25.4 °C, 6.2 m/s, 50.8 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomika«ZIL» rūpnīcā vēlas ražot arī autobusus
«ZIL» rūpnīcā vēlas ražot arī autobusus
24/01/2008

Dārdzība pamatīgi skārusi arī Jelgavā topošo «ZIL» rūpnīcu – tās sākotnējās izmaksas no 11 miljoniem eiro nu sasniegušas ap 30 miljonu eiro apmēru, kas zināmā mērā jau bija drauds tam, vai rūpnīca pie mums vispār taps. Tomēr šonedēļ, Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam Maskavā tiekoties ar mēru Juriju Lužkovu, gūts drošs apstiprinājums – rūpnīca būs, un, iespējams, tur ražos ne tikai kravas automašīnas.

Kristīne Langenfelde

Dārdzība pamatīgi skārusi arī Jelgavā topošo «ZIL» rūpnīcu
– tās sākotnējās izmaksas no 11 miljoniem eiro nu sasniegušas ap 30
miljonu eiro apmēru, kas zināmā mērā jau bija drauds tam, vai
rūpnīca pie mums vispār taps. Tomēr šonedēļ, Jelgavas domes
priekšsēdētājam Andrim Rāviņam Maskavā tiekoties ar mēru Juriju
Lužkovu, gūts drošs apstiprinājums – rūpnīca būs, un, iespējams,
tur ražos ne tikai kravas automašīnas.

Jelgavas mērs A.Rāviņš atzīst, ka tikšanās Maskavā bijusi ļoti
produktīva. «Pēc nopietnām sarunām nešaubīgi tika pieņemts lēmums
rūpnīcas celtniecību turpināt. Maskavas valdība ir gatava uzņemties
finansiālās saistības, neraugoties uz projekta ievērojamo
sadārdzinājumu,» skaidro A.Rāviņš.
Vienlaikus ar pilsētas mēru Maskavā vizītē bija ieradies automobiļu
ražošanas uzņēmuma «AmoPlant» valdes priekšsēdētājs Aleksejs
Maslovs, lai tālāk jau apspriestu rūpnīcas ekonomisko izdevīgumu.
Uzņēmums pieļauj – lai kāpinātu rūpnīcas ražīgumu, tajā būtu jāražo
ne tikai sākotnēji plānotās vieglās kravas automašīnas, kas
atbilstu EURO-4 standartam, bet arī cita tehnika. «AmoPlant»
projektu vadītājs Armands Krūze stāsta, ka A.Maslovs Maskavā
prezentējis ideju Jelgavas topošajā rūpnīcā ražot, piemēram,
autobusus. «Mūsu ideja ir ražot vidējas ietilpības autobusus, kas,
mūsuprāt, varētu būt pieprasīti Latvijā, jo it sevišķi lauku
rajonos nelielā pasažieru skaita dēļ nav nepieciešams ikdienas
reisos laist lielos autobusus. Šādus autobusus varētu ražot,
izmantojot jau Krievijas rūpnīcā izgatavotās šasijas un ritošo
daļu, angļu ražojuma motorus, bet vienkāršākās detaļas varētu tapt
Jelgavā,» skaidro A.Krūze.
Taču tas vēl nav viss – Jelgavas rūpnīcā varētu ražot arī
pielāgotas smagās automašīnas. «Piemēram, tās varētu būt
ugunsdzēsēju mašīnas vai auto, kas aprīkoti tā, lai tos varētu
izmantot autoveikalu vajadzībām, kas laukos atgūst popularitāti,»
spriež A.Krūze.
Protams, pagaidām tas ir tikai izpētes stadijā. «Šobrīd mēs pētām
tirgus iespējas un pieprasījumu, analizējam datus, lai izprastu,
kas būtu visizdevīgākais. Taču ir skaidrs, ka rūpnīca, kas Jelgavā
top, būs pirmā šāda veida Latvijā, tieši tāpēc gribam, lai Jelgavā
ne tikai atdzimst mašīnbūve, bet mūsu ražotā produkcija būtu
daudzveidīga,» saka A.Krūze.
Lai arī līdz šai nedēļai vēl bija kaut nelielas, bet bažas par
rūpnīcas turpmāko likteni, tās būvlaukumā Aviācijas ielā 42 darbi
turpinās tā, kā cerēts. «Kā pirmajam objektam bija jātop katlumājai
– tā arī top. Jau jūnijā jāpalaiž koģenerācijas iekārtas, tātad
katlumājai jābūt gatavai. Vēl vairāk – tā atrodas noliktavu
teritorijā, līdz ar to arī tai jābūt gatavai. Nākamais objekts,
kura būvniecība sāksies, ir administratīvā ēka un pēc tam jau pats
ražošanas cehs. Šobrīd viss notiek pēc plāna un arī ziņas no
Maskavas ļoti iepriecina – Maskavas valdība ir gatava investēt,»
skaidro A.Krūze.