Vakar notika publiska sabiedriskās apspriešanas sanāksme sagatavotajam ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam par pilsētā plānoto transporta pārvadu pār Lielupi un Driksu jeb tā saukto Ziemeļu šķērsojumu. Uz apspriešanu ieradās ap 30 jelgavnieku. Būtiskākie secinājumi pēc apspriedes: ziņojuma izstrādātāji un vides eksperti atzīst, ka tilta būvniecība šajā vietā ir vienīgā alternatīva pilsētai un ieceri ir iespējams īstenot, ja tiek nodrošināti kompensējamie pasākumi, kas ļauj saglabāt dabas vērtības; bet klātesošie jelgavnieki uzsvēra, ka jauns tilts pilsētai ir vitāli nepieciešams un pret ieceri būvēt ziemeļu šķērsojumu publiski neiebilda neviens. Sanāksmē vien izskanēja dažādi ierosinājumi, kā plānoto tilta būvniecību varētu vēl uzlabot.
Kā uzsver Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte, sākotnējā sabiedriskā apspriešana par pašu ieceri būvēt jauno transporta pārvadu pilsētā notika jau 2015. gada beigās. «Jau tolaik iedzīvotājiem bija daudz jautājumu par to, kā jaunā būve ietekmēs dabas vērtības Pils salā. Tobrīd, kamēr nebija izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums, uz šiem jautājumiem atbildēt nevarējām. Taču, tā kā daļu no tilta posma plānots realizēt dabas liegumā «Lielupes palienes pļavas», kas ietverts Eiropas īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā «Natura 2000», nākamais solis bija izstrādāt ietekmes uz vidi novērtējumu. To pēc pašvaldības pasūtījuma veica SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment». Nu šīs dabas vērtības eksperti ir izvērtējuši, atzīstot, ka, ievērojot visus nosacījumus, tilta būvniecība pār dabas lieguma teritoriju ir pieļaujama. Apjomīgajā ziņojumā norādīts, ka šī vieta tilta būvniecībai ir vienīgā alternatīva pilsētā, jo citi risinājumi nespētu tik efektīvi samazināt arvien pieaugošo transporta plūsmu pilsētas centrā, kas rada vides piesārņojumu un pārsniedz pieļaujamās trokšņu normas,» skaidro G.Osīte.
Tilta būvniecība paredzēta jau pirms 60 gadiem
Transporta pārvada, kas savienotu Lapskalna–Atmodas ielas krustojumu un Kalnciema ceļa–Loka maģistrāles krustojumu, izbūves mērķis ir atrisināt būtiskas Jelgavas satiksmes organizācijas problēmas, kā arī radīt priekšnosacījumus, lai apkārtējā teritorijā varētu attīstīties uzņēmējdarbība. Tilta izbūve ir nozīmīga, domājot gan par bijušā lidlauka, gan citu industriālo teritoriju atdzīvināšanu, pilsētas centra atslogošanu no tranzīta transporta un arī veloceliņu tīkla attīstību. Kā uzsvērts ziņojumā, pašreizējā Lielupes tilta kapacitāte ir 26 000 transportlīdzekļu diennaktī, bet jau šobrīd to diennaktī šķērso ap 40 000 transporta vienību. Tāpat, modelējot nākotnes perspektīvas, eksperti secinājuši, ka ik gadu transporta plūsma mūsu pilsētā pieaug vidēji par 2 procentiem. Jau pēdējos gados vien reģistrēto auto skaits pilsētā pieaudzis par 10 procentiem, bet cilvēku braukšanas ieradumi dažādās pilsētas ielās palielinājušies par 10 līdz 50 procentiem. Ziņojumā secināts, ka, neizbūvējot tiltu, tuvākajos gados trokšņu līmenis pilsētas centrā pieaugs par 14 procentiem. «Līdz ar to ir skaidri redzams, ka sabiedrības ieguvumi, realizējot šo ieceri, pārsniedz zaudējumus,» uzsver «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» valdes locekle Aiga Kāla.
Jāuzsver, ka pārvada nepieciešamība Jelgavā identificēta jau 1959. gadā, kad tas iekļauts pilsētas Ģenerālplānā, bet jau 1965. gadā tas iezīmēts arī kartēs. Savukārt 1976. gadā izstrādāta pilsētas lielceļu shēma, kurā ir paredzēts Ziemeļu apvedceļš. Kopš 1999. gada transporta pārvads iezīmēts arī Jelgavas teritorijas plānojumos. Tas nozīmē, ka jau 60 gadus pilsētā ir rezervēta teritorija pārvada būvniecībai.
Kā pasargās dabas vērtības?
Nenoliedzami, tilta būvniecība pār Lielupes palienes pļavām ietekmēs dabas vērtības, bet eksperti ir atzinuši, ka realizējot noteiktus kompensējamos pasākumus, dabai nodarītais zaudējums būs nenozīmīgs. Kā uzsver «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» projektu vadītāja Lūcija Kursīte, šajā gadījumā ir rasti vairāki risinājumi, kas ļautu saglabāt dabas vērtības palienu pļavās. «Nozīmīgākā ietekme varētu būt uz pļavā mītošajiem un ligzdojošajiem putniem, tāpēc kopā ar pašvaldību ir apzinātas līdzās esošās dabīgās pļavu platības, kuras varētu iekļaut lieguma teritorijā, tā paplašinot vietu, kuru varētu apdzīvot reto sugu putni. Šobrīd tās ir divas teritorijas – Driksas kreisajā krastā un Lielupes labajā krastā pie Ozolpils, kas kopā aizņem vairāk nekā 50 hektārus. Ja redzam, ka tilta būvniecība tieši ietekmēs 1,2 hektārus dabas lieguma teritorijas, tad kompensācijas platība ir daudzreiz lielāka. Arī Eiropas Savienībā «Natura 2000» teritorijās šādas būvniecības ieceres tiek īstenotas, piedāvājot kompensējamās platības,» skaidro L.Kursīte, piebilstot, ka pašvaldības pienākums būs šo jauno teritoriju apsaimniekot atbilstoši lieguma vajadzībām.
Tāpat, lai maksimāli pasargātu dabas vērtības, noteikts, ka būvniecība lieguma teritorijā nevar notikt no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, kad ligzdo īpaši aizsargājamās putnu sugas.
«Būtiski ir apzināties, ka dabas lieguma teritorijā, kopš tā izveides 1991. gadā, jau ir notikušas ievērojamas izmaiņas. Daudzas putnu sugas, kas savulaik tur mitušas, jau šobrīd tur vairs nedzīvo. Pilsēta ir augusi, un arī daba ir mainījusies,» atzīst L.Kursīte.
Viņa uzsver, ka arī paredzamā ietekme uz zālāju biotopiem nav vērtējama kā būtiska, jo tie ir liela izmēra zālāju poligoni, kur tilta būvniecība ietekmēs tikai 0,5 līdz 1,3 procentus no poligonu platības, un, nodrošinot piemērotu apsaimniekošanu, nākotnē joprojām turpināsies zālāju biotopu dabīga atjaunošanās.
Vēl, domājot par dabas vērtību saudzēšanu, ziņojumā ieteikts tilta būvniecības procesā maksimāli izmantot upes ceļu, materiālus pievedot ar pontoniem.
Ko rosina jelgavnieki?
Lai arī sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika par tilta būvniecības ietekmi uz vidi, klātesošo jelgavnieku ierosinājumi un priekšlikumi tomēr vairāk bija saistīti ar ieguvumiem sabiedrībai. Tā, piemēram, izsaknēja priekšlikums izvērtēt, vai nav iespējams tiltu paplašināt tā, lai tam būtu vismaz trīs braukšanas joslas; vai nevajadzētu jau laicīgi domāt par to, kā ierobežot satiksmi caur pilsētas centru, lai pēc iespējas ātrāk mainītu jelgavnieku braukšanas paradumus un veicinātu tilta izmantošanu; kādas trokšņus slāpējošas sienas paredzēts izmantot savrupmāju aizsardzībai Loka maģistrāles un Kalnciema apkaimē. Savukārt Jelgavas jahtklubs rosināja tomēr apsvērt iespēju tiltu būvēt augstāku, lai zem tā varētu izbraukt jahtas, vienlaikus gan norādot, ka izprot – šādas izmaiņas ļoti ievērojami sadārdzinātu projektu.
Visus šos jautājumus pašvaldība jau ir modelējusi un apzinājusi – tilta platumu nepieciešamības gadījumā ir iespējams nedaudz palielināt; trokšņus slāpējošās barjeras savrupmāju apbūves zonā plānotas 2,5 metrus augstas; centrālās pilsētas ielas atslogošana ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem, realizējot tilta izbūvi; jahtklubam savukārt tika piedāvāta iespēja pārcelties uz kādu pašvaldībai piederošu zemes gabalu aiz jaunā tilta, kas arī turpmāk viņiem ļautu burāt līdz Kalnciemam, uz ko jahtklubs atbildēja: «Paldies par tādu variantu. Mēs padomāsim.»
Kas notiks tālāk?
Sabiedriskā apspriešana par transporta pārvada izbūvi turpinās vēl līdz 27. aprīlim. Rakstiskus priekšlikumus par ietekmes uz vidi ziņojumu var iesniegt:
Pēc tam, kad sabiedriskā apspriešana būs noslēgusies, izstrādātais dokuments vēl tiks papildināts ar saņemtajiem priekšlikumiem, un aktualizētais ziņojums tiks iesniegts atzinuma saņemšanai Vides pārraudzības valsts birojā. Aktualizētā ziņojuma versija būs pieejama mājaslapās www.jelgava.lv un www.environment.lv. Ja biroja atzinums būs pozitīvs, lēmums par paredzēto darbību būs jāpieņem Ministru kabinetam. Pēc tam dokuments vēl būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un tikai tad Jelgavas dome varēs pieņemt lēmumu par tilta būvniecību.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
24.2 °C,
1.9 m/s,
72.7 % 
24.2 °C,
1.9 m/s,
72.7 %