Šomēnes uzņēmēji, amatnieki un citi interesenti var pieteikties dalībai izstādē «Zemgales uzņēmējs 2008», kas maija vidū notiks Jelgavas Sporta hallē.
«Atsaucība no sabiedriskajām organizācijām šogad bijusi ļoti liela,» biedrību un nodibinājumu aktivitāti uzsver Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs. Pašlaik norit piedāvājumu izvērtēšana, un jau aprīļa vidū taps zināms, kuri biedrību un nodibinājumu projekti tiks atbalstīti un saņems pašvaldības finansējumu idejas realizēšanai.
Vairāk nekā 20 dažādas aukstās uzkodas, kas ēdamas ar pirkstiem, Jelgavā tapa restorāna «Bergs» šefpavāra Kaspara Jansona rokām. Jelgavas reģionālais Pieaugušo izglītības centrs (JRPIC) sadarbībā ar Pavāru klubu interesentiem piedāvāja vēl nebijušu iespēju – semināru «Pirkstēdieni» –, un tajā cits pēc cita tapa filigrāni mākslas darbi.
Pirms sešiem gadiem Jelgava varēja lepoties ar savu regbija vienību, kas spēlēja valsts virslīgā. Dažādu iemeslu dēļ komanda pārstāja eksistēt, tomēr ar pāris entuziastu gādību un pūlēm šis sporta veids piedzīvo otro atmodu pilsētā.
Lieldienās, tiesa gan – ar nelielu kavēšanos, Jelgavā viesojās Krievijas galvaspilsētas Maskavas jauno (13 gadi) hokejistu komanda «RUSJ». Turnīrs bija paredzēts nedēļu agrāk, bet tikai maskaviešiem zināmu iemeslu dēļ viss sanāca tā, kā sanāca.
«Mācību laikā jau reizēm likās – jāmet miers, jo šķita, ka nespēju visu apgūt, taču nu esmu nokļuvusi jau līdz praksei,» saka Inga Buša – viena no tiem 38 cilvēkiem ar invaliditāti, kas apguva profesionālās izglītības programmas «Datorsistēmas» un «Programmēšana» un tagad jau iziet praksi.
Jelgavas biznesa inkubatorā martā uzņemti septiņi jauni uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar atjaunojamiem energoresursiem, informācijas tehnoloģijām un citām jomām.
Saimnieku attieksme pret māju nodošanu ekspluatācijā ir dažāda. Vieni to cenšas izdarīt pēc iespējas ātrāk, citi gaida, kad pabeigti visi darbi. Uzbūvētu māju, kas nav nodota ekspluatācijā, neviens nost nejauks, bet sodu par dzīvošanu šādā ēkā gan var uzlikt. Būvinspektorus vairāk satrauc nelegālā būvniecība – celtniecība bez būvatļaujas un tehniskā projekta. Par šiem pārkāpumiem sodu piespriež visbiežāk.
Ārstu un pedagogu novērojumi ir nepārprotami – bērni aug fiziski aizvien vārgāki. Iemesls? Vecāki vispārizglītojošās iestādēs cenšas savas atvases atbrīvot no sporta, peldēšanas pat tad, ja skolā ir iespēja izmantot baseinu. Bērnam ir pārāk maz fiziskās slodzes. Tā vietā «uz urrā» iet ātrgaitas internets, 100 satelīta TV programmas, līdz ar to arī mugurkaula problēmas vai kustību traucējumi.
«Tas bija mūsu tautas bizness – vieni to sauc par spekulāciju, es – par biznesu. Ko tad citu tagad dara biznesmeņi: iepērk lētāk un pārdod dārgāk. Mēs to sapratām krietni agrāk, tāpēc var teikt, ka čigāni šajā ziņā bija citiem solīti priekšā,» saka čigāniete Ligita Sunīte, kura nu savu ierasto dzīvi mainījusi līdz nepazīšanai – viņa ne vien atteikusies no spekulācijas biznesa un pirmo reizi mūžā sākusi strādāt algotu darbu, bet arī 50 gadu vecumā studē.
Jelgava ir viena no retajām pilsētām valstī, kurā jau pirms četriem gadiem ieviestais projekts «Kvalitatīva izglītība čigānu bērniem» ļauj čigānu tautības bērniem integratīvā vidē uzsākt izglītošanos jau pirmsskolas vecumā. Šajā laikā gūtas vairākas atziņas, bet būtiskākā no tām: čigānu bērnu vecāki vēlas, lai viņu atvases noteikti iegūtu labāku izglītību nekā savulaik viņi paši, un tas vien jau ir solis uz priekšu.
Lai arī čigānu tautības cilvēki arvien vairāk izprot izglītības nozīmi savā dzīvē, tās iegūšana, izrādās, vēl negarantē drošas sekmes darba tirgū – čigāniete Ināra Kozlovska pēc profesijas ir grāmatvede, bet viņai jau ilgstoši neizdodas atrast darbu ne vien savā specialitātē, bet arī darbu vispār.
9.2 °C,
1.8 m/s,
95.1 % 
9.2 °C,
1.8 m/s,
95.1 %