Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Satversmē, kas dod tiesības vēlētājiem atlaist Saeimu. Par grozījumiem balsoja 86, pret – 5 deputāti, un neviens deputāts neatturējās.
Ja Latvijā arvien biežāk dzird salīdzinājumu, ka krīze ekonomiskajā ziņā valsti šobrīd ir atstūmusi 2006. gada līmenī, tad katrā ziņā Jelgavas ceļi un ielas to neizjutīs – pilsēta ielu uzturēšanā un rekonstrukcijā šogad ieguldīs gandrīz septiņus miljonus latu.
Skatījumu no malas par būvmateriālu tirgotājiem aicinājām izteikt LLU Ekonomikas fakultātes un biznesa augstskolas «Turība» lektorei Rositai Zvirgzdiņai. Būdama speciāliste mārketinga jautājumos, viņa izsakās arī par uzņēmēju dažādo, dažkārt ačgārno reakciju krīzes situācijās, darbinieku motivācijas, psiholoģiskā klimata nozīmi un citām niansēm.
Tā kā būvnieku vidū pieaug maksātnespējas gadījumu skaits, naudas atgūšana no tiem ir viena no lielākajām būvmateriālu veikalu problēmām. Arī «Kuršu» apgrozījumu visvairāk ietekmējis noieta sarukums no būvniecības kompānijām. Tas pērn veidoja apmēram pusi ieņēmumu.
Līdz ar aprīlī solītās daudzdzīvokļu māju siltināšanas valsts programmas «iedarbināšanu» būvniecībā un arī būvmateriālu tirdzniecībā varētu sākties lielāka rosība, domā veikala MNL saimnieks.
Jelgavas būvmateriālu veikali «Pilsēta» bija pievienojušies nu jau darbību pārtraukušā «Tapro» veikalu tīklam. Mūsu tirgotavas gan šī tīkla maksātnespēja nav ietekmējusi – nedz preču izņemšanas, nedz citā ziņā. Vienīgi teritorijās noņemtas «Tapeks» un «Tapro» izkārtnes.
is laiks biznesam daudz ko iemācīs. Kad tirgus bija augošs, vairākām lietām netika pievērsta vajadzīgā uzmanība. Viena no tām – apkalpošanas kultūra. Tagad ir laiks sakārtot biznesu.
Būvmateriālu tirdzniecība pieder pie jomām, kuru ekonomiskās situācijas ietekmē skar arī strukturālas izmaiņas. Tā kā pārdevēji saistīti ar nekustamā īpašuma sfēru, kur krīze ieilgusi uz nezināmu laiku, tā izraisījusi ķēdes reakciju, vispirms ietekmējot būvniecības firmas, bet pēc tam – celtniecības materiālu tirgotājus un ražotājus.