nav draudzīga, jo vairākās iestādēs cilvēkiem ratiņkrēslā vispār nav iespējams iekļūt, bet vietās, kur ir domāts, lai invalīds tajās varētu iekļūt, tas darīts formāli – sliekšņi tāpat ir par augstu vai pandusi par stāvu.

Starptautiskā Frankfurtes grāmatu tirgus dalībnieki un apmeklētāji var iepazīties arī ar Jelgavas tipogrāfijas piedāvātajām grāmatu iespiešanas iespējām. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem uzņēmums izstādē piedalās netiešā veidā – ar pieejamo pakalpojumu bukletu un citu uzziņu informāciju.

Šodien vairāki satraukti jelgavnieki vērsās portālā www.jelgavasvestnesis.lv, lai noskaidrotu, kādēļ pārrakta ir Pulkveža Brieža iela. «Vai tas nozīmē, ka šeit iela būs slēgta autotransporta satiksmei uz ilgu laiku? Vai jārēķinās ar ūdens padeves traucējumiem?» satraukts bija Rihards. Taču būvdarbu vadītājs Guntis Dzelzkalns iedzīvotājus nomierina, sakot, ka Pulveža Brieža ielā notiek plānveida siltumtrases remonts, kas jau līdz dienas beigām būs arī pabeigts, attiecīgi iedzīvotājiem neērtības jāpiecieš vien pāris stundas.

Daloties atmiņās, šodien kultūras namā «Rota» invalīdu sporta un rehabilitācijas klubs «Cerība» atzīmē savu 15. gadadienu. Sveicēju vidū bija gan Jelgavas domes, gan arī rajona padomes pārstāvji, draugi, radi un atbalstītāji, kas cauri šiem gadiem klubam neļāva padoties un mudināja cīnīties par aizvien jaunām uzvaram. Tās šajos gados sasniegtas ievērojamas un saprotams ir sveicēju vēlējums – tā turēt arī turpmāk!

Ar janvāri, nākamos 12 gadus sabiedriskā transporta pakalpojumus Latvijas dienvidu reģionā nodrošinās Jelgavas un Dobeles autobusu parku apvienība. To paredz otrdien paziņotie Valsts autotransporta direkcijas izsludinātā konkursa par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos, rezultāti. SIA «Jelgavas autobusu parks» komercdirektore Viktorija Ļubļinska gan uzsver, ka pasažierus gaida tikai pozitīvas izmaiņas, kas vērstas uz pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos.

Lai gan Jelgavā tīri teorētiski atrodas viens no četriem Latvijas arodbiedrību koordinācijas centriem, kam būtu jābūt plašam redzējumam par arodbiedrību darbu pilsētā, faktiski tas šobrīd vairāk strādā teorētiski nekā praktiski. Pārmaiņas gan tiek solītas, jo koordinācijas centrs ir reorganizācijas gaidās, un līdz ar jaunu vadītāju varētu sākties arī aktīvāks darbs. Bet, kamēr tas nenotiek, lai izzinātu, kā tad darbojas arodbiedrības pilsētā, nākas vien klauvēt pie dažādām durvīm.

Skolotājiem jāstrādā bez pārslodzes un jāsaņem cilvēka cienīgs atalgojums – tāds ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) viens no svarīgākajiem mērķiem, kura sasniegšanā aktīvi iesaistās arī šīs arodbiedrības Jelgavas organizācija. 

«Diemžēl jelgavnieku aktivitāte arodbiedrībā ir ļoti vāja. Varbūt Jelgavas policisti ir pieticīgāki savās prasībās, varbūt vēl nesaprot, ka par savām tiesībām ir jācīnās,» teic Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) prezidents Agris Sūna.