Lai ar universitātes vadību un fakultāšu dekāniem pārrunātu aktualitātes un daudzus svarīgus jautājumus, LLU viesojās Zemkopības ministre Laimdota Straujuma, ziņo LLU Sabiedrisko attiecību daļas korespondente Ilvija Gaidukoviča.
www.jelgavasvestnesis.lv
Tikšanās laikā dekāni īsi raksturoja savas fakultātes lomu universitātē un unikālo devumu valsts tautsaimniecībā. Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis norādīja, ka līdz ar jauno klīniku, kuras būvniecība sāksies nākamgad, fakultāte kļūs par modernāko un nozīmīgāko veterinārmedicīnas studiju un zinātnes centru Baltijā, savukārt Lauku inženieru fakultāte uzsvēra, ka ir vienīgā Latvijā, kas māca būvinženierus projektēt arī lauksaimniecības ēkas.
Ekonomikas fakultāte atzīmēja tās piedāvājumu arī citu fakultāšu studentiem un absolventiem iegūt ekonomiskās zināšanas un kļūt konkurētspējīgākiem darba tirgū, bet Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāns Uldis Iljins atklāja, ka desmit gadu pastāvēšanas laikā veiksmīgi strādājot, fakultāte ir ļoti izaugusi un tai vajadzīgas jaunas telpas, lai varētu paplašināties.
Uzsverot to, ka Latvijas lauksaimniecībā ir ļoti svarīga paaudžu nomaiņa un jauni spēki, no Lauksaimniecības fakultātes izskanēja lūgums atjaunot ministrijas stipendiju programmu labākajiem studentiem. Tehniskās fakultātes dekāns Māris Ķirsis pauda sašutumu par sarežģītajām un ilgajām iepirkumu procedūrām, savukārt Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne Inga Ciproviča sarunā izteica ierosinājumu palielināt valsts finansēto studiju vietu doktora studijās par 40 procentiem un pamatstudijās par 20 procentiem.
Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Voldemārs Bariss izteica vēlmi stiprināt sadarbību ar ministriju, aicinot tās darbiniekus piedāvāt tēmas studiju darbiem, kas sekmētu ar lauku sociālo attīstību saistīto problēmu izpēti. Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis akcentēja vajadzību pēc spēcīgākas fakultātes praktisko apmācību bāzes, tādēļ Zemkopības ministrijai sagatavoti priekšlikumi par nepieciešamajām reformām zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanā.
Par centrālo tematu diskusijā izvērtās problēmas, kas saistītas ar praktisko apmācību īstenošanu un prakšu vietām. Sarunā iesaistījās lauksaimniecības organizāciju pārstāvji, paužot viedokli, ka studentiem studiju procesā ir pārāk maz prakses, bet LLU pārstāvji akcentēja valsts atbalsta nozīmi praktisko apmācību nodrošināšanā. Kā risinājumu ministre piedāvāja izskatīt iespēju atjaunot valsts subsīdiju programmu prakšu finansēšanai.
Tāpat L.Straujuma solīja tikties ar Izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, lai apspriestu iepirkumu procedūru atvieglošanu. Novērtējot LLU doktora darbu augsto līmeni un kvalitāti, ministre teicās arī turpmāk cīnīties par Eiropas Savienības fondu finansējumu doktora studijām. «Ar lielāko prieku arī piedāvāsim promocijas un citu studiju darbu tēmas, kas ministriju interesē,» tā ministre.
«Es ļoti atbalstu izglītības un zinātnes attīstību. Ja mēs gribam lauksaimniecībā iet uz priekšu, bez pētījumiem, inovācijām un jauniem produktiem tas nebūs iespējams,» atzīst L.Straujuma, solot Zemkopības ministrijas atbalstu universitātei, lai tajās specialitātēs, kuras saistītas ar lauksaimniecību, mežu nozari un veterinārmedicīnu, LLU kļūtu par vadošo izglītības un zinātnes centru Baltijā.
Foto: Gita Ogņeva