Ziņu arhīvs

Būvēšanas, pārbūvēšanas, krāsošanas un citi lielākie darbi Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā (JZB) pabeigti, atlicis vien iekārtot atpūtas stūrīti. Tur vēlāk varēs notikt arī izstādes un grāmatu apgādu tirgošanās. Tāpat te paredzēts arī uzlikt slēdzamus skapīšus, kur apmeklētājiem glabāt savas mantas.

Šodien pulskten 13 Rīgas Zooloģiskajā dārzā noskaidros šī gada Latvijas lielāko un smagāko ķirbi. Pretendentu vidū ir arī Jelgavas pusē auguši ķirbji, informē «Maxima Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš.

Ceturtdien par narkotisko vielu lietošanu policija Jelgavā aizturējusi kādu vīrieti. Aizturēšanas brīdī pie viņa atrasta arī narkotiku deva.

Kopš vakardienas vakara Latvijā plosās spēcīgs vējš. Tāds brīžiem uzbango arī Jelgavā, tiesa, valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigāde informē, ka pagaidām vējš nekādus postījumus nav radījis.

«Tas, ka dzelzceļš ir salīdzinoši lēts kravu pārvadājumu līdzeklis, nav apstrīdams, taču pagaidām Jelgavā ienākošie uzņēmumi par to neizrāda īpaši lielu interesi,» atzīst NP Jelgavas biznesa parka pārvaldniece Arta Nordmane.

Finiša taisnei pietuvojušies apmēram piecus gadus ilgušie Jelgavas dzelzceļa stacijas remontdarbi. Kopējās stacijas ēkas un apkārtnes atjaunošanas izmaksas esot miljons latu – tā lēš uzņēmums «Latvijas dzelzceļš». Pašlaik atlicis vien nokrāsot ēkas fasādi, paveikt dažādus sīkus remontdarbus un sakārtot stāvlaukumu pie stacijas.

«Sēžu kabinetā, pa kura logu katru dienu varu vērot kravas vilcienu plūsmu stacijā, turklāt arī dzīvoju tuvu stacijai. Es zinu par visām bīstamajām kravām, kas šeit ienāk, stāv un brauc tālāk, taču diez vai es izskatos nobijies. Mēs augstākajā mērā domājam par drošību, un, kaut arī nekad nevar teikt «nekad», jelgavniekiem nav iemesla baidīties. Patiesībā dzelzceļš sniedz priekšrocības, par kurām jāpriecājas,» jau pašā sarunas sākumā teic Jelgavas dzelzceļa stacijas priekšnieks Viktors Balabka.

Dzelzceļa stacija pilsētā un maģistrālie sliežu ceļi uz austrumiem, dienvidiem un rietumiem ir būtisks pluss, ko novērtē uzņēmumi. Turklāt stacija dod cilvēkiem darba vietas, nodrošina salīdzinoši lētus un ērtus pasažieru pārvadājumus un virkni citu labumu. Taču fakts ir arī tas, ka stacija rada nopietnus riskus. Piemēram, tikai pirms nepilniem 20 gadiem – 1989. gada oktobrī – Jelgava par mata tiesu izglābās no nopietnas dzelzceļa katastrofas: pilsētas centrā bija iebraucis vilciens ar degošām benzīna cisternām, kas tikai laimīgas sagadīšanās dēļ nesprāga. To, ka kravu apgrozījums pilsētā ir intensīvs, var redzēt ikviens, jebkurā brīdī palūkojoties uz Jelgavas dzelzceļa staciju, kur cits citam līdzās stāv neskaitāmi kravas vilcieni. «Jelgavas Vēstnesis» cenšas izzināt, ko patiesībā Jelgavai nozīmē dzelzceļa stacija, kādi ir labumi un riski. 

Šoruden aprit desmit gadi kopš keramikas uzņēmuma kapitāldaļu izpirkšanas un 45 gadi kopš tā darbības sākuma. Uz pasaules fona tie nav tik nozīmīgi cipari, lai rīkotu jubilejas balli. Arī apstākļi nav tie pateicīgākie. Tālab saruna ar SIA «Latvijas keramika A» īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Aivaru Janovski izvērtās par šodienas taktiku norēķinu jautājumos un pieredzi darījumos ar biznesa haizivīm. Vienīgais viņa nolūks savā ziņā unikālajā uzņēmumā – saglabāt keramikas nozari, kas pasaulē pastāv kopš aizvēsturiskiem laikiem, kad primitīvus traukus no ugunī dedzināta māla centās izgatavot pirmatnējie cilvēki.