Debiju uz skatuves piedzīvojis Jelgavas svētku koris, kura pirmā uzstāšanās publikas priekšā bija koncertuzvedums «Mirdzi kā zvaigzne» – veltījums IV Vispārīgo latviešu Dziesmu un mūzikas svētku 120. gadadienai, Aspazijas un Raiņa, kā arī komponista Emīla Dārziņa jubilejai.
Ilze Knusle-Jankevica
Uzvedums tika veidots kā stāsts par dzejnieces Aspazijas dzīvi Jelgavā, ko papildināja mūzika. Tas iesākās brīdī, kad topošā dzejniece bija kaut kā liela un nezināma priekšā – vecāki viņu grasījās vest uz skolu Jelgavā. Un jau tajā brīdī viņas balsī ieskanējās apņēmība, drosme un spēks: «Es gribēju darīt, ko nevaru, un spēt, ko nespēju.» Sākumā Aspazija Jelgavā jutās kā pelēkā lauku pele, vientuļa, bet ar laiku pilsētā iedzīvojās, te sastapa savu pirmo mīlestību jaunu dienvidnieku tipu, virsnieku Kucevalovu, kurš, Aspazijas klavierspēles pavadījumā dziedāja romances.
Tomēr sirds dziļumos viņu saistīja pavisam cita tipa vīrieši – «bāli un nelaimīgi jaunekļi, kuri visādā ziņā jāmīl». Iespējams, tieši tāpēc viņa iemīlēja Raini, jo viņš viņas acīs bija tieši tāds. Dzejniece atceras, ka ar Raini jeb Jāni Pliekšānu iepazinās, kad jau bija kļuvusi par dramatiķi un liriķi. Viņus kopā saveda Aspazijai ne visai tīkama recenzija par viņas lugu «Vaidelote», kura tobrīd tika iestudēta. Pati recenzija gan esot bijusi ļoti laba, bet Aspazija uzskatīja, ka tās autors pārpratis galvenās varones Mirdzas raksturu, bet to viņa pieļaut nevarēja, jo ar šo varoni identificēja pati sevi. Apņēmības pilna viņa devās uz laikraksta «Dienas Lapa» redakciju, kur viņu sagaidīja galvenais redaktors – bāls, slaids, pašaustās drēbēs, acīm kā bezdibeņiem. Tas bija Jānis Pliekšāns.
«Ar Aspazijas daiļradi esmu pazīstama, un man tā ļoti patīk, bet, strādājot pie šī koncertuzveduma, es sapratu, ka daudzas lietas es par viņu tomēr nezināju. Viņa diezgan detalizēti apraksta savu dzīvi Jelgavā, un es pieķēru sevi, ka visu laiku mēģinu saprast, kas tagad atrodas tajās vietās, par kurām stāsta dzejniece, vai tādas vēl eksistē. Tomēr visspilgtāk man prātā palicis fakts, ka kādā cepurnīcā Lielajā ielā viņa iegādājusies skaistu cepuri. Gribētos zināt, kur tieši tā cepurnīca atradās,» par savām atklāsmēm, gatavojoties šim uzvedumam, stāsta Aspazijas lomas atveidotāja Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas speciāliste Zaiga Zariņa. Viņa uzskata, ka Aspazija jeb Elza Rozenberga ir pilntiesīga jelgavniece: « Ja Aspazija tā spēja izjust mūsu pilsētas dzīvīti, viņu noteikti var saukt par jelgavnieci. Jo kas tad ir tagad? Tā pati dzīvīte vien turpinās.»
Koncertuzvedumā iekļautie skaņdarbi bija piemeklēti tā, lai tematiski un arī muzikāli sasauktos ar Aspazijas dzīvesstāstu. Piemēram, kad Aspazija «pastāstīja» par savu pirmo mīlestību Jelgavā, ar kuru kopā abi muzicēja, uz skatuves kāpa tenors Jānis Kurševs, bet pie klavierēm sēdās Edīte Ziemele. Kad Aspazija atcerējās, kā abi kopā pilnmēness naktī laivā vizinājušies pa Lielupi un Driksu, skanējums kļuva maigāks un liriskāks, savukārt kad dzejniece ar degsmi runāja par saviem uzskatiem, arī mūzikas temps tika kāpināts un frāzes izskanēja gluži kā bultas. Patīkams pārsteigums bija uzvedumā iekļautais «Melanholiskais valsis», ko izpildīja Bērnu un jauniešu mūzikas kluba akustisko ģitāru kvartets un flautists Andis Klučnieks, un kontrabasists Jānis Liepiņš. Tas bija lielisks apliecinājums tam, ka ģitāra nav tikai roka vai balāžu instruments – tā ir piemērota arī klasikai. Tomēr emocionāli visiespaidīgākais bija uzveduma noslēguma skaņdarbs «Tāls ceļš», kas uzbūra sapni par skaisto nākotni. Jāpiebilst, ka pavisam koncertuzvedumā izskanēja 17 skaņdarbi ar Emīla Dārziņa mūziku.
«Man ir muzikālā izglītība, tāpēc nolēmu apmeklēt šo koncertuzvedumu – klasika ir klasika un Emīls Dārziņš ir brīnišķīgs komponists. Uzvedums man patika, bet režija varēja būt krāsaināka. Skatuvi rotāja tikai viena bilde ar Aspazijas jaunības dienu portretu, bet varbūt varēja palaist fonā kādu filmu vai izdomāt ko citu, kas sižetu padarītu dramatiskāku un emocionālāku,» vērtē Olga.
Jelgavas svētku kori, kurā apvienojušies pilsētas un Jelgavas un Ozolnieku novada koristi, diriģēja Gunta Paškovska, Gunta Kalniņa, Guntis Pavilons, Josifs Cisers, Agris Celms, Ivars Cinkuss, Jānis Zirnis un Ints Teterovskis. Vēl koncertā uzstājās Jelgavas Mūzikas vidusskolas bērnu kora «Allemanda» grupa. Koncertuzveduma režisors – Uģis Brikmanis.
Kocerta autors G.Pavilons portālam www.jelgavasvestnesis.lv pastāstīja, ka uzvedumu «Mirdzi kā zvaigzne» nav plānots izrādīt atkārtoti, tomēr viņš cer, ka līdz ar to Jelgavas svētku kora darbība neapsīks. «Mēs ļoti gribētu uzstāties Dziesmu svētkos Jelgavā 30. maijā, kas tiks veltīti IV Vispārīgo latviešu Dziesmu un mūzikas svētku 120. gadadienai,» tā viņš.
Jāpiebilst, ka koncertuzveduma apmeklētājiem bija arī iespēja kultūras nama 1. stāva vestibilā aplūkot Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņu glezniecības darbu izstādi «Rainis un Aspazija», kas kultūras namā būs apskatāma līdz 30. martam.
Foto: Raitis Supe
Saistītās ziņas
Trešdien ieskandinās Jelgavas Dziesmu svētkus
-2 °C,
5.3 m/s,
90.3 % 
-2 °C,
5.3 m/s,
90.3 %