«Pēdējos gados karjeras jēdziens ir kļuvis daudz plašāks – jau sen kā mēs ar šo vārdu vairs nesaprotam tikai savu darba dzīvi. Lai cilvēks justos harmoniski, viņam ir jābūt ne tikai darbam, bet arī aizpildītam brīvajam laikam un garīgumam. Tieši tāpēc maldīgs ir priekšstats par to, ka karjeras konsultanta pakalpojumi šodien nepieciešami vien skolu absolventiem, kuri izvēlas savu nākotnes profesiju. Tikpat būtisku atbalstu karjeras konsultants var sniegt arī pieaugušajam, kuram, iespējams, ir labs darbs, bet viņš tajā nejūtas piepildīts – kaut kā viņa dzīvē pietrūkst. Un tādu gadījumu diemžēl nav maz. Lai atrastu to, kas traucē pilnvērtīgi veidot karjeru, dažreiz varbūt pietiek ar vienu sarunu pie karjeras konsultanta,» spriež Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra (ZRKAC) karjeras konsultante Līga Damberga.
Kristīne Langenfelde
Jelgava ir pirmā pašvaldība valstī, kas radusi iespēju saviem iedzīvotājiem bez maksas nodrošināt karjeras konsultanta pakalpojumus – tos var izmantot jebkurš jelgavnieks – atliek vien pierakstīties uz konsultāciju. Līdz šim karjeras konsultanti mūsu pilsētā darbojās atsevišķās izglītības iestādēs un Nodarbinātības valsts aģentūrā, taču to klientu loks bija specifisks – skolēni un darba meklētāji. Arī viņu darba lauks būtiski atšķiras no tā, ko šobrīd piedāvā ZRKAC. Ja līdz šim esam pieraduši, ka karjeras konsultants palīdz izvēlēties nākotnes profesiju, saprast, kurā jomā darboties cilvēkam būtu ieteicamāk, tad šobrīd ZRKAC jau tver šo lauku krietni plašāk un meklē tās kopsakarības starp darba stundām un brīvo laiku, kas ļautu cilvēkam sevi piepildīt un teikt, ka viņš ir apmierināts ar savu dzīvi.
Diezin vai daudz strādājošu pieaugušu cilvēku šodien iedomātos par to, ka viņiem varētu būt nepieciešama karjeras konsultācija. Kas ir šie cilvēki, kurus jūs labprāt aicinātu ciemos pie sevis?
Droši vien tas daudziem šķistu neierasti – es taču strādāju, darbs nav slikts, viss it kā ir kārtībā, bet nu nevarētu teikt, ka jūtos apmierināts ar savu dzīvi, taču ko man šādā situācijā var palīdzēt karjeras konsultants? Es saku, ka var. Un patiesībā pat diezgan daudz – cilvēks vienkārši paraugās uz sevi no malas un nodarbību laikā saprot, kas viņam traucē justies vēl pilnvērtīgākam. Un bieži vien tas pat nenozīmē darba maiņu. Varbūt pietiek ar to, ka savādāk tiek organizēts brīvais laiks – cilvēks iegūst citas emocijas, kas savukārt ļauj izjaukt ikdienas rutīnu un arī uz savu darbu paraudzīties citām acīm. Piemēram, bija manā praksē kāds ļoti tehniskas profesijas speciālists – darbs it kā labs, bet gandarījumu vairs negūst. Izpildot virkni uzdevumu, sarunas gaitā atklājās, ka viņam kopš bērnības ir paticis zīmēt. Ierosināju, ja jau reiz ir tāda vēlme – varbūt pamēģināt. Uz to man solīds vīrietis atbild – nu ko es tagad sākšu ķēpāties, tas taču nav racionāli, ko es no tā iegūšu? Bet viņš tomēr pamēģināja, un izrādījās, ka tas tiešām ļauj viņam atslēgties no ikdienas rutīnas. Jūs teiksiet – vienkārši. Jā, nekā sarežģīta, bet svarīgākais katram ir atrast pašam sevi. Ja es nevaru mainīt darbu, arī tad es varu mainīt savu dzīvi.
Bet noteikti ir gadījumi, kad ar brīvā laika aizpildīšanu vien nepietiek?
Šodien diezgan bieži nākas saskarties ar tādām darbavietām, kurās cilvēks vienkārši ir pazudis. Visbiežāk tie ir birokrātiski amati, kuros cilvēkfaktors ir ārkārtīgi niecīgs – dokuments dokumenta galā, bet iespējas izpausties kā personībai nav. Arī te ir jāvērtē, vai cilvēkam pietiek tikai ar to, ja paralēli darbam sevi bagātina citās jomās, vai varbūt tiešām ir nepieciešama darba maiņa, kur sevi parādīt kā personību.
Cilvēks nevar būt ielikts rāmī – neviens nav teicis, ka tā profesija, ko viņš ir izvēlējies, ir viņa uz mūžu. Ja nu izvēle ir bijusi kļūdaina vai veikta, balstoties uz nepareiziem principiem? Atceros kādu cilvēku, kurš, sekmīgi pabeidzis augstskolu, juristus, – laba izglītība, darbs arī labs, bet cilvēks tajā sevi neredz. Strādā, bet gandarījuma nekāda. Un te mēs redzam to sabiedrības spiedienu – kas ir prestiži, uz ko man jātiecas, bet neviens nav teicis, ka tas, kas ir prestiži, darīs tevi laimīgu. Tā, soli pa solim kopā strādājot, atklājās, ka viņam patīk darbs ar cilvēkiem. Bet strādāt ar cilvēkiem arī var dažādās profesijās – izzinot visas maņas: runāt, klausīties, dzirdēt, pieskarties. Izrādījās, ka viņa lauks ir pieskārieni. Vienā brīdī cilvēks no šādas atklāsmes var apjukt. Bet mēs gājām tālāk, un šobrīd šis cilvēks jau ir apguvis fizioterapeita profesiju un ir labs savas jomas speciālists. Tā ka ne visi mēs esam radīti, lai būtu juristi, ekonomisti…
Par ekonomistiem jums arī bija savs piemērs.
Labu ekonomistu valstī joprojām trūkst, taču tai pat laikā pēdējo gadu statistikas dati liecina, ka tieši bezdarbnieki ar augstāko izglītību visbiežāk ir ekonomisti. Un tas ir vēl viens aspekts, kas jāņem vērā tiem, kas skrien pakaļ sabiedrības spiedienam. Mums joprojām aplams ir spriedums, ka pēc 9. klases prestižāk ir mācīties ģimnāzijā un pēc vidusskolas beigšanas visiem jādodas uz augstskolu. Vismaz 50 procenti no vidusskolas beidzējiem, arī pēc statistikas datiem, izvēli, kurā augstskolā mācīties, izdara pēdējā brīdī. Un visbiežāk izvēle tiek izdarīta, nevis mērķtiecīgi domājot par savu karjeru, bet gan skrienot pakaļ draugiem vai izvēloties, pēc paša domām, vieglāko specialitāti – un tad tur iznāk ekonomisti, sociologi, kuri, ja arī mācības pabeidz, sevi šajā profesijā tik un tā neredz. Un vai ir jēga tērēt savu dzīvi tam, lai 15 gadus mācītos un pēc tam kļūt par bezdarbnieku?
Tāpēc es saku, ka lēmums ir jāpieņem ļoti apzinīgi un tajā brīdī katram pašam sevi ir jāpasaka: «Tikai es esmu atbildīgs par savu dzīvi!» Bieži vien mums pietrūkst šīs atbildības.
Valsts politika kopumā šobrīd virza jauniešus izvēlēties profesiju un netiekties visiem pēc augstākās izglītības.
Tas noteikti ir pirmais solis – apzināties, ka ne visiem ir nepieciešama augstākā izglītība. Mēs jau redzam, kur šodien, piemēram, ceļu strādnieks spēj nopelnīt pat vairāk nekā cilvēks ar augstāko izglītību. Nav svarīgi, vai tev ir augstākā izglītība vai laba profesija – ja tu būsi labs sava aroda meistars, tu jebkurā gadījumā būsi pieprasīts darba tirgū. Un labs tu vari būt tikai tad, ja saproti, kas tevi patiesi saista, interesē, kurā jomā tu esi gatavs pilnveidoties. Šobrīd ikvienam, kurš izvēlas vidusskolu, ir jāsaprot, ka 18, 19 gadu vecumā pēc vidusskolas beigšanas viņš būs ārkārtīgi nepasargāts – it kā jau pilngadīgs, bet darba tirgum nesagatavots. Tieši tāpēc izvēlēties vidusskolu šodien varētu atļauties tikai tie, kuriem jau ir skaidra vīzija par augstskolu un savu specialitāti. Pārējiem noteikti vērtīgāk ir līdz ar vidējo izglītību apgūt arī kādu arodu, kas nebūt neizslēdz iespēju vēlāk studēt. Šāds jaunietis noteikti jau stabilāk stāvēs uz savām kājām.
Jāatzīst, ka devītās klases absolventi ir visai svārstīgi un savā izvēlē nenobrieduši, tāpēc viņiem noteikti būtu vēlama konsultācija pie karjeras speciālista kopā ar vecākiem. Nereti jaunietis ir iedomājies sev kādu profesiju, bet neapzinās tās plusus un mīnusus. Jāatzīst, ka, šobrīd strādājot ar devītklasniekiem, kļūst diezgan skaidrs, ka viņu izpratne par savu izvēlēto profesiju ir niecīga. Lielais vairums spēj tikai vispārināti to raksturot.
Kur šeit tiek pieļauta kļūda, ja jau mūsu izglītības sistēma paredz, ka jaunietim šādā vecumā izvēle ir jāspēj izdarīt?
Karjeras konsultēšana vēl ir ārkārtīgi jauna nozare mūsu valstī. Varbūt daudzi no mums atceras savulaik skolā veiktos testus, kas pasaka: tu esi radošs, tu vari strādāt ar cilvēkiem, tev labāk derētu papīru darbs – un tas arī viss. Tā nopietni nozare sāk attīstīties tikai pēdējos gados, kad valstī var arī iegūt izglītību šajā jomā. Jau šobrīd mums, karjeras konsultantiem, ir skaidrs, ka sistēma ir jāpilnveido un jau no mazajām klasēm skolās audzēkņi ir jāvirza izprast profesijas, meklēt sev piemērotāko. Jā, mums ir Atvērto durvju dienas, Ēnu dienas, bet ar to nepietiek. Šobrīd karjeras izglītošanu skolās veic klašu audzinātāji – tiktāl, cik sniedzas katra skolotāja zināšanas. Arī karjeras konsultanti, ja tādi skolā ir. Latvijas skolās ir 85 karjeras konsultanti, bet 24 štata vietas, tātad 0,1 vai 0,2 slodzes. Karjeras izglītība ir iekļauta arī citos priekšmetos, piemēram, valodā, dabas zinībās, sociālajās zinībās, bet bērni paši nespēj šīs zināšanas sasaistīt kopā. Tieši tāpēc ZRKAC ir gatavs, pirms valsts izveido savu politiku šajā jautājumā, sākt ar Jelgavas pilsētu un regulāri rīkot pieredzes apmaiņu, arī seminārus un kursus karjeras konsultantiem, lai vispirms Jelgavā un pēc tam Zemgalē taptu vienots karjeras konsultantu tīkls, kas mērķtiecīgi spētu palīdzēt katram cilvēkam. Tāpat ZRKAC kā izglītības iestāde jau var piedāvāt virkni pakalpojumu cilvēkam, kurš izdara savu izvēli. Piemēram, ja saprotu, ka klients ir nobriedis tam, lai spertu soļus uzņēmējdarbībā, konsultēšanu var pārņemt mani kolēģi no ZRKAC Uzņēmējdarbības nodaļas, tāpat dažādas citas savas kompetences ir iespējams attīstīt tepat mūsu centrā.
Bet, ja reiz es mērķtiecīgi un atbildīgi savu profesiju esmu izvēlējies, tad var teikt, ka ar manu karjeru viss būs kārtībā?
Es esmu pārliecināta, ka šodienas jaunieši noteikti visu mūžu nestrādās vienā profesijā. 21. gadsimts pieprasa no mums ārkārtīgi augstas spējas nemitīgi mainīties, pilnveidoties un apgūt jaunas prasmes – bez tā darba tirgus vairs nav iedomājams. Nē, es nesaku, ka gadiem ilgi nav iespējams nostrādāt vienā profesijā. Piemēram, zinātnieki, ķīmiķi – viņi sava darba augļus varbūt sasniedz tikai pēc pārdesmit gadu darba, bet tomēr virkne profesiju šo straujo mainību pieprasa. Tieši tāpēc karjeras konsultants ir tas atbalsts cilvēkam brīdi, kad atkal rodas jautājums, uz kuru pašam nav atbildes. Un tā būtu tikai normāla prakse, ja laiku pa laikam cilvēks dotos pie karjeras konsultanta, lai kopā atbildīgi izvērtētu, kurā virzienā viņam labāk doties. Nekad nav par vēlu mainīt savu darba dzīvi. Ja šāda sistēma stabili darbotos, tad, iespējams, mums nebūtu tik daudz bezdarbnieku ar augstāko izglītību, tik liels atbirums augstskolas pirmajā kursā, tik daudz šuvēju un frizieru, kuri tā arī nekad savā specialitātē nestrādās.
Foto: Ivars Veiliņš
Bezmaksas karjeras konsultācijas Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā
(Svētes ielā 33, Jelgavā)
– Individuālās un grupu karjeras konsultācijas jauniešiem un pieaugušajiem.
– Dubultās konsultācijas (kopā ar draugu).
– Ģimenes konsultācijas (bērns un vecāki).
Pie karjeras konsultanta var:
– pārliecināties par savas profesionālās izvēles pareizību;
– izzināt savas intereses, iespējas, prasmes un vērtības;
– iegūt aktuālu informāciju par karjeras jautājumiem un izglītības iespējām;
– saņemt atbalstu karjeras plānošanā un vadīšanā;
– pilnveidot darba meklēšanas prasmes (CV, pieteikuma vēstule u.c.);
– rast atbildes uz aktuāliem jautājumiem, jo karjeras jēdziens ietver visu dzīvi.
Informācija un pieteikšanās pa tālruni 63012163 vai e-pastu liga.damberga@zrkac.jelgava.lv.
2.2 °C,
3.4 m/s,
87.2 % 
2.2 °C,
3.4 m/s,
87.2 %