Kultūra

Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas lasītavā skatāma senāko Jelgavas grāmatu apgādu izdevumu izstāde. Tajā pārstāvēti seši Jelgavas izdevēji, kuru grāmatas atrodas kolekcionāra Jāņa Vilka un bibliotēkas krājumos.

Egija Grošteine

Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas
lasītavā skatāma senāko Jelgavas grāmatu apgādu izdevumu izstāde.
Tajā pārstāvēti seši Jelgavas izdevēji, kuru grāmatas atrodas
kolekcionāra Jāņa Vilka un bibliotēkas krājumos.

Vecākais izstādes eksponāts ir Georga Radecka
apgāda izdevums, kas iznācis 1719. gadā, informē bibliotēkas
informācijas nodaļas vadītāja Dagnija Avota. Ar vairākiem retiem un
interesantiem izdevumiem pārstāvēti Johans Heinrihs Kesters ([?] –
1760), Jakobs Fridrihs Hincs (1734 – 1787) un Johans Fridrihs
Hartknohs (1740 – 1789).

Kā informē D.Avota, no izdevēja Gustava Ādolfa
Reiera (1794 – 1864), kurš, starp citu, kādreiz Jelgavā bija
ievērojama personība, izstādē apskatāms Puzes mācītāja un
dabaszinātnieka H.Kavalla darbs «Dieva radījumi pasaulē:
izstāstīšanas latviešiem saprotamas sataisītas» (1860). Šai
dabaszinību mācību grāmatai ir nozīmīga loma dabaszinātņu
terminoloģijas veidošanā, jo tajā pirmo reizi lietoti vārdi «augs»
un «dzīvnieks». Skatāmi arī vairāki Stefenhāgena, kas bija
ievērojama grāmatizdevēju dzimta Jelgavā, apgāda izdevumi,
piemēram, pirmā laikraksta latviešu valodā «Latviešu Avīze» 1857.
gada 12. numurs, pirmais literārais un populārzinātniskais žurnāls
latviešu valodā «Latviska Gada Grāmata», pirmais latviešu kalendārs
«Jauna un veca latviešu laiku grāmata». Jāpiebilst, ka vecākais
līdz šim atrastais latviešu kalendārs ir sastādīts 1763. gadam, un
tas izdots Jelgavā. Vēl izstādē redzams Vecā Stendera darba
«Pasakas un stāsti, tiem latviešiem par izlustēšanu un gudru mācību
sarakstīti» otrais jeb 1789. gada izdevums (pirmizdevums Latvijā
nav saglabājies), pirmā iespiestā vācu – latviešu – vācu vārdnīca
jeb G.F.Stendera «Lettisches Lexikon», kas kļuvusi par daudzu
Latviešu valodas pētījumu objektu.

Būtiski, ka Latvijas bibliotēku katalogos nav
atrodama izstādē skatāmā grāmata «Scipio, ein Singspiel», viens no
nedaudzajiem iespiestajiem Bīrona galma kapelmeistara Franča Ādama
Feihtnera skaņdarbiem.

Izstādi var apskatīt līdz 30.
novembrim