-2 °C, 5.3 m/s, 90.3 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsVideo«Ja Aspazija tā spēja izjust mūsu pilsētas dzīvīti, viņu noteikti var saukt par jelgavnieci» (+VIDEO)
«Ja Aspazija tā spēja izjust mūsu pilsētas dzīvīti, viņu noteikti var saukt par jelgavnieci» (+VIDEO)
18/03/2015

Debiju uz skatuves piedzīvojis Jelgavas svētku koris, kura pirmā uzstāšanās publikas priekšā bija koncertuzvedums «Mirdzi kā zvaigzne» – veltījums IV Vispārīgo latviešu Dziesmu un mūzikas svētku 120. gadadienai, Aspazijas un Raiņa, kā arī komponista Emīla Dārziņa jubilejai.

Ilze Knusle-Jankevica

Debiju uz skatuves piedzīvojis Jelgavas svētku koris,
kura pirmā uzstāšanās publikas priekšā bija koncertuzvedums «Mirdzi
kā zvaigzne» – veltījums IV Vispārīgo latviešu Dziesmu un mūzikas
svētku 120. gadadienai, Aspazijas un Raiņa, kā arī komponista Emīla
Dārziņa jubilejai.
 

Uzvedums tika veidots kā stāsts par dzejnieces Aspazijas dzīvi
Jelgavā, ko papildināja mūzika. Tas iesākās brīdī, kad topošā
dzejniece bija kaut kā liela un nezināma priekšā – vecāki viņu
grasījās vest uz skolu Jelgavā. Un jau tajā brīdī viņas balsī
ieskanējās apņēmība, drosme un spēks: «Es gribēju darīt, ko nevaru,
un spēt, ko nespēju.» Sākumā Aspazija Jelgavā jutās kā pelēkā lauku
pele, vientuļa, bet ar laiku pilsētā iedzīvojās, te sastapa savu
pirmo mīlestību jaunu dienvidnieku tipu, virsnieku Kucevalovu,
kurš, Aspazijas klavierspēles pavadījumā dziedāja romances.

Tomēr sirds dziļumos viņu saistīja pavisam cita tipa vīrieši –
«bāli un nelaimīgi jaunekļi, kuri visādā ziņā jāmīl». Iespējams,
tieši tāpēc viņa iemīlēja Raini, jo viņš viņas acīs bija tieši
tāds. Dzejniece atceras, ka ar Raini jeb Jāni Pliekšānu iepazinās,
kad jau bija kļuvusi par dramatiķi un liriķi. Viņus kopā saveda
Aspazijai ne visai tīkama recenzija par viņas lugu «Vaidelote»,
kura tobrīd tika iestudēta. Pati recenzija gan esot bijusi ļoti
laba, bet Aspazija uzskatīja, ka tās autors pārpratis galvenās
varones Mirdzas raksturu, bet to viņa pieļaut nevarēja, jo ar šo
varoni identificēja pati sevi. Apņēmības pilna viņa devās uz
laikraksta «Dienas Lapa» redakciju, kur viņu sagaidīja galvenais
redaktors – bāls, slaids, pašaustās drēbēs, acīm kā bezdibeņiem.
Tas bija Jānis Pliekšāns.

«Ar Aspazijas daiļradi esmu pazīstama, un man tā ļoti patīk,
bet, strādājot pie šī koncertuzveduma, es sapratu, ka daudzas
lietas es par viņu tomēr nezināju. Viņa diezgan detalizēti apraksta
savu dzīvi Jelgavā, un es pieķēru sevi, ka visu laiku mēģinu
saprast, kas tagad atrodas tajās vietās, par kurām stāsta
dzejniece, vai tādas vēl eksistē. Tomēr visspilgtāk man prātā
palicis fakts, ka kādā cepurnīcā Lielajā ielā viņa iegādājusies
skaistu cepuri. Gribētos zināt, kur tieši tā cepurnīca atradās,»
par savām atklāsmēm, gatavojoties šim uzvedumam, stāsta Aspazijas
lomas atveidotāja Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas speciāliste Zaiga
Zariņa. Viņa uzskata, ka Aspazija jeb Elza Rozenberga ir
pilntiesīga jelgavniece: « Ja Aspazija tā spēja izjust mūsu
pilsētas dzīvīti, viņu noteikti var saukt par jelgavnieci. Jo kas
tad ir tagad? Tā pati dzīvīte vien turpinās.»

Koncertuzvedumā iekļautie skaņdarbi bija piemeklēti tā, lai
tematiski un arī muzikāli sasauktos ar Aspazijas dzīvesstāstu.
Piemēram, kad Aspazija «pastāstīja» par savu pirmo mīlestību
Jelgavā, ar kuru kopā abi muzicēja, uz skatuves kāpa tenors Jānis
Kurševs, bet pie klavierēm sēdās Edīte Ziemele. Kad Aspazija
atcerējās, kā abi kopā pilnmēness naktī laivā vizinājušies pa
Lielupi un Driksu, skanējums kļuva maigāks un liriskāks, savukārt
kad dzejniece ar degsmi runāja par saviem uzskatiem, arī mūzikas
temps tika kāpināts un frāzes izskanēja gluži kā bultas. Patīkams
pārsteigums bija uzvedumā iekļautais «Melanholiskais valsis», ko
izpildīja Bērnu un jauniešu mūzikas kluba akustisko ģitāru kvartets
un flautists Andis Klučnieks, un kontrabasists Jānis Liepiņš. Tas
bija lielisks apliecinājums tam, ka ģitāra nav tikai roka vai
balāžu instruments – tā ir piemērota arī klasikai. Tomēr emocionāli
visiespaidīgākais bija uzveduma noslēguma skaņdarbs «Tāls ceļš»,
kas uzbūra sapni par skaisto nākotni. Jāpiebilst, ka pavisam
koncertuzvedumā izskanēja 17 skaņdarbi ar Emīla Dārziņa mūziku.

«Man ir muzikālā izglītība, tāpēc nolēmu apmeklēt šo
koncertuzvedumu – klasika ir klasika un Emīls Dārziņš ir brīnišķīgs
komponists. Uzvedums man patika, bet režija varēja būt krāsaināka.
Skatuvi rotāja tikai viena bilde ar Aspazijas jaunības dienu
portretu, bet varbūt varēja palaist fonā kādu filmu vai izdomāt ko
citu, kas sižetu padarītu dramatiskāku un emocionālāku,» vērtē
Olga.

Jelgavas svētku kori, kurā apvienojušies pilsētas un Jelgavas un
Ozolnieku novada koristi, diriģēja Gunta Paškovska, Gunta Kalniņa,
Guntis Pavilons, Josifs Cisers, Agris Celms, Ivars Cinkuss, Jānis
Zirnis un Ints Teterovskis. Vēl koncertā uzstājās Jelgavas Mūzikas
vidusskolas bērnu kora «Allemanda» grupa. Koncertuzveduma režisors
– Uģis Brikmanis.

Kocerta autors G.Pavilons portālam www.jelgavasvestnesis.lv
pastāstīja, ka uzvedumu «Mirdzi kā zvaigzne» nav plānots izrādīt
atkārtoti, tomēr viņš cer, ka līdz ar to Jelgavas svētku kora
darbība neapsīks. «Mēs ļoti gribētu uzstāties Dziesmu svētkos
Jelgavā 30. maijā, kas tiks veltīti IV Vispārīgo latviešu Dziesmu
un mūzikas svētku 120. gadadienai,» tā viņš.

Jāpiebilst, ka koncertuzveduma apmeklētājiem bija arī iespēja
kultūras nama 1. stāva vestibilā aplūkot Jaņa Rozentāla Rīgas
Mākslas vidusskolas audzēkņu glezniecības darbu izstādi «Rainis un
Aspazija», kas kultūras namā būs apskatāma līdz 30. martam.

Foto: Raitis Supe

 

Saistītās ziņas

Trešdien ieskandinās Jelgavas
Dziesmu svētkus