Nevalstiskās organizācijas jeb NVO apvieno biedrus pēc brīvprātības principa kopīgu mērķu sasniegšanai, ievērojot organizācijas ideoloģiju. Nevalstiskās organizācijas darbojas sabiedrības un tās grupu interesēs, un to darbība nav vērsta uz peļņas gūšanu.
NVO veidi
Pastāv divi nevalstisko organizāciju veidi – biedrības un nodibinājumi.
Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas darbojas, lai sasniegtu Statūtos noteiktos mērķus. Tātad tā ir biedru organizācija, kurā apvienojas personas uz biedrošanās principa pamata.
Savukārt, nodibinājums ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas raksturs. Nodibinājumā nav biedru, tam var būt viens vai vairāki dibinātāji. Dibinātāja statuss saglabājas uz mūžu. [“Biedrību un nodibinājumu likums” A sadaļa, I nodaļa, 2.pants]
Pilsoniskā līdzdalība
NVO papildina valsts pārvaldi ar dažādu valsts pārvaldes uzdevumu deleģējumu un konkrētu projektu īstenošanu, piemēram, sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, jo īpaši veselības, izglītības, sporta, sociālajā un vides jomā, arī darbojoties brīvprātīgi (izmanto brīvprātīgo darbu mērķu realizācijā) un pilsoniski (risinot pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumus).
NVO ir spēcīgs valsts pārvaldes sadarbības partneris. Latvijas normatīvie akti paredz sabiedrības līdzdalību centrālajā valsts pārvaldē, līdzdarbojoties dažādās darba grupās, padomēs, konsultatīvās struktūrās, kā arī sniedzot atzinumus un priekšlikumus pēc institūciju amatpersonu iniciatīvas. Latvijas NVO var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Savienībā, piedaloties Latvijas nacionālo pozīciju izstrādē attiecīgo ministriju ietvaros.
Biedrību un nodibinājumu darbību regulē: