Vēsture

Caur vēstures takām ejot…

Ēka Pasta ielā 32

Nams Pasta ielā 32 ir celts pēc otrā pasaules kara un atrodas ļoti vēsturiskā vietā.

Kāds vecs Jelgavas pilsētas plāns no 1859. gada rāda, ka tagadējā Raiņa parka vietā ir pastāvējis dārzs, ko sauca tā toreizējā īpašnieka vārdā – par Paula dārzu.

Karlam Pauli tur bija savs uzņēmums – alusdarītava ar pie tā izveidotu publisko dārzu, pastaigu celiņiem, bumbotavu, paviljonu ar atspirdzinošiem dzērieniem.

Ievērojamais tā laika gleznotājs Jūliuss Dērings raksta, ka tur 1852. gadā pirmo reizi apmeklējis dzīvo bilžu izrādi.

Pie dārza (Pasta ielas pusē) bija divas divstāvu mūra ēkas, no kurām vienā bija paliela zāle saviesīgu pasākumu rīkošanai.

Ar laiku mainījās īpašumam saimnieki un plāni, bet parks palika arī turpmāk iecienīta jelgavnieku atpūtas vieta. Ap 1870. gadu šo īpašumu nopirka Širkenhēfers, kurš samazināja dārzu, un ar tirgotāja Martinelli atbalstu atvēra restorānu ar garām verandām, vasaras un ziemas skatuvi. Tur tika rīkotas tam laikam liela mēroga teātra izrādes un koncerti.

19. gadsimta 80. gados Paula dārzā zemi nopirka 1865. gada 9. novembrī dibinātā Jelgavas krievu saviesīgā biedrība „Kružok”, kas tur nolēma uzcelt savu biedrības namu. Biedrības „Kružok” namu Pirmā pasaules kara laikā vācu armija izmantoja kā karavīru mītni.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā namu dažas dienas kā savu mītni izmantoja latviešu karavīri Oskara Kalpaka vadībā, atkāpjoties no Rīgas uz Liepāju.

Pēc pirmā pasaules kara namu izmantoja dažādiem sabiedriskiem pasākumiem Jelgavas latviešu sabiedriskās organizācijas, bet pēc Kārļa Ulmaņa valsts apvērsuma, 1934. gadā nams tiek nodots aizsargu organizācijai un pārdēvēts par „Zemgales klubu”.

Otrā pasaules kara laikā – 1944. Gadā, nams tika nopostīts un pēc kara vairs netika atjaunots.

Padomju varas laikā sešdesmitajos gados, veidojot Raiņa parku, parkā tika uzbūvēts nams pionieru organizācijas vajadzībām. Pionieru nams darbojās līdz laikam, kad Latvijā sākās neatkarības atjaunošanas kustība.

1989. gadā pionieru nama vietā izveidoja jaunatnes namu „Junda”.

1992. gadā tika veikta reorganizācija un namu pārdēvēja par estētikas skolu „Junda”.

1995. gadā iestāde ieguva nosaukumu – Jelgavas bērnu un jauniešu centrs „Junda”.

Vēsture attēlos:

Jelgava 19. gadsimta vidū.
Jelgavas plāns ap 1845. gadu ar Paula dārzu.

Paula dārzs.
19. gadsimta 40 gadu litogrāfija

Krievu saviesīgās biedrības “Kružok” nams.
1865.gada 9.novembrī dibinātā Jelgavas krievu saviesīgā

biedrība “Kružok” 19. gadsimta 80 gados iegādājās zemi

bijušajā Paula dārzā un 90 gados uzbūvēja savu namu.

Ēka skolas ielā 2

Beidzoties otrajam pasaules karam, uz gruntsgabala Skolas ielā 2 ar arhitektoniski – celtnieciskās valsts kontroles inspekcijas lēmumu 1946. gada 1. oktobrī Jelgavas apriņķa tautas izglītības nodaļai tika atļauts uzcelt viena stāva koka saimniecisko ēku – mašīnmāju.

Arhīvā saglabājusies pamatceltnes kartīte liecina, ka 1947. gadā tur jau ir uzcelta vienstāvu koka ēka, kurā tiek glabāti motori, citas saimniecības lietas.

Ir bijuši plāni par „Jauno tehniķu stacijas” ēkas projektēšanu šajā vietā jau no 1947. gada. Saglabājies 1949. gada 31. maija akts, kurā teikts, ka gada laikā jārealizē Jelgavas izpildkomitejas lēmums par jaunas, divstāvu ēkas uzbūvēšanu „Jauno tehniķu stacijas” vajadzībām.

Kāds 1951. gada dokuments gan liecina, ka šie projekti nav realizēti un Skolas ielā 2 vēl arvien ir tikai viena koka māja, kurā atrodas motoru novietne un viens vienistabas dzīvoklis.

1955. gadā beidzot tiek uzcelta jaunā divstāvu ēka, kurai ir skolas funkcijas un tajā atrodas mācību klases „Jelgavas jauno tehniķu stacijai” – autoapmācības un radiotehnikas pulciņiem.

1955. gadā ir izveidoti arī apstādījumi, apzaļumota teritorija.

1972. gadā veiktā divu ēku inventarizācija liecina, ka „Jauno tehniķu stacijā” jau ir foto laboratorija, filmotēka, kinostudija, kino demonstrēšanas telpa, radio un elektrotehnikas laboratorija, motoru un mašīnu mācību klase.

Atsevišķi ir redzamas arī 1965. gadā uzceltās automašīnu garāžas. Tajā laikā ir veikts arī kapitālais remonts un pārbūve galvenajā ēkā.

1989. gadā tiek nolemts „Jauno tehniķu staciju” kapitāli pārbūvēt, nojaucot veco motoru māju un uzbūvējot jaunu piebūvi.

No 1996. gada 1. novembra ēka un tās pieguļošā teritorija ir – Jelgavas bērnu un jauniešu centra „Junda” rīcībā.

Par nometnes vietu „Lediņi”

Pirmā pasaules kara laikā – netālu no „Kalna Lediņu” mājām, sausā priežu mežā vācu armijas virsnieku vajadzībām tika uzcelta divstāvu māja. Netālu no tās vācu armijas vajadzībām bija izveidota kara smēde.

Pēc Pirmā pasaules kara – Latvijas Republikas laikā – saņemot ēkas un zemi nomā no valdības, Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības Jelgavas nodaļa 1927. gada 18. jūnijā atklāja bērnu koloniju, kuru nosauca pirmā valsts prezidenta Jāņa Čakstes vārdā. 9. jūlijā prāvests Reinhards iesvētīja šo bērnu vasaras sanatoriju.

1930. gadā ēkas un 4,5 ha zemes tika piešķirtas īpašumā Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības Jelgavas nodaļai.

1934. gadā biedrība noorganizēja ēku kapitālo remontu veikšanu, uzcēla piebūvi – verandu.

1935. gadā vasaras trīs mēnešos koloniju apmeklējuši 88 bērni, bet no 1927. gada līdz 1935. gadam šo vasaras sanatoriju bija apmeklējuši 556 bērni.

Pēc Otrā Pasaules kara – teritoriju apsaimniekoja PSRS Satiksmes ministrija, un nometni, kā atpūtas vietu (vēlāk atveseļošanas jeb pionieru nometni) izmantoja Latvijas PSR dzelzceļa uzņēmums.

Ap 1960. gadu tika nolemts izveidot pionieru nometni dzelzceļnieku bērniem. 1960. gadā pie galvenās nometnes ēkas tika piebūvēti divi jauni korpusi – guļamistabas, un pie otras ēkas – ēdnīca.

1962. gadā uzbūvēja vēl vienu guļamistabu korpusu. Ar laiku tika uzbūvēts vēl vienu jaunu guļamistabu korpusu, dušas, tualetes, pagrabu, sardžu būdiņas un peldbaseinu, veica ūdens artēziskos urbumus. 1986. gadā uzcēla sarga māju.

Pēdējā organizētā pionieru nometne notika 1990. gada vasarā, kurā piedalījās 461 nometnes dalībnieks, no tiem 389 bija ieradušies no Gomeļas, Kijevas un Čerņīgovas apgabaliem.

Atjaunotās Latvijas republikas laikā, vairākus gadus nometne piederēja Latvijas Valsts akciju sabiedrībai „Latvijas Dzelzceļš” un nosauca to par atveseļošanās nometni. Objekts netika izmantots un 1997. gadā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu, tas tika nodots īpašumā Jelgavas pašvaldībai. Jelgavas pilsētas dome savā īpašumā šo objektu pārņēma 1997. gada 13. novembrī.

Ar 1998. gada 1. janvāri tiesības izmantot šo teritoriju un ēkas ir piešķirtas Jelgavas bērnu un jauniešu centram „Junda”.