Izstādes

«Šis ir īpašs notikums Jelgavai un Svētās Trīsvienības baznīcas tornim, jo tieši Jelgavā 1930. gadā mākslinieks Osvalds Rožkalns pirmo reizi kļuva zināms plašākai publikai – viņa darbi bija apskatāmi mākslinieku biedrības «Zaļā vārna» izstādē,» šodien Jelgavas Svētās Trīsvienības tornī atklājot latviešu mākslinieka Osvalda Rožkalna darbu izstādi «Kustība. Osvalda Rožkalna glezniecība (Vācija)», sacīja Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs mākslas zinātnieks Māris Brancis.

O.Rožkalns (1910–1989) bija 20. gadsimta gleznotājs un
scenogrāfs, kurš dzīves lielāko daļu pavadījis Vircburgā, Vācijā.
Mākslinieka daiļrade ir mazpazīstama, jo savas dzīves laikā viņš
nebija organizējis nevienu personālizstādi. Pirmā O.Rožkalna
personālizstāde galerijā «Arte» Rīgā tika sarīkota 2013. gadā, bet
līdz šim nozīmīgākā viņa darbu izstāde notika 2016. gadā Latvijas
Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. Jāpiebilst, ka
šajā gadā apgāds «Mansards» izdeva arī mākslas vēsturnieku M.Branča
un I.Burānes grāmatu «Trešā atgriešanās. Ieskats mākslinieka
Osvalda Rožkalna dzīvē un darbos».

«Mēs ar Ingrīdu bijām tie laimīgie, kuriem bija iespēja tik
dziļi ieskatīties Osvalda Rožkalna dzīvē un daiļradē. Mākslinieka
atraitne Maija joprojām ir uz šīs zemes, un mēs bijām priviliģēti
dzirdēt viņas stāstus par Osvaldu Rožkalnu,» sacīja M.Brancis. Viņš
papildināja, ka O.Rožkalns ir personība, kas pati sevi radījusi –
viņa skola un universitāte bijusi Latvijas Nacionālā opera, kur
viņš kopš 1931. gada strādāja par dekorāciju gleznotāju. Būtiski
O.Rožkalna likteni ietekmējis Otrais pasaules karš – būdams leģiona
karavīrs, viņš nonāca gūstā un vēlāk – bēgļu nometnē Vircburgā.
Bet, lai kur mākslinieks atrastos, viņš vienmēr izbrīvēja laiku
zīmēšanai un glezniecībai. No 1962. līdz 1972. gadam O.Rožkalns
bija Vircburgas teātra dekorators un lielāko mūža daļu veltīja
tieši glezniecībai.

O.Rožkalns strādājis dažādās tehnikās – viņš iedvesmojies no
operas lielajiem meistariem Niklāva Strunkes, Ludolfa Liberta un
citiem, kā arī lielu iespaidu uz viņa daiļradi atstāja spāņu
gleznotāja Pablo Pikaso darbi. Tāpat O.Rožkalns daudz interesējies
par mūziku, literatūru un mākslu kopumā. Šajā izstādē lielākoties
apkoptas modernisma stila gleznas, kurās attēlotas klusās dabas un
figurālās kompozīcijas. «Osvalds Rožkalns ir neizsmeļams – par to
mēs pārliecinājāmies, atlasot darbus ekspozīcijai. Labas mākslas
pazīme ir tā, ka darbus nepārtraukti var atklāt no jauna –
mainoties laikam, apgaismojumam un pašam, darbs katru reizi
izskatās citādāk,» uzskata I.Burāne. «Vislielāko cieņu vēlos
izteikt Osvalda Rožkalna dzīvesbiedrei Maijai, kura saprazdama ar
kādu cilvēku kopā dzīvo, ir saglabājusi viņa daiļradi, lai mums
neiztrūktu šī būtiskā Latvijas mākslas daļa».

Savās piezīmēs 1951. gadā mākslinieks ir rakstījis: «Mākslas
darbs tikai tad kļūst vērtīgs, kad tajā pilnīgi viss ir saskaņots».
Izstāde «Kustība. Osvalda Rožkalna glezniecība (Vācija)» Jelgavas
Svētās Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē būs apskatāma līdz
20. septembrim.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»