Sabiedrības saliedētība

Saliedēta un pilsoniski aktīvā sabiedrība Eiropas Savienībā un Latvijā

Saliedētas sabiedrības politikas virsmērķis ir nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, kuras pastāvēšanas pamats ir Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības, latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa.

Eiropas Savienības līmenī definētais saliedētas sabiedrības koncepts ietver trīs savstarpēji saistītas dimensijas:

1) cilvēku savstarpējās attiecības – savstarpēja uzticēšanās, sociālo tīklu veidošanās, sabiedrības daudzveidības pieņemšana;

2) iesakņošanās jeb piederība – ticība valsts institūcijām, taisnīguma izpratne un cieša saikne ar valsti;

3) izpratne par kopējo labumu – iedzīvotāju atbildības izjūta par līdzcilvēkiem un vēlme palīdzēt jeb solidaritāte, cieņa pret vispārpieņemtajām sabiedrības normām un pilsoniskā/politiskā līdzdalība (European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions (2014). Working conditions of young entrants to the labour market. Dublin. Pieejams: https://relocal.eu/wp-content/uploads/sites/8/2017/01/fulltext.pdf)

Latvijā

2021.gadā tika apstiprināts Kultūras ministrijas politikas plānošanas dokuments pilsoniskas sabiedrības un demokrātijas politikas jomā “Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” . Pamatnostādņu virsmērķa sasniegšanas vispārīgais princips: iekļaujoša līdzdalība, kas ikvienam nodrošina iespējas iesaistīties valsts pārvaldībā un nodrošina plašu sabiedrības pārstāvniecību visā tās daudzveidībā, ir pamats zināšanu un prasmju apguvei, lai stiprinātu nacionālo identitāti, latviešu valodu, sociālo uzticēšanos, iedzīvotāju solidaritāti un sadarbību.

Pamatnostādnes nodrošinās nozares politikas pēctecību, pamatnostādnēs saglabāti iepriekšējā plānošanas perioda pamatnostādņu rīcības virzieni nacionālās identitātes stiprināšanai un pilsoniskās sabiedrības attīstībai. No jauna izveidots rīcības virziens “Integrācija”, lai risinātu to iedzīvotāju līdzdalības jautājumus, kuru līdzdalību sabiedrībā kavē sociālas barjeras, piemēram, valodas, kultūras atšķirību, informācijas u.c.

1. Rīcības virziens: Nacionālā identitāte un piederība

1.1. Stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai.

1.2. Veicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā.

1.3. Veicināt vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā.

2. Rīcības virziens: Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums

2.1. Veicināt iedzīvotāju demokrātijas prasmju un zināšanu apguvi atbilstoši globālajiem un laikmeta izaicinājumiem, tai skaitā mūžizglītības kontekstā.

2.2. Stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu.

2.3. Veidot kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu.

3. Rīcības virziens: Integrācija

3.1. Veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā.

3.2. Sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām. (Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam).

Pamatojoties uz Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam tika izstrādāts “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027.gadam”. Plāns paredz īstenot pasākumus visos pārvaldes līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un vietējā. Lai sasniegtu pamatnostādņu mērķi, noteiktie uzdevumi ir vērsti uz to, lai saliedētas sabiedrības politikas rezultātā tiktu stiprināta nacionālā identitāte un piederības sajūta, veicināta iekļaujoša līdzdalība un uzlabotas pilsoniskās zināšanas. Tiek arī mērķēts uz kvalitatīvas un drošas demokrātiskās līdzdalības un informācijas vides stiprināšanu, ārvalstu pilsoņu integrācijas veicināšanu Latvijas sabiedrībā un stereotipu balstītas negatīvas attieksmes mazināšanu pret dažādām sabiedrības grupām.

 Saliedēta un pilsoniski aktīvā sabiedrība Jelgavā

Jelgavā sabiedrības saliedēšanas galvenie darbības virzieni ir pilsoniskās līdzdalības veicināšana, vienādu iespēju nodrošināšana izglītības, sporta un kultūras pakalpojumiem, sociālās integrācijas veicināšana, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas īpaši cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un etnisko grupu integrācijas veicināšana.

JVPI “Sabiedriskais centrs” pamatdarbības virziens ir sabiedrības saliedēšana un pilsoniskās līdzdalības veicināšana Jelgavas valstspilsētā, strādājot ar  iedzīvotāju vajadzībām, koordinē un īsteno ar sabiedrības saliedētību, brīvprātīgo darbu un jaunatnes politiku saistītās jomas, kā arī sniedz atbalstu nevalstiskajām organizācijām.

Jelgavas valstspilsētā darbojas arī brīvprātīgā darba kustība, kurā aktīvi iesaistās jaunieši, seniori un cilvēki ar īpašām vajadzībām, ir izveidota neformālā apvienība “Brīvprātīgie Jelgavai”.

Viena no pilsoniskās līdzdalības iespējām ir iedzīvotāju iesaistīšanās nevalstiskajās organizācijās (NVO), kas var būt arī pati efektīvākā pilsoniskās līdzdalības forma. NVO apvienojas biedri un interesenti savu interešu aizstāvībai vai kopēju interešu vadīti.

Pašvaldībā darbojas Jelgavas valstspilsētas biedrību un nodibinājumu atbalsta programmu, kuras mērķis ir sekmēt iedzīvotāju aktivitāti un iesaistīšanos pilsētas attīstības un sociālo problēmu risināšanā, veicināt labdarības tradīcijas. Programmā vienu vai divas reizes gadā tiek organizēti projektu pieteikumu konkursi fonda līdzekļu sadalei.

Veicinot un atbalstot NVO attīstību, pašvaldība rada labvēlīgu vidi iedzīvotāju savstarpējai sadarbībai un sadarbībai ar pašvaldību, palīdzot risināt iedzīvotāju problēmas.

Saliedētības procesu regulējošie dokumenti Jelgavā šeit

Kopš 2002.gada Jelgavā aktīvi darbojas Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Sabiedrības saliedētības komisija (iepriekšējais nosaukums Jelgavas pilsētas pašvaldības Sabiedrības integrācijas komisija), tās galvenie darbības uzdevumi:

• saglabāt un ievērot prioritātes: nacionālā identitāte, latviešu valoda, sociālā uzticēšanās, solidaritāte, sadarbība un tolerance;
• atbalstīt un sekmēt pilsētas iedzīvotāju iesaisti NVO darbībā;
• veicināt iedzīvotāju iesaisti neformālajā izglītībā un tās popularizēšanu visās iedzīvotāju grupās;
• veicināt sociālās atstumtības riska mazināšanu, integrējot riskam pakļautos iedzīvotājus sabiedrībā;
• atbalstīt un sekmēt kultūras mantojuma un tā dažādības saglabāšanu un popularizēšanu;
• veicināt sabiedrības iesaisti, līdzdalību un līdzatbildību pilsētas attīstībā;
• stiprināt NVO kapacitāti, uzņēmēju lokālpatriotismu, piederības apziņu, sadarbību ar pašvaldību;
• veicināt vides pieejamības uzlabošanu pilsētā

Vēsturiskie aspekti

Izstrādāts Jelgavas Sabiedrības integrācijas programma un rīcības plāns (2005.– 2007.gadam);

Izstrādāta Jelgavas Sabiedrības integrācijas programma (2008.- 2013.gadam) un rīcības plāna projekts (2008. – 2010.gadam). Programmā Jelgavas pilsētas iedzīvotāju integrācijas politika aplūkota atbilstoši šādam sadalījumam:

• Pilsoniskās līdzdalības veicināšana;
• Izglītības pieejamība;
• Kultūras pieejamība;
• Sporta pieejamība;
• Sociālā integrācija;
• Etniskā daudzveidība;
• Reliģiskā daudzveidība.