Ekonomika

Šonedēļ Valsts zemes dienesta (VZD) Zemgales reģionālās nodaļas Jelgavas birojā vērojams apmeklētāju pieplūdums, jo ir pēdējās dienas, kad iedzīvotāji, kam zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā un kas pieteikušies tās izpirkšanai par kadastrālo vērtību, VZD var iesniegt zemes robežu plānu vai veikt priekšapmaksu, maksājot sertifikātos.

Anna Afanasjeva

Šonedēļ Valsts zemes dienesta (VZD) Zemgales reģionālās
nodaļas Jelgavas birojā vērojams apmeklētāju pieplūdums, jo ir
pēdējās dienas, kad iedzīvotāji, kam zeme piešķirta pastāvīgā
lietošanā un kas pieteikušies tās izpirkšanai par kadastrālo
vērtību, VZD var iesniegt zemes robežu plānu vai veikt
priekšapmaksu, maksājot sertifikātos.

Līdz 1. septembrim pieņemšanas laiks pagarināts līdz pulksten 19.
Bet citādi, tā kā zemes reforma tuvojas noslēgumam, VZD darba
apjoms vairs nav tik liels. To ietekmējis arī panīkums nekustamo
īpašumu tirgū.
VZD klientiem aktuāls ir dienesta sniegto pakalpojumu cenu kāpums.
No septembra par 10 – 25 procentiem pieaugs VZD pakalpojumu cenas.
Tas saistīts ar vairāku jaunu normatīvo aktu, piemēram, noteikumu
par apbūvēta zemesgabala vērtības noteikšanu privatizācijas
vajadzībām, par valsts nodevu par kadastra izziņu ieviešanu, kā arī
ar to, ka līdzšinējam cenrādim par pamatu ņemtas 2005. gada cenas
un situācija valstī. Šajā laikā resursi sadārdzinājušies,
darbinieku atalgojums būtiski palielinājies.
VZD Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Maiga Miglāne stāsta, ka
VZD nodaļās saņemtajiem pakalpojumiem nav lielākais cenu kāpums.
Lielākoties tas skar pakalpojumus, kas saistīti ar VZD datu
abonēšanu, Valsts adrešu reģistra datu nodošanu, kadastra
informācijas pārlūkošanu interneta režīmā u.tml. Reģionos
pieprasītākie pakalpojumi sadārdzinājušies mazāk. Piemēram, par
ēkas kadastrālās uzmērīšanas un reģistrācijas dokumentu
sagatavošanu un apstrādi, ko tautā joprojām sauc par
inventarizāciju, būs jāmaksā 23,10 lati līdzšinējo 19,50 latu
vietā. Veicot kadastrālo uzmērīšanu, jārēķinās, ka izdevumi
atkarīgi no būves platības – par katru kvadrātmetru jāmaksā desmit
santīmi. Ar VZD pakalpojumu cenrādi var iepazīties mājas lapā:
www.mk.gov.lv.
Tagad ieviesta samaksa par VZD sagatavotajiem atzinumiem par zemes
ierīcības projektiem. Līdz šim iestāde to darīja par brīvu. Jaunais
cenrādis vērsts uz kvalitātes standartu nostiprināšanu. Šajā nolūkā
stingrākas prasības ieviestas mērniecības darbiem.

Dokumentus kārto
pēdējā brīdī
VZD pēdējā laika aktualitāte ir zemes izpirkšana, kas jāveic
iedzīvotājiem, kam tā piešķirta pastāvīgā lietošanā. Tiem, kas
pieteikušies izpirkšanai, līdz 1. septembrim VZD jāiesniedz
mērnieku sagatavots zemes robežu plāns vai arī jāveic
priekšapmaksa. Taču cilvēki nesteidzas, kaut arī īpašumtiesību
jautājumu tālākai kārtošanai laika palicis ļoti maz. Augustā līdz
šai nedēļai Jelgavā pasūtītas kadastra izziņas priekšapmaksas
veikšanai 56 zemes vienībām.  Lauku zemes izpirkšanas reģistrā
rajonā reģistrētas 2525 zemes vienības, no kurām 1401 ir uzmērīta
un tām iesniegti robežu plāni VZD. Priekšapmaksa veikta par 115
zemes vienībām. Jelgavas pilsētas zemes reģistrā reģistrētas 486
zemes vienības, no kurām 297 ir kadastrāli uzmērītas un tām VZD
iesniegti robežu plāni.
VZD reģionālās nodaļas kadastra procesa vadītāja Liāna Ribkinska
atzīst, ka Jelgavā potenciālie īpašnieki pārsvarā iesniedz zemes
robežu plānus, nevis veic priekšapmaksu. Šomēnes līdz 25. datumam
tā veikta 12 gadījumos. Zemes robežu plānus līdz pirmdienai kopumā
bija iesnieguši 295 potenciālie īpašnieki. Pēdējos mēnešos cilvēku
aktivitāte nav bijusi liela, jūnijā reģistrēti trīs, jūlijā –
četri, līdz 25. augustam – trīs robežu plāni. Kopumā Jelgavas
pilsētas reģistrā iekļautas vairāk nekā 480 zemes vienības.
Speciālisti ievērojuši, ka ne vienam vien problēmas sagādā tas, ka
līdz galam nav nokārtotas mantošanas tiesības. Kamēr tas nav
izdarīts, priekšapmaksu nedrīkst veikt. «Ja mantojuma jautājumi nav
sakārtoti, iespējams veikt zemesgabala uzmērīšanu. Taču, ja līdz
šim nekas nav uzsākts, sagatavot zemes robežu plānu vairs nevar
paspēt, jo atbilstoši normatīvajiem aktiem mērniekiem desmit dienas
pirms uzmērīšanas uz to jāuzaicina pierobežas zemju īpašnieki,»
skaidro L.Ribkinska.
Pārējiem iedzīvotājiem VZD nāk pretī, un līdz 1. septembrim līdz
pulksten 19 pagarināts klientu pieņemšanas laiks zemes robežu plāna
iesniegšanai vai izziņas saņemšanai priekšapmaksas veikšanai. Ar to
iedzīvotājiem jādodas uz pilsētas pašvaldību, kur Zemes komisijas
sekretāre norādīs kontu, uz kuru pārskaitāmi līdzekļi.
Lai gan visiem potenciālajiem zemes īpašniekiem uz deklarēto
dzīvesvietu savlaicīgi izsūtīta informācija par dokumentu
kārtošanas termiņiem, VZD speciālisti pārliecinājušies, ka
informācijai līdzi seko tikai apmēram puse interesentu. Daļa sakās
neko nezinām, bet daļa atzīst, ka viņiem nav līdzekļu zemes
uzmērīšanai un izpirkšanai. Ja īpašumtiesības paliks nenokārtotas,
šie cilvēki turpmāk šo zemi varēs tikai nomāt. Kuluāros dzirdēts,
ka šo procesu varētu pagarināt, bet pagaidām tas nav zināms.

Sūdzību izskatīšana –
darbietilpīgs process
VZD vairākus gadus vairs nenodarbojas ar mērniecību un robežu plānu
sagatavošanu. Tā pārziņā palikusi ar robežām saistīto strīdu
izskatīšana. Tie galvenokārt saistīti ar domstarpībām par platībām
un iemērīšanas neprecizitātēm. Ar mērniecības kļūdu novēršanu
nodarbojas valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts mērnieks».
M.Miglāne skaidro, ka neprecizitātes izveidojušās loģiski un
saistītas ar mērniecībā izmantoto tehnoloģiju, kad zemi iemērīja
ierādīšanas veidā, kas nav precīzākais paņēmiens, savukārt
materiālu atspoguļoja uz fotoplanšetes. Ar minēto metodi iemērītās
platības īpašnieki dažkārt konstatē, ka zemesgabals ir mazāks par
lēmumā norādīto.
«Pēc pieteikuma saņemšanas mērniecības darbu precizitāti pārbaudām
instrumentāli. Tas ir darbietilpīgs process, atzinumus saskaņojam
ar VZD centrālā aparāta Mērniecības departamentu. Konstatējot
kļūdu, pēc lēmuma pieņemšanas lieta nonāk «Latvijas valsts
mērniekā», kas robežu plānu gatavo no jauna vai pārmēra. Pilsētās
kļūdu ir mazāk, jo šeit jau uzreiz veica zemes instrumentālo
uzmērīšanu. Nepilnības galvenokārt saistītas ar tā sauktajām
«sarkanajām līnijām», jo VZD rīcībā nav pilsētas telpiskais
materiāls ar apgrūtinājumiem, līdz ar to nav iespējams pārbaudīt,
cik precīzi mērnieki to ievērojuši,» ikdienas «virtuvi» atklāj VZD
nodaļas vadītāja, piebilstot, ka nu jau vairākus gadus zemi iemēra
tikai ar precīzu instrumentu palīdzību.
Mērnieku sagatavotās lietas nonāk VZD, kur to tehnisko pusi
pārbauda. Vajadzības gadījumā pārbaude tiek veikta arī dabā.
Konstatējot sīkas neprecizitātes, tās fiksē aktā un ļauj novērst.
Nopietnāku nepilnību gadījumā seko atteikums robežu plāna
reģistrēšanai. Raksturīgākās mērnieku darba nepilnības ir trūkumi
dokumentu noformēšanā, īpašuma robežpunktu apsekošanā, robežzīmju
pārbaudē. Zemes īpašumi, kam pašlaik gatavo robežu plānu, pārsvarā
ir saistīti ar citiem zemesgabaliem. Lai nebūtu pārpratumu, uz
iemērīšanu jāpieaicina pierobežas zemju īpašnieki. M.Miglāne
pieļauj, ka mērnieki ar šo skrupulozo VZD rīcību ne vienmēr ir
apmierināti.

Apsīkums tirgū samazina VZD darba apjomu
VZD uzmanības lokā ir līdzvērtīgo zemju fonds, no kura zemi
piešķirs īpašniekiem vai mantiniekiem, kas pieteikušies uz savām
zemēm, bet viņiem zemes īpašuma tiesības nav atjaunotas. Viņi līdz
pagājušā gada nogalei varēja pieteikties saņemt īpašumā zemi no
brīvās valstij vai pašvaldībai piederošās zemes. Tagad Centrālā
zemes komisija turpina izskatīt, vai šiem cilvēkiem ir tiesības
saņemt zemi. Viņiem līdz 1. septembrim komisijā vēl ir laiks
iesniegt visus dokumentus, kas apliecina īpašuma vai mantošanas
tiesības. Ja lēmums būs pozitīvs, nākamā gada laikā viņiem atjaunos
īpašuma tiesības uz konkrētu zemesgabalu no līdzvērtīgās zemes
fonda.
Datus par brīvajām valsts un pašvaldību zemēm apkopoja VZD. Tajās
iekļautas brīvās neapbūvētās zemes. Pašlaik Jelgavas pašvaldība
turpina izvērtēt VZD datus par brīvajām zemēm.
Visos VZD pastāvēšanas laikos pieprasīts pakalpojums ir ēku, telpu
grupu un inženierbūvju kadastrālā uzmērīšana un reģistrācija, ko
agrāk dēvēja un sarunvalodā joprojām sauc par tehnisko
inventarizāciju. Īpašnieku pienākums ir jebkuras izmaiņas, kas
notiek būvēs un inženierbūvēs,darīt zināmas VZD. Ikdienā gadās
dažādi. Reģistrējot īpašumu vai pirkuma darījumu Zemesgrāmatā,
vispirms VZD jāpasūta kadastru reģistra izziņa. Ja pēc 1999. gada
15. decembra īpašumam veikta būvju kadastrālā uzmērīšana jeb
inventarizācija, jauna lieta nav jāizgatavo. Atbilstoši īpašnieka
teiktajam tiek fiksēts, ka būvē vai būvju grupā nav veiktas
izmaiņas. Bet ne vienmēr cilvēki atklāj patiesību, faktiski
situācija var izrādīties citādāka.
M.Miglāne atzīst, ka VZD darba apjomu jūtami ietekmējis panīkums
nekustamā īpašuma tirgū. Tā kā ievērojami samazinājies pirkšanas un
pārdošanas darījumu īpatsvars, arī VZD saņem daudz mazāk
pieprasījumu nekustamā īpašuma dalīšanai. Arī Jelgavā kādreizējiem
īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pieder samērā lieli zemesgabali.
Nereti viņi lielāku platību sadala mazākās, lai daļu varētu pārdot
vai arī uz kāda mazāka zemesgabala uzbūvēt sev dzīvojamo māju.
Šādos gadījumos ir jāizstrādā vai nu zemes ierīcības projekts, kas
ir vienkāršāka procedūra, vai arī jāizstrādā detālplānojums.
Jelgavā parasti atbilstoši teritorijas plānojuma prasībām
nepieciešams detālplānojums.
VZD turpina reģistrēt zemes robežu plānus, kas jāizstrādā par
valsts budžeta līdzekļiem. Šo darbu veic «Latvijas valsts
mērnieks». Šis pakalpojums pieejams tikai īpašniekiem un viņu
pirmās pakāpes mantiniekiem.
Vēl VZD uztur adrešu reģistru. Tajā ir informācija gan par
īpašumiem, gan īpašniekiem. Nepieciešamības gadījumā VZD
izsniedz  izziņas  par reģistros vai arhīva dokumentos
fiksēto informāciju.  
Sagatavošanas stadijā ir aizsargjoslu reģistrs. Tajā būs iekļauti
visu veidu apgrūtinājumi – informācija par ceļu servitūtiem,
elektrolīnijām, apakšzemes komunikācijām u.c. Šīs ziņas ir svarīgas
pirkšanas darījumos, pirms rakšanas darbu veikšanas, kas saistīti
ar komunikācijām, u.tml.