Civilā aizsardzība

Sākot ar 2016. gada 1. februāri JVPPI „Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrs (turpmāk tekstā – JPOIC) nodrošina pašvaldības civilās aizsardzības sistēmas uzturēšanu. Līdz ar to šajā mājaslapas sadaļā ir ievietota informācija par civilo aizsardzību un pašvaldības uzdevumiem, iesaistoties civilās aizsardzības aktivitātēs.

Kas ir civilā aizsardzība?

Civilā aizsardzība ir valsts institūciju, pašvaldības institūciju un sabiedrības īstenots organizatorisku, inženiertehnisku, ekonomisku, finansiālu, sociālu, izglītojošu un zinātnisku pasākumu kopums, lai nodrošinātu cilvēku, vides, infrastruktūras un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofu draudu un katastrofu gadījumā.

Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuru veido valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kam ir ar likumu noteiktas tiesības, uzdevumi un atbildība civilās aizsardzības jomā.

Sistēmas organizācijas pamatā ir teritoriju sadarbības princips. Tās struktūras teritoriālās pamatvienības ir novadi un republikas pilsētas.

Civilās aizsardzības galvenie uzdevumi:

• Savlaicīgi prognozēt katastrofu draudus;
• Plānot un savlaicīgi veikt preventīvos pasākumus;
• Nodrošināt cilvēku, vides un īpašuma drošību;
• Pēc iespējas nodrošināt sabiedrībai minimāli nepieciešamās pamatvajadzības katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā;
• Samazināt katastrofu radīto un iespējamo kaitējumu īpašumam un videi, sniegt palīdzību katastrofās cietušajiem;
• Ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš, atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu.

Pašvaldību uzdevumi civilajā aizsardzībā:

• Piedalīties pašvaldību civilās aizsardzības komisijas darbā;
• Ņemot vērā iespējamo apdraudējumu, piedalīties preventīvajos pasākumos attiecīgajā administratīvajā teritorijā un sniegt atbalstu operatīvajiem un avārijas dienestiem reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā;
• Ja nepieciešams, evakuēt iedzīvotājus no katastrofu apdraudētajām vai skartajām teritorijām, nodrošināt iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu, sociālo aprūpi un medicīniskās palīdzības sniegšanu;
• Savu iespēju robežās nodrošināt piemērotus darba un sadzīves apstākļus katastrofu pārvaldīšanā iesaistītajām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām, juridiskajām un fiziskajām personām;
• Sniegt priekšlikumus par valsts materiālo rezervju veidošanu, uzturēšanu un uzglabāšanu kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par valsts materiālajām rezervēm;
• Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieprasījuma sniegt informāciju par pašvaldības rīcībā esošajiem resursiem katastrofu pārvaldīšanai;
• Piedalīties civilās aizsardzības mācībās un organizēt pašvaldības civilās aizsardzības mācības.

Civilās aizsardzības katastrofu pārvaldīšanas pamatprincipi.

Katastrofu pārvaldīšana – vadīts un koordinēts preventīvo, gatavības, reaģēšanas, seku likvidēšanas un atjaunošanas pasākumu kopums, lai nodrošinātu civilās aizsardzības uzdevumu izpildi.

• Preventīvie pasākumi.
  Pasākumu kopums, lai novērstu vai mazinātu katastrofu draudus. Šie pasākumi ietver risku novērtēšanu – pastāvīgs un mērķtiecīgs pasākumu kopums, kuru laikā tiek identificēti, novērtēti un noteikti katastrofu iespējamības un ietekmes riski, lai plānojot un īstenojot rīcību, nodrošinātu katastrofu draudu novēršanu, mazināšanu vai akceptēšanu.
• Gatavības pasākumi.
  Pasākumu kopums, lai sagatavotos rīcībai katastrofu gadījumos.
• Agrīnā brīdināšana.
  Mērķtiecīga un nekavējoša cilvēku un atbildīgo institūciju informēšana par katastrofu draudiem vai katastrofu gadījumiem un nepieciešamo rīcību.
• Reaģēšanas pasākumi.
  Pasākumu kopums, lai mazinātu vai likvidētu postošos apstākļus un to izraisītās sekas, novērstu vai mazinātu kaitējumu cilvēkiem, videi, infrastruktūrai vai īpašumam.
• Seku likvidēšanas pasākumi.
  Pasākumu kopums, lai vismaz minimālā līmenī nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzības, kas saistītas ar cilvēku izdzīvošanu.
• Atjaunošanas pasākumi.
  Pasākumu kopums, lai iespējami savlaicīgi un samērīgi palīdzētu cietušajiem cilvēkiem un pēc iespējas atjaunotu vides, infrastruktūras un īpašuma pirms katastrofas stāvokli.

Juridisko un fizisko personu pienākumi un tiesības:

• Nodrošināt savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo īpašumu uzturēšanu un ekspluatēšanu tā, lai neradītu kaitējumu cilvēku, vides un īpašuma drošībai;

• Nekavējoties ziņot attiecīgajām valsts vai pašvaldības institūcijām par katastrofas draudiem vai katastrofu;
• Katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā rīkoties saskaņā ar atbildīgo valsts vai pašvaldības institūciju sniegto informāciju un šo institūciju amatpersonu norādījumiem;
• Saņemt agrīno brīdināšanu un ieteikumus rīcībai katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā;
• Katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā saņemt palīdzību no valsts un pašvaldību institūcijām.

Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centra ikdienā veiktie darbi, kas ir tieši saistīti ar civilās aizsardzības katastrofu pārvaldīšanu.

Pretplūdu pasākumi, virsūdeņu novadīšana un apvienotās Jelgavas valstspilsētas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana.

Blīvais upju tīkls būtiski ietekmē pilsētas teritoriju pavasara palu un dažkārt arī rudens plūdu periodos. Par maznozīmīgu nevar uzskatīt jautājumu par pilsētas atsevišķu teritoriju applūšanu arī vasaras periodā, kuru galvenie cēloņi ir lietusgāzes, vēja uzplūdi no jūras, reti-augsti līmeņi upēs (galvenokārt Svētes upes palienes tuvumā, Miezītes dīķim piegulošajās teritorijās). Pavasara palu un ilgstošu lietavu laikā ūdens līmenis sasniedz un pārsniedz 2,0 m atzīmi v.j.l., tādēļ liela pilsētas teritorijas daļa ir pakļauta augstam applūšanas riskam.

Lai pasargātu pilsētu no applūšanas, paaugstinoties ūdens līmeņiem upēs, ir uzstādīti divdesmit pretplūdu aizvari gan uz lietus ūdens kanalizācijas pašteces kolektoriem (Loka maģistrālē, Peldu ielā), gan uz caurtekām (Garozas ielā 102, Kalnciema ceļā, Līču ielā).

Pie maksimālā novērotā ūdens līmeņa palu laikā (383 cm virs posteņa nulles postenī Lielupe – Jelgava 1951. gada 7. aprīlī) applūda 40% no toreizējās Jelgavas teritorijas, 2010. gada 25. martā līmenis Lielupē sasniedza 344 cm! Tāpēc Jelgavas pašvaldība ir noteikusi pretplūdu pasākumus par vienu no prioritātēm savā darbībā.

Jelgavas pašvaldībā notiek pārrobežu sadarbība Latvijas un Lietuvas kaimiņu reģionos cīņai pret plūdu izraisīto ietekmi un apzinātas nepieciešamās rīcības plūdu draudu samazināšanai.

JVPPI „Pilsētsaimniecība” apsaimniekošanā atrodas septiņas meteoroloģiskās stacijas, kas izvietotas ielu krustojumos. JPOIC dispečeri diennakts režīmā veic nokrišņu daudzuma, kā arī Lielupes un Svētes upju līmeņu uzraudzību.

Brīdī, kad ūdens līmenis Lielupē sasniedz 200 cm virs jūras līmeņa, tad JPOIC dispečers informē apvienoto Jelgavas valstspilsētas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju.