Vēsture mūs dzen uz priekšu, atgādina par sasniegto un to, ka viss ir iespējams, kā arī veido mūsu identitāti. Ne velti tiek veidotas slavas zāles, lai izceltu kāda sporta veida izcilākos sportistus, trenerus, arī tiesnešus un funkcionārus. Mēs esam izveidojuši virtuālu Slavas zāli Jelgavas sportā nozīmīgām personībām.
Izcīnījis zelta medaļu šķēpmešanā 19. vasaras olimpiskajās spēlēs 1968. gadā Mehiko, sudraba medaļu 20. vasaras olimpiskajās spēlēs 1972. gadā Minhenē, bronzas medaļu 18. vasaras olimpiskajās spēlēs 1964. gadā Tokijā.
Divreiz labojis pasaules rekordu šķēpa mešanā.
1987. gadā atzīts par visu laiku labāko šķēpa metēju pasaulē.
Pirmais Latvijas vieglatlēts, kurš iekļauts Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Slavas zālē (2014. gadā).
Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.
2020. gadā Jāņa Lūša vārdā nosaukts Zemgales Olimpiskā centra stadions.
Izcīnījis divas sudraba (100 metros brasā un 4×100 metru kombinētajā stafetē) un vienu bronzas medaļu (200 metros brasā) peldēšanā 22. vasaras olimpiskajās spēlēs 1980. gadā Maskavā. Vienīgais Latvijas sportists, kurš vienās olimpiskajās spēlēs izcīnījis trīs medaļas.
Pasaules čempionātā 1978. gadā izcīnījis 2. vietu 200 metros brasā. Eiropas čempionātā 1977. gadā viņam sudraba medaļa 200 metros brasā, arī 1981. gadā sudrabs 100 metros un 200 metros brasā.
14 reizes kļuvis par Latvijas čempionu. Arsena Miskarova 1981. gadā uzrādītais rezultāts 100 metros brasā (1:03,60 minūtes) 22 gadus bija Latvijas rekords.
Izcīnījis zelta medaļu 3×3 basketbolā 32. vasaras olimpiskajās spēlēs 2021. gadā Tokijā. Tā bija pirmā reize, kad šis sporta veids tika iekļauts olimpisko spēļu programmā.
2020. gadā uzvarējis 3×3 basketbola Pasaules tūres superfinālā un sezonu noslēdzis kā trešais labākais punktu guvējs pasaulē ar 122 punktiem. 2018. gadā 3×3 basketbola Pasaules tūres finālā izcīnījis 2. vietu. Divreiz uzvarējis 3×3 basketbola Pasaules tūres superfināla tālmetienu konkursā – 2019. gadā ar 17 punktiem, atkārtojot pasaules rekordu, un 2021. gadā ar 12 punktiem.
Eiropas kausā 3×3 basketbolā 2017. gadā izcīnījis 1. vietu, 2018. gadā – 2. vietu, 2022. gadā – 2. vietu.
Latvijas basketbola izlases sastāvā 1935. gadā gadā kļuvis par Eiropas čempionu (tas bija pirmais Eiropas basketbola čempionāts) un piedalījies 11. vasaras olimpiskajās spēlēs 1936. gadā Berlīnē.
Četrkārtējs pasaules čempions (1977., 1978., 1979. un 1983. gadā) smaiļošanā četriniekiem 10 000 metru distancē. Pasaules čempionātā1977. gadā izcīnījis 2. vietu, savukārt 1979. gadā 3. vietu smaiļošanā vieniniekiem 1000 metru distancē. Piedalījies 22. vasaras olimpiskajās spēlēs 1980. gadā Maskavā, kur izcīnīja 7. vietu smaiļošanā četriniekiem 10 000 metru distancē.
Jelgavā kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām Pavasara kausa sacensībās smaiļošanā un kanoe airēšanā tiek pasniegta Aleksandra Avdejeva ceļojošā balva – to saņem ātrākais smaiļotājs vīriešu grupā. Sākotnēji distance bija 10 000 metri, bet šobrīd tā ir apmēram 6000 metri.
Foto: LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Sporta servisa centrs, Latvijas Sporta muzejs, Jelgava.lv
1.3 °C,
3.4 m/s,
87.8 % 
1.3 °C,
3.4 m/s,
87.8 %