Izrādās, ka zālienā sēdēt pat ir ieteicams, taču tas jādara ar mēru. Turklāt ir arī zāliena veidi, kuriem pat ļoti «patīk», ka pa to staigā – tas gan attiecas uz vietām, kur ierīkoti futbola un rotaļu laukumi. Bet pret zālienu, kas ierīkots uz būvgružiem vai smiltīm, kā tas ir lielākajā daļā Jelgavas, jāizturas saudzīgāk.
Ritma Gaidamoviča
«Šobrīd, ņemot vērā laika apstākļus, kad ir ļoti sauss, cilvēkiem pret zālienu vajadzētu izturēties saudzīgi. Nav labi ilgstoši sēdēt vienā vietā. Ar kājām brucināt un izkasīt bedrītes zālienā, kā to mēdz darīt jaunieši, vispār nedrīkstētu, jo laiks ir ļoti sauss un augs tiek bojāts, līdz ar to zālē var palikt plankumi. Taču normālos apstākļos ir tā: jo vairāk pa zālīti staigā, jo vairāk tas tai patīk. Turklāt tā tiek nomīdītas arī nezāles, kas vienkārši iznīkst. Taču, protams, tas jādara ar samēru, turklāt tā, lai staigāšana nebūtu pārāk intensīva vienā vietā. Bet, ja cilvēks tikai neilgu laiku pasēž un ar bērnu paspēlējas, nekāds ļaunums tai noteikti netiek nodarīts,» tā par zālienā sēdēšanu saka «Zaļās rotas» speciāliste Guna Parfenoviča.
Pievērš pārāk maz uzmanības Taujājot, vai mūsu pilsētas zāliens ir piemērots šādai atpūtai, speciāliste atzīst, ka patiesībā pilsētā zālei tiek pievērsta pārāk maza uzmanība, kas ietekmē arī tās kvalitāti. «Zāliens ir jāmēslo, jālaista, jāaerē, pavasarī jāiztīra. Protams, vasarā jau cenšas ar grābeklīti visu iztīrīt, taču no pļaušanas tomēr paliek tāds kā suseklis, kas traucē gaisa nokļūšanai pie saknēm, līdz ar to sakne neelpo un zāle sliktāk aug. Ja par zālienu rūpētos, tas kļūtu vēl piemērotāks dažādām aktīvām nodarbēm,» stāsta G.Parfenoviča. Tiesa, pagaidām mūsu pilsētā nekas no tā netiek darīts, jo visaptverošais zāliena kopšanas process ir dārgs un darbietilpīgs.
Daudz bīstamāki ir suņi Lai saglabātu zālīti skaistu, G.Parfenoviča atklāj, ka cilvēkiem vajadzētu vien ievērot dažus noteikumus, kas patiesībā visiem jau zināmi. Tā bez vajadzības pa zāli nevajag staigāt, jo tā nav trase, kurai ik dienu soļot pāri – tam paredzēti gājēju celiņi. Nevajadzētu zālē atstāt arī atkritumus, saules puķu sēklas, kuras ir ļoti grūti savākt, tāpat zālienā nedrīkst atstāt arī izsmēķus un stikla taru. Nekādā gadījumā nevajadzētu arī rakt un kasīt, lielā mērā tas attiecas uz maziem bērniem, kuriem patīk visur parakņāties. «Bet pats galvenais – nelaist parkos un skvēros suņus, jo viņu izkārnījumu vietās zāliens «apdeg». Turklāt suņu atstātās čupas vēlāk zāliena kopējiem pļaušanas laikā rada nepatīkamus atgadījumus. Suņi arī ir tie, kas visbiežāk izrok bedres un bojā zāliena vienmērīgo klājumu,» atzīst speciāliste.
Zālienam vajag labi sagatavotu zemi Mēģinot noskaidrot, vai ir kādi īpaši zālieni, kuros var sēdēt un kuros ne, G.Parfenoviča stāsta, ka parasti jau nesēj vienu zālienu, bet gan tā maisījumu. Tas piemeklēts un veidots atbilstoši augsnes sastāvam, gaismai, sausākai vai mitrākai vietai. Ja zālienu paredz sēt intensīvi izmantojamā vietā, kur var staigāt, rotaļāties vai spēlēt futbolu, speciālisti izvēlas īpašu zālienu, kas tiek sēts speciāli sagatavotā augsnē 30 un pat 40 centimetru dziļumā. Šī zāliena sakne iet dziļi zemē un ir daudz izturīgāka par «parasto». Ja ir labi sagatavota augsne, zāle pati no apakšas velk augšā mitrumu ar visām barības vielām, tādēļ zāliens aug labi. Bet, ja augsnes sagatavotā virskārta ir ļoti plāna, tad saknei nav kur palikt. «Jelgavā tas ir īpaši izteikti, jo daudzās vietās, kur aug zāle, apakšā atrodas būvgruži un smiltis – pa virsu tiem ir tikai 15 centimetri melnzemes, līdz ar to sakne netiek dziļāk, tā nespēj arī uzsūkt zemē esošo mitrumu. Tas arī ir galvenais iemels tam, kāpēc karstajā laikā zāliens izkalst,» tā «Zaļās rotas» pārstāve. Vērtējot Jelgavas zālienu, speciāliste gan atzīst, ka tas īsti nav tāds, kādam vajadzētu būt, – blīvam, noaugušam, bez nezālēm. Mūsu parkos un skvēros lielākoties zāliens ir «caurumains» un vietām arī nezāļu pilns. Teju visos parkos zāliens jau ir ļoti sens, pēdējais sētais ir Uzvaras parkā, taču par to, kāda būs tā kvalitāte, vēl esot pāragri spriest – to varēšot pateikt tikai pēc diviem gadiem, kad tas kārtīgi ieaugsies. Izsakot vērtējumu par Rīgas kampaņu, G.Parfenoviča atzīst, ka viņu satrauc atļautā sēdēšana kanālmalā, kur jaunieši pieceļoties atstāj izspārdītus laukumiņus vietās, kur atradušās kājas. Tur zāle izkalst un vairs neaug, taču no sēdēšanas vien, domājams, problēmu nebūs. Kā risinājumu viņa redz iespēju atļaut sēdēšanu zālienos noteiktos laukumos, kur zāle ir spēcīga, bet tajās vietās, kur zāliens pakļauts nobradāšanas riskam, to neļaut. Laiku pa laikam šos laukumus varētu mainīt. «Domāju, ka zālē vajag ļaut sēdēt. Šādi cilvēks ir daudz tuvāk dabai, augiem un izjūt smaržas, kas citādi pilsētā grūti atrodamas. Saskarsme ar augiem ir ļoti vērtīga, tā ir vajadzīga katram cilvēkam. Turklāt šādi iespējams sakārtot arī savas domas un stiprināt veselību,» spriež speciāliste. Viņa gan uzskata, ka sabiedrība ir jāaudzina un jāizglīto par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, nevis jānosaka strikti aizliegumi.
8.2 °C,
8.5 m/s,
92.8 % 
8.2 °C,
8.5 m/s,
92.8 %