Valsts prezidents Valdis Zatlers iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot Saeimas 2009. gada 16. jūlijā pieņemtā likuma «Grozījumi Publisko iepirkumu likumā» regulējuma atbilstību valsts pamatlikumam.
Aģentūru LETA Prezidenta preses dienests informē, ka V.Zatlers lūdz Satversmes tiesu atzīt likuma atsevišķus pantus par spēkā neesošiem no tā pieņemšanas brīža.
Prezidents šādu soli spēris, izmantojot Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmajā daļā nostiprinātās tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Kopš minētā likuma pieņemšanas Valsts prezidents Satversmes tiesā ar pieteikumu vēršas pirmo reizi.
Jau 26. jūnijā Valsts prezidents nosūtīja likumu otrreizējai caurlūkošanai, motivētā vēstulē Saeimas priekšsēdētājam norādot uz likumā paredzētā iesnieguma nodrošinājuma ieviešanas neatbilstību Satversmes 92. pantam. Saeima, 16. jūlija sēdē atkārtoti izskatot likumu, to atstāja negrozītu. Tā kā otrreiz prezidents ierunas nevarēja celt, tas tika izsludināts 30. jūlijā.
V.Zatlers uzskata, ka likumā noteiktais pienākums par vēršanos ar iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā iemaksāt iesnieguma nodrošinājumu nepamatoti ierobežo Satversmes 92. pantā nostiprinātās personas tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses.
Pēc prezidenta domām, tiesības apstrīdēt iepirkuma procedūras īpašā uzraudzības iestādē – Iepirkumu uzraudzības birojā – ir būtisks mehānisms, lai novērstu iespējamu valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu nepamatotu izlietošanu, kā arī mazinātu korupcijas riskus valsts budžeta līdzekļu izmantošanā. Iesnieguma iesniegšana Iepirkumu uzraudzības birojā ir vienīgais efektīvais līdzeklis, kuram jābūt iespējami pieejamam bez nesamērīgiem finansiāliem šķēršļiem.
V.Zatlers norāda, ka nodrošinājuma apmērs naudas izteiksmē likumā nav noteikts, tiesības noteikt iesnieguma nodrošinājuma apmēru, tā samaksas un atbrīvošanas no samaksas kārtību ar likumu deleģētas Ministru kabinetam. Pieteikumā Satversmes tiesai Valsts prezidents secinājis, ka viens no iemesliem Saeimas lēmumam iesnieguma nodrošinājuma apmēru noteikt nevis pašā likumā, bet gan izvēlēties pilnvarojumu Ministru kabinetam bijusi deputātu nespēja likuma izstrādes gaitā rast vienotu tiesisku kompromisu parlamentārajās debatēs.
Prezidents uzsver: jebkuram būtiskam personas tiesību ierobežojumam ir nepieciešama Saeimas kā tautas ievēlēta likumdevēja izšķiršanās un nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu. Tādēļ Valsts prezidents uzsvēris, ka būtiski ir izvērtēt likumā ietvertā deleģējuma Ministru kabinetam atbilstību valsts varas dalīšanas principam.
www.leta.lv
20.2 °C,
2.1 m/s,
93 % 
20.2 °C,
2.1 m/s,
93 %