Viens no EP deputātu pienākumiem ir arī uzņemt viesus un ekskursantus no savas valsts, kas vēlas apskatīt EP galveno mītni un iepazīt EP darbu. Tādējādi zemessargi no Latvijas decembra sākumā devās pie EP deputāta Arta Pabrika, starp viņiem – arī jelgavniece Ilona Reķe. Zīmīgi, ka tieši pašlaik Briseles centrā ir uzslieta no Latvijas atceļojusī egle, tā simboliski akcentējot Rīgu kā šī gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Ligita Vaita
Kā parasti, centrālais apskates objekts, dodoties deputātu piedāvātajās ekskursijās uz Briseli, ir EP galvenā ēka. Ar redzēto dalās Ilona: «EP ēka ir ļoti iespaidīga un milzīga, lai to visu izstaigātu nepieciešams daudz laika. Tik tiešām – ieejot ēkā, pirmais, kas pārsteidza, ir cilvēku pūlis visapkārt. Ēku apmeklē milzum daudz cilvēku,» stāsta Ilona.
Viņa norāda, ka visiem ir obligāti jāiziet drošības kontrole, kas EP pārvaldes struktūrās ir augstā līmenī. «Katram apmeklētājam izdalīja uzlīmi pie apģērba ar numuru, pēc kura varēja atpazīt, kurš ir apmeklētājs, bet kurš – EP darbinieks,» ieskicē Ilona. Iespaidīga atmiņā palikusi EP lielā sēžu zāle, kur kopā sanāk 751 deputāts no 28 valstīm, bet zāles malās ir izvietotas telpas tulkiem no visām ES dalībvalstīm.
«Sākumā, kad mūsu gids iepazīstināja ar lielo sēžu zāli, bijām vienīgā apmeklētāju grupiņa, bet, kamēr notika stāstījums, tikmēr ar apmeklētāju grupiņām saradās pilns apmeklētājiem paredzētais balkons. Arī gaiteņos satikām vairākas grupiņas, bet, dodoties ārā no ēkas, pie drošības kontroles vēl joprojām bija cilvēku pūļi, pēc kā spriežu, ka interesentu parlamentā ir ļoti daudz,» spriež jelgavniece.
Īpašā stendā var izpētīt katru no deputātiem
Savukārt citus deputātus ekskursanti no Latvijas nesatika – pat, ja kādu redzēja skrienam, tad ne tik daudz, lai šo uzskatītu par tikšanos. «Varbūt tāpēc, ka ēka ir tik liela un kabinetu un gaiteņu ir tik daudz,» spriež Ilona.
Taču viņa norāda, ka informācija par visiem deputātiem pieejama katram ekskursantam. «Kamēr gaidījām fotografēšanos, gide mūs iepazīstināja ar stendiem, kuros var apskatīties informāciju par visiem EP deputātiem – var atlasīt deputātus pa valstīm, iepazīties, kuru partiju katrs pārstāv, kādās komitejās piedalās, apskatīt šajā brīdī Parlamentā notiekošos pasākumus, kā arī kalendāru, kurā norādīti visi katrā dienā notiekošie pasākumi,» ieskicē Ilona.
Nākamās dienas brīvais laiks tika izmantots ekskursijai uz vienu no– skulptūru, kuras iekšienē ar liftu iespējams pacelties virs pilsētas un vērot pilsētas panorāmu.
NATO mītnē Briselē strādā 18 Latvijas pārstāvji
Zemessargi iepazina vēl kādu vietu un viesojās NATO mītnē Briselē. «Izkļūstot caur kārtējo drošības kontroles punktu devāmies uz ēkas Latvijas spārnu, kur Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji iepazīstināja ar savu darbu NATO, par lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī atbildēja uz mums interesējošiem jautājumiem. Uzzinājām, ka šobrīd NATO mītnē Briselē strādā ap 3 tūkstošiem darbinieku (no Latvijas – 18 pārstāvji plus tehniskais personāls), savukārt pretējā ielas pusē tiek būvēta jaunā NATO mītne, kas paredzēta jau 5 tūkstošiem darbinieku,» ieskicē Ilona.
Arī dažu stundu brīvo laiku latviešu grupa izmantoja ekskursijai un apskatīja vienu no Briseles pilsētas simboliem un apskates objektiem Atomium. «Tā ir milzu skulptūra, kuras iekšienē ar liftu iespējams pacelties virs pilsētas un vērot pilsētas panorāmu,» stāsta Ilona.
Eglē Rīgas atslēgas, bet čurājošajam puisītim – latviešu tautastērps
Interesanti, ka tieši šobrīd Briseles centru rotā egle no Latvijas, tā ne tikai atvesta no Rīgas, bet arī izgreznota ar simboliskām Rīgas atslēgām. «Man pašai tas bija liels pārsteigums, jo šo ziņu medijos biju palaidusi garām. Tā kā Rīga šogad ir viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām, tad tieši no Rīgas apkārtnes mežiem Ziemassvētku egle ceļoja uz Briseli. Egle ir uzstādīta Briseles Lielajā laukumā un tā ir izrotāta ar latviešu etnogrāfiskajiem rakstiem un Rīgas simboliku – atslēgām. Apkārt eglei ir izlikti uzraksti «Rīga»,» stāsta Ilona.
Interesanti, ka egles iedegšanas dienā novembra beigās Briseles simbols skulptūra «Čurājošais puisēns» bija ietērpts latviešu tautastērpā. Kopā puisēnam esot vairāk nekā 800 tērpu, kas tiek uzvilkti attiecīgās svētku reizēs.
Paskatīties uz to, kam ikdienā «paskrien» garām
Šāda iespēju – iepazīt EP ēku un uzzināt par EP deputātu darbu – izmantojuši gana daudzi, taču Ilona iesaka to noteikti nelaist garām. «Tā kā mans ikdienas darbs ir maz saistīts ar politiku, bija ļoti interesanti iepazīties ar EP darbību, uzzināju par partijām, to izkārtojumu lielajā sēžu zālē, dažiem aktīvākajiem deputātiem. Daudz ko uzzināju arī par ES vēsturi – kaut arī šis tas bija jau zināms, neskaitāmi jauni un interesanti fakti uzzināti tikai tagad,» tā Ilona.
«Uzskatu, ka mūsu 52. kājnieku bataljonā ir daudz aktīvu zemessargu, kuri būtu pelnījuši piedalīties šādā braucienā, tāpēc pieļauju, ka izvēle, kuru tad vienu no viņiem laist, nebija no vienkāršākajām. Tāpēc šo braucienu uzskatu kā atzinību,» saka Ilona.
Foto: no I.Reķes personīgā arhīva
26.9 °C,
2.1 m/s,
60.4 % 
26.9 °C,
2.1 m/s,
60.4 %