Izvērtējot vides faktoru ietekmi uz veselību, Zemgales iedzīvotāji sūdzas par dzeramā ūdens kvalitāti, traucējošiem trokšņiem, neatbilstošu gaisa temperatūru mājokļos, žurkām, taču ar darba apstākļiem ir apmierināti. Šādi secinājumi izriet no Sabiedrības veselības aģentūras veiktā pētījuma «Vides faktoru ietekme uz veselību».
Ilze Knusle-Jankevica
Lai iegūtu pēc iespējas skaidrākus datus, vides faktori tika sadalīti blokos: mājoklis, apkārtējā vide, uzturs, darba apstākļi. Atsevišķas pozīcijas tika salīdzinātas ar līdzīga pētījuma datiem, kas tika veikts 1999. gadā.
Pētījuma dati liecina, ka Latvijā ir uzlabojušies vispārējie mājokļu kvalitātes rādītāji – pieaudzis to mājokļu skaits, kuros ir centrālā apkure, ūdensvads, sanitārais mezgls. Lielākā daļa aptaujāto zemgaliešu dzīvo ķieģeļu vai betona mājās, bet daļa – koka mājās. Tomēr ne visi respondenti ir apmierināti ar iekštelpu kvalitāti. 14 procenti zemgaliešu ziemā gaisa temperatūra mājoklī ir zem normas, ja par normu uzskatām 18 – 26 grādus pēc Celsija. Tikai diviem procentiem aptaujāto ziemā mājās ir siltāks nekā vajag. Lielākajai daļai aptaujāto gaisa mitrums mājokļos ir normāls, 15 procenti respondentu norāda, ka gaiss ir sauss, bet trīs – ka mitrs. Tāpat lielākā daļa aptaujāto pēdējo divu gadu laikā nav novērojuši savā mājoklī pelējumu, kaitēkļus vai grauzējus, bet tie, kas ir pamanījuši grauzējus, norāda, ka tās bijušas žurkas. Pētījuma dati liecina, ka tieši Zemgalē, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, mājokļos visvairāk sastopamas žurkas, bet skudras – visretāk.
Veselību var ietekmēt arī mājdzīvnieku turēšana. Pētījums liecina: Latvijā laika gaitā ir mainījušies mājdzīvnieku turēšanas paradumi. Ja 1999. gadā suņu un kaķu saimnieku skaits bija vienāds, tad tagad arvien vairāk iedzīvotāju priekšroku dod kaķim. Zemgalē vairāk nekā pusei aptaujāto ir mājdzīvnieks.
Iespaidu uz veselību atstāj arī sadzīves ķīmijas – trauku mazgāšanas līdzekļu, parfimērijas un kosmētikas, sanitārā mezgla tīrīšanas līdzekļu – lietošana. Arī zemgalieši bieži lieto sadzīves ķīmiju, īpaši trauku mazgājamos līdzekļus, kosmētiku un parfimēriju. Neskatoties uz to, Zemgalē cilvēki par alerģiska rakstura problēmām sūdzas vismazāk.
No ārējās vides faktoriem Zemgalē kā traucējoši tiek minēti smakas, trokšņi, putekļi, ko rada satiksme, rūpniecība. Lielākā daļa respondentu ar ūdens kvalitāti Zemgales peldvietās ir apmierināta, neapmierināti ir tikai astoņi procenti no aptaujātajiem. Zemgalē, tāpat kā citur Latvijā, daļa iedzīvotāju nav apmierināti ar dzeramā ūdens kvalitāti – 20 procenti no respondentiem. Kā biežākie traucēkļi tiek minēti nosēdumi un krāsa, retāk piegarša un smarža. Zemgalē mazāk nekā citos reģionos iedzīvotāji uzturā izmanto fasētu dzeramo ūdeni. Lielākā daļa mūsu reģiona respondentu uzskata, ka viņu uzturs ir pietiekams, lai gan ne vienmēr var iegādāties visu, ko vēlas.
Lielākā daļa aptaujāto zemgaliešu norāda, ka ir apmierināti ar darba apstākļiem, neapmierinātību pauda apmēram septītā daļa. Turklāt tieši Zemgales un Kurzemes iedzīvotāji vismazāk uzskata stresu par darba vides riska faktoru. Pētījums liecina, ka Zemgales un Rīgas iedzīvotāju vidū ir vislielākais to īpatsvars, kuri pēdējo divu gadu laikā nav izmantojuši atvaļinājumu – attiecīgi 22 un 21 procents no visiem aptaujātajiem.
Jelgavas pašvaldības galvenā speciāliste vides politikas jautājumos Solvita Lūriņa portālam www.jelgavasvestnesis.lv norāda, ka šāda veida pētījumi ir noderīgi, jo liek aizdomāties gan pašiem iedzīvotājiem, gan stimulē pašvaldību nepieciešamības gadījumā veikt padziļinātus pētījumus. Viņa pozitīvi vērtē arī to, ka pētījuma dati salīdzināti ar datiem, kas iegūti 1999. gadā, tādējādi ļaujot saskatīt izmaiņas situācijā. Pētījuma gaitā tika aptaujāti 1318 respondenti, no kuriem 162 jeb 12 procenti bija Zemgales iedzīvotāji. Aptauja tika veikta laikā no 2007. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim.
7.6 °C,
8.4 m/s,
91.9 % 
7.6 °C,
8.4 m/s,
91.9 %