Divas dienas pēc Jaungada, 1. un 2. janvārī, Jelgavas tirgus bija slēgts, taču nu jau otro dienu gan tirgotāji, gan pircēji cenšas «iestrādāties» jaunajā sistēmā. Tirgotāji atzīst, ka būtisku problēmu nav, galvenais esot noskaidrot, kādā valūtā – latos vai eiro – pircējs grasās norēķināties, un pārējais jau ir tikai, kā pārdevēji saka, tehnisks jautājums.
Sintija Čepanone
Pirmajā jaunā gada tirgus darba dienā gan tirgotāju, gan pircēju ir krietni mazāk, turklāt ir tirgotavas, uz kurām norādīts, ka tās darbu atsāks tikai 15. janvārī – acīmredzot, lai nogaidītu, kad visi norēķini notiks tikai eiro. «Taču – ko tur gaidīt?! Jo ātrāk ar tiem eiro apradīs, jo raitāka tirgošanās būs,» saka tirgotāja Sandra Zorga. Kaut arī pirmajā tirgus darba dienā savu preci piedāvāja vien ap 30 tirgotāju un arī pircēju bija pavisam maz, viņi spriež, ka iemesls tik zemai aktivitātei ir pēcsvētku laiks, nevis eiro ieviešana. «Protams, citus gadus pēc Jaungada svinībām tirgotāju bija jūtami vairāk, taču, domāju, drīz jau viņi atkal saradīsies. Gan mums, gan pircējiem tās pirmās divas janvāra nedēļas būs grūtākās – gan tāpēc, ka pirktspēja zemāka, gan tāpēc, ka norēķini notiek latos un eiro, bet jāizdod ir tikai eiro,» tā tirgotāja Brigita.
Uzrunātie pārdevēji atzīst, ka izdod atlikumu nav problēmu, jo teju visi iegādājušies jaunus kalkulatorus, kuri «ar vienu pogas spiedienu paši izrēķina, cik eiro ir lati un cik jāizdod». «Ja prece maksā 64 eiro centus, bet jūs man iedodat latu, tad atlikums ir 1,42 eiro mīnus 64 centi,» vienkāršo aritmētiku skaidro tirgotāja Lilija, norādot, ka pircēji vismaz pašlaik biežāk norēķinās ar latiem, taču netrūkst arī tādu, kas maksā eiro. «Var jau just, ka kāds savu cūciņu vēl nav sasitis un visu iekārto iztērējis, tāpat īpašās jubilejas lata monētas vairāk parādās apgrozībā – cilvēki cenšas atbrīvoties no pēdējiem latiem, un mums pret to nav nekādu pretenziju. Dienas beigās aiziešu uz banku un visas latu un santīmu monētas iemaksāšu kontā,» tā Sandra, gan piebilstot, ka cilvēku mulsumu saistībā ar eiro ieviešanu gan varot just.
Arī tirgus darbinieks Agris novērojis, ka pašlaik norēķini lielākoties notiek vēl latos – arī pārdevēji par tirgošanās vietu biežāk samaksā latus, nevis eiro, turklāt naudiņu dod ar santīma precizitāti. «Es arī pavaktēju, lai tirgotāji ir godīgi eiro ieviesēji – vai cena atspoguļota gan eiro, gan latos, vai uzrādītās cenas sakrīt. Man ir speciāla tabula, pēc kuras salīdzinu, vai tiešām uzrādītā cena eiro atbilst latos norādītājai,» tā Agris, atzīstot, ka vismaz pašlaik krāpšanos tirgū nav novērojis.
Pircēja pensionāre Zaiga neslēpj, ka ļoti uzticas tirgotājiem, tāpēc cenas līdzi nerēķina. «Man vēl kādi 20 lati palikuši – tos tad arī tērēju, bet pēc tam visur centīšos norēķināties ar karti, lai drošāk. Šodien tirgū tikai viens pārdevējs atvainojās, ka nevar atlikumu izdot eiro un man izdeva latus, bet citādi viss ir gludi,» tā viņa. Arī Mārtiņš, iepērkoties tirgū, novērojis, ka dažam tirgotājam trūkst eiro, ko izdot. «Es jau laicīgi, vēl pirms Jaunā gada, nodrošinājos ar eiro, taču dažiem pārdevējiem nav ko man izdot. Arī autobusā šoferītis atlikumu izdeva no savas kabatas, jo nebija ko izdot,» tā Mārtiņš.
Ar eiro uz tirgu devās arī Balaboiko ģimene. «Laikam vēl kāds pusgads vai gads būs vajadzīgs, lai tos latus no prāta izslēgtu – pagaidām eiro vēl pārrēķinām latos, lai orientētos, cik kas maksā. Mums, jaunajiem, eiro pieņemt ir vieglāk, jo ārzemēs būts un ar eiro jau esam pazīstami, taču sirds sāp par vecajiem cilvēkiem, kuri pašlaik vēl jūtas apmulsuši,» tā ģimene. Taču gan tirgotāji, gan pircēji ir vienisprātis – pie visa var pierast, tāpēc arī eiro jau pavisam drīz kļūs par ikdienu.
Foto, video: Ivars Veiliņš
23.7 °C,
0.9 m/s,
67.5 % 
23.7 °C,
0.9 m/s,
67.5 %