2020. gads

Gada sākums parasti knaps,

Kad darbs zālē ieguldīts ir smags.

Pirmie sači, šķiet, bija šorttrekā,

Kad jaunieši varēja sajusties kā olimpiskajā mekā.

Lieliskus rezultātus skriešanā šogad uzstādīja Anna,

Ģimenei un draugiem tas noteikti bija saldi kā manna.

Dace tālu lidināja disku,

Cerams, nevienam futbolistam netrāpīja pa cisku.

Jo atceros es paralēlos treniņus ZOCā

Un tikai tagad saprotu, kas tas toreiz bija par risku.

Jaunais Zemgales Olimpiskā centra vārds

Lai lido tik tālu kā Jāņa Lūša mestais šķēps.

Lai šie sasniegumi katram jelgavniekam ir kā norāde, kā morāle,

Ka tikai ar darbu un mērķtiecību var sasniegt attiecīgu rezultātu.

Man pašam labāk patīk spēlēt futbolu un reizēm rakstīt dzeju,

Bet zinu, ka citi Jelgavā laurus plūc ar Latīņamerikas deju.

Sabalansējot treniņus ar miegu un pareizu ēšanu,

Pilsētas godu katru gadu aizstāvam ar peldēšanu.

Šķiet, mūsu sportistu sasniegumi paliek arvien labāki,

Un es to uzskatu tikai par bonusu,

Ja līdz pusnaktij aizver abus – “Blowu” un “Tonusu”.

Mūsu sportistu sasniegumi ir koši,

Cīņu laukumos tie vienmēr droši.

Kalvis te jau daudzus gadus

Nāk uz “Laureātu” it kā apmeklētu radus.

Tā jau vēl var uzskaitīt –

Jelgavā čempiņu tik daudz, ka nevar saskaitīt.

Arī šogad pilsētas rekordi nebeidza krist,

Bet gados vecākie sportisti – dziļāk neziņā brist.

Atliktas ir olimpiskās spēles,

Un ne vienam vien par to ir palicis rūgtums uz mēles.

Saprotams, ka katram sportistam mērķi ir lieli,

Bet šajā gadījumā visiem apstākļi ir vieni.

Kāds jau pēc gada izvilks laimīgo lozi,

Un varbūt arī netrūks tādu, kuri pārspīlēs ar neatļautu dozi.

Par 3×3 basketbolu nereti internetā lasu

Un šad tad kādam pieredzējušākam draugam komentāru prasu.

Neesmu speciālists es šajā jomā,

Bet zinu, ka vairāki tituli mūsējiem jau somā.

Dainis nokļuvis pie Latvijas futbola izlases stūres,

Kas tagad tur varēs vicināt dūres.

Vēl tikai jāpapildina punktu spainis un jāuzaudzē muskuļi,

Citādi Eiropā vēl pagaidām izskatāmies kā kurkuļi.

Ja vēl par komandas sporta veidiem,

Tad NBA laukumos nepārspējams ir Ērvings,

Premjerlīgā – Stērlings,

Bet Jelgavā – kērlings.

Nobeigumā gribu teikt vēl ziņu vienu,

Pie kuras var nākties nokļūt kādu dienu.

Vajag laikus padomāt bez steigas,

Ko darīt, ja nu pēkšņi pienāk lielajam sportam beigas?

Izglītība un profesija – tā ir vērtība,

Ko nespēj aizstāt neviena cita ērtība.

Medaļa zelta kā izcīnītā balva

Paliks tikpat nevērtīga kā alva.

Ar gadiem jebkurš rezultāts paliks knaps,

Un tad būs svarīgāk, cik cilvēks bija labs.

Negribu beigt uz tik bēdīgas nots,

Tāpēc izbaudiet brīdi, kamēr vēl ir tāds gods.

Lai Jelgavā arī turpmāk būtu ko darīt,

Ir izbūvēti sporta laukumi, kur laiku aktīvi vadīt,

Bet, protams, var jau arī adīt.

Nedaudz atkāpjoties no laureātu tēmas,

Varbūt šogad pilsēta vēl var paspēt ieplānot dažas shēmas?

Pie 6. vidusskolas āra trenažierus gribas –

Tur pilns ar talantīgiem jauniešiem, kas visapkārt trinas.

Es kā mājas vecākais to esmu pamanījis,

Jo dažu labu arī no stadiona ārā izvadījis.

Daudziem tur liels ir potenciāls,

Pietam nav mums šobrīd olimpiskais čempions svarcēlājs.

Tā nu mans dzejolis ir gandrīz galā,

Un jāliek špikeris būs malā.

Kopumā visiem novēlu noturēt šo kursu,

Lai jau nākamgad atkal varētu lepoties gan ar laureātiem, gan notikušos fotokonkursu.

Saņemtie diplomi palīdzētu katram mums augt

Un kopā kā sporta lielvalstij tikai plaukt.

/Kārlis Kinderevičs/