Šodien Lielupē pie Jelgavas pils notiek glābēju mācības. Imitējot naftas produktu noplūdi upē, glābšanas operācijā iesaistījušies glābēji no Jelgavas, Šauļiem un Paņevežas. «Ugunsdzēsēji ir profesionāļi un savu darbu izdarīs, tāpēc daudz svarīgāk šajās mācībās ir atstrādāt koordināciju vadības līmenī,» portālam www.jelgavasvestnesis.lv norāda VUGD Zemgales reģiona brigādes komandieris Dainis Bērziņš.
Ilze Knusle-Jankevica
Tā kā mācības tiek īstenotas Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības ietvaros, piesārņojuma savākšanas operācijā piedalījās Jelgavas, Šauļu un Paņevežas glābēji. «Saskaņā ar sadarbības plānu šādā situācijā notikuma vietā ierodas pieci dažādi dienesti, tāpēc ir svarīgi saprast, kā koordinēt darbu. Lietuvieši atveda štāba konteineru, kurā satiekas pa vienam pārstāvim no katra dienesta. Tālākā saziņa darbu laikā notiek starp glābšanas darbu vadītāju un štābu, no kura katra dienesta pārstāvji tālāk informē savus cilvēkus, kā arī ziņo par to, kā viņiem veicas ar darbiem,» shēmu ieskicē D.Bērziņš.
Mācības maksimāli tika pietuvinātas realitātei. D.Bērziņš stāsta, ka reālā situācijā, ja upē būtu nokļuvis ķīmiskais piesārņojums, pirmie notikuma vietā ierastos Jelgavas daļas glābēji un, novērtējot situāciju, pieprasītu papildspēkus un aprīkojumu. Vēl ķīmiskajām avārijām piemērots aprīkojums Latvijā ir Rīgā, Liepājā un Daugavpilī, tāpēc praksē vispirms palīgā tiktu saukti Rīgas kolēģi, bet šoreiz papildspēki «ieradās» no Šauļiem un Paņevežas. «Lietuvieši ieradās Jelgavā šorīt no rīta, bet, uzsākot glābšanas darbus, ņēmām vērā laiku, cik ilgā viņi varētu atbraukt – viņi pievienojās pēc noteikta laika intervāla,» stāsta Zemgales daļas komandieris. Jelgavas glābēji upē izvietoja pirmo bonu rindu, kas uzņems lielāko daļu piesārņojuma, bet, lai mācītos visi, arī Šauļu un Paņevežas kolēģi izvietoja pa bonu rindai. Tālāk ar speciālas ierīces – skemera – palīdzību piesārņojums tiek savākts – Jelgavas glābēju rīcībā esošā ierīce savāc piesārņojumu ar minimālu ūdens piejaukumu, lietuviešu ierīces savāc vairāk ūdeni, kas pēc tam tiek ieliets speciāli izraktos rezervuāros. Savāktais piesārņojums tiek utilizēts, un par to, kādā veidā tas tiks darīts, lemj Valsts vides dienests un pašvaldības civilās aizsardzības komisijas pārstāvis. Jāpiebilst, ka, lai imitētu naftas piesārņojumu, Lielupē tika ielieta rapšu eļļa. Glābšanas darbos iesaistījās arī Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardze.
Pēc tam, kad mācības būs beigušās, tās tiks pārrunātas, lai secinātu, kas darīts pareizi, kur varbūt pieļautas kļūdas, kā rīkoties operatīvāk.
Jāpiebilst, ka daļa jelgavnieku mācības Lielupē vēroja no tilta.
Foto un video: Ivars Veiliņš
18.9 °C,
0.7 m/s,
92.6 % 
18.9 °C,
0.7 m/s,
92.6 %