2.9 °C, 2.5 m/s, 95.4 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaZemgales uzņēmēji kā biznesa kavējošus faktorus min augstās nodokļu likmes, birokrātiju un apgrozāmo līdzekļu trūkumu
Zemgales uzņēmēji kā biznesa kavējošus faktorus min augstās nodokļu likmes, birokrātiju un apgrozāmo līdzekļu trūkumu
07/05/2009

Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības padome (AP) akceptējusi administrācijas izstrādātos metodiskos norādījumus teritorijas attīstības plānošanai un iepazinusies ar nupat veikto uzņēmējdarbības vides novērtējumu reģionā.

www.jelgavasvestnesis.lv

Zemgales
plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības padome (AP) akceptējusi
administrācijas izstrādātos metodiskos norādījumus teritorijas
attīstības plānošanai un iepazinusies ar nupat veikto
uzņēmējdarbības vides novērtējumu reģionā.

ZRP speciālists Juris Kālis informē, ka gan
metodisko norādījumu teritorijas attīstības plānošanai
izstrādāšana, gan pētījums par uzņēmējdarbības vides novērtējumu
veikts, ieviešot Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta
atbalstīto projektu «Zemgales reģiona pašvaldību institucionālo
spēju stiprināšana ekonomisko aktivitāšu veicināšanai sadarbībā ar
Norvēģijas institūcijām».

Latvijas administratīvi teritoriālā reforma ir
radījusi jaunus uzdevumus attīstības un teritorijas plānošanas
dokumentu un to izstrādes procesu pilnveidošanai kā plānošanas
reģioniem, tā pilsētu un novadu pašvaldībām. Lai īstenotu
Attīstības plānošanas sistēmas likumā plānošanas reģioniem noteikto
funkciju – nodrošināt vietējā un reģionālā līmeņa attīstības
plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību
hierarhiski augstākiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī
attīstības plānošanas dokumentu sistēmu regulējošiem normatīvajiem
aktiem, minētā projekta mērķis bija izstrādāt vienotus reģiona
teritorijas attīstības plānošanas instrumentus, kas būtu saistoši
visām gandrīz 100 Zemgales plānošanas reģionā ietilpstošajām
pašvaldībām.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, sadarbībā ar
SIA «Metrum» speciālistiem, zemgalieši izvērtējuši pašreizējo
situāciju – spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentu izstrādi
reglamentējošos normatīvos aktus, izstrādājuši nosacījumus
teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturam, izveidojuši
ieteikumus dokumentu izstrādes un apstiprināšanas procedūrām, kā
arī sabiedrības iesaistīšanai plānošanas procesā, norādījuši
vadlīnijas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu uzraudzības
un indikatoru sistēmai, kā arī ieviešanas rezultātu analīzei,
sagatavojuši priekšlikumus teritorijas plānojumu datu bāzes
izveidei.

Projekta ieviešanas laikā veikta Zemgales
Plānošanas reģiona, rajonu un vietējo pašvaldību plānošanas
speciālistu aptauja, notikušas vairākas diskusijas ar Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī ar pārējo
plānošanas reģionu darbiniekiem un speciālistiem.

Tādējādi Latvijā pirmā šāda sistematizētā
darba rezultātā izstrādātos metodiskos norādījumus, pēc novadu
izveides, jaunās pašvaldības Zemgalē un citviet valstī varēs lieti
izmantot savas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu
pilnveidošanā. Uz praktiskas pieredzes balstīti instrumenti un
paņēmieni pašvaldībām palīdzēs plānošanas dokumentos integrēt
dažādas intereses, pilnveidot plānošanas procesu un izstrādāto
dokumentu kvalitāti.

Bez tam minētā projekta ieviešanas laikā
reģionā, sadarbībā ar SIA «Analītisko pētījumu un stratēģiju
laboratorija» speciālistiem, veikts pētījums par Zemgales
uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu. Pētījuma ietvaros,
lai noskaidrotu dažādu mērķa grupu viedokļus par līdzšinējo
uzņēmējdarbības vides attīstību reģionā un nepieciešamajām
pārmaiņām nākotnē, identificēta programmā definēto mērķu
aktualitāte un efektivitāte. Tāpat Zemgales uzņēmēju, pašvaldību
darbinieku, izglītības un inovāciju centru pārstāvju vidū veiktas
intervijas un aptaujas. Rezultātā secināts, ka iedzīvotāji visumā
ir apmierināti ar iespējām iegūt izglītību, apmeklēt kultūras
pasākumus, apgūt jaunas zināšanas un papildus izglītību, bet viņus
neapmierina iespējas atrast darbu ar vēlamo atalgojumu, ietekmēt
pašvaldībā aktuālu jautājumu risināšanu, pārkvalificēties, atrast
savai kvalifikācijai atbilstošu darbu un uzsākt uzņēmējdarbību.

Savukārt Zemgales uzņēmēji kā uzņēmējdarbību
kavējošus faktorus visbiežāk min augstās nodokļu likmes,
birokrātiju, apgrozāmo līdzekļu trūkumu un ierobežotu piekļuvi
finanšu resursiem. Tāpat uzņēmēji reti sadarbojas ar pašvaldībām un
zinātnes un pētniecības institūcijām, zemu vērtē savas iespējas
ietekmēt lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas skar uzņēmējdarbību.

Pētījuma noslēdzošajā fāzē sagatavotas
rekomendācijas par veicamajiem pasākumiem uzņēmējdarbības attīstībā
reģionā. Ar pētījuma rezultātiem CD formātā paredzēts iepazīstināt
gan Zemgales politiķus, gan esošos un topošos uzņēmējus, bet
reģiona attīstības plānotājiem tie kalpos par pamatu konkrēta
rīcības plāna izstrādē.