«Aukstums, sniegs, zem sniega – neaizsalis purvs. Tās ir nežēlīgas lamatas un ceļš, caur kuru jāiet uz priekšu, jo atpakaļceļa nav. Tādi laika apstākļi bija šeit arī pirms 100 gadiem, un līdzīgi tie ir arī šovakar. Vai kaut kas ir mainījies? Nav ienaidnieka ložu, bet ir brīva Latvijas valsts. Strēlnieki cīnījās, lai būtu brīva Latvija! To viņi varbūt neapzinājās, taču viņu domās bija ideja, pārliecība par to, ka mūsu valsts kādreiz būs brīva. Es uzdrošinos teikt, ka te latviešu strēlnieki aukstumā un salā, ložu krustugunīs, nesa ideju par Latvijas valsti. Te mēs sākam svinēt mūsu valsts neatkarības 100 gadus,» tā savā uzrunā Ložmetējkalnā, atzīmējot Ziemassvētku kauju 100. gadskārtu, klātesošos uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Ziemassvētku kauju atceres pasākuma pirmā daļa notika Ziemassvētku kauju muzejā Jelgavas novada «Mangaļos», kur pulksten 15 sākās Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija, kurā bija spilgti attēlots Latvijas strēlnieku varonīgais uzbrukums vācu armijas nocietinājumam, kura galvenais objekts šoreiz bija jaunais muzeja ekspozīcijas elements – betona ugunspunkts. Muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis sarunā ar portālu www.jelgavasvestnesis.lv atzīmē, ka ekspozīcija būs apskatāma katru dienu. «Ziemassvētku kauju 100 gadu jubileja mums ir liels notikums, kuram esam pamatīgi gatavojušies. Katru gadu domājam par to, lai cilvēkiem būtu interesanti, un liels prieks, ka apmeklētāji to novērtē. Pagājušajā gadā muzeju apmeklēja 13 tūkstoši cilvēku – mēs esam vislabāk apmeklētais tūrisma objekts Zemgalē. Par jauno objektu varu teikt, ka tas ikvienam interesentam ir pieejams 24 stundas diennaktī. Apmeklētāji var nākt skatīties un novērtēt, cik biezas bija mūra sienas, kādas bija uzbrukumu un aizsardzības pozīcijas,» stāsta D.Dedumietis.
Ziemassvētku kauju rekonstrukciju jau otro gadu apmeklēja Ilze Blūma no Jūrmalas. «Šī kaujas rekonstrukcija noteikti bija bagātāka un spilgtāka par iepriekšējo – ir vairāk specefektu un karavīru. Manī šīs cīņas izraisa īpašas emocijas. Tas tomēr nav kā teātrī, jo te ir apakšā mūsu vēsture, var izjust spriedzi un to īpašo sajūtu,» stāsta apmeklētāja.
Pulksten 16 svinīgo solījumu Latvijas valstij deva jaunie jaunsargi un zemessargi, kuru lomu mūsdienu Latvijā sarunā ar portālu www.jelgavasvestnesis.lv akcentēja Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. «Man ir prieks, ka mums aug jauni «mūžības skartie». Es tiešām ceru, ka viņiem nekad nebūs jākaro. Pavadot laiku ar šiem jaunajiem cilvēkiem, es ticu, ka ar mūsu valsti viss būs kārtībā, mēs būsim drošībā.»
Nedaudz vēlāk zemessargi, jaunsargi un citi klātesošie devās apmēram 7 kilometrus garā lāpu gājienā uz Ložmetējkalnu, kur notika atceres pasākums. Jāatzīmē, ka tā kulminācija – Valsts prezidenta R.Vējoņa un citu prominenču uzrunas, kā arī dziesmas un atmiņu stāsti pie ugunskuriem – nedaudz iekavējās, jo šaurie un piesnigušie Tīreļu mežu ceļi izrādījās par šauru milzīgajai satiksmes plūsmai.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv pie viena no atmiņu ugunskuriem satika Mārupes vidusskolas direktoru Jāni Lagzdkalnu, kurš uz pasākumu bija ieradies kopā ar vairākiem skolniekiem un skolotājiem. «Ložmetējkalnu apmeklēju kopš 1989. gada. Šī diena mums, latviešiem, ir pielīdzināma Ziemassvētkiem, Jāņiem un citiem mūsu tautas svarīgiem svētkiem. Te dzima mūsu valsts,» akcentē pasākuma apmeklētājs.
Foto un video: Austris Auziņš
6 °C,
3.2 m/s,
83.6 % 
6 °C,
3.2 m/s,
83.6 %