Šovakar Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra lielajā konferenču zālē notika informatīvs seminārs, kurā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji – Zemgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Raimonds Kudlis, kā arī Jelgavas daļas inspektores Gita Lejniece un Ilze Drusta-Gulbe informēja klātesošos par VUGD plānotajām ugunsdrošības pārbaudēm daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.
Semināru klātienē apmeklēja apmēram 20 interesenti, no kuriem lielākā daļa bija dzīvokļu pilnvarotās personas jeb tā sauktie māju vecākie. Tāpat bija arī šobrīd lielākā dzīvojamo māju apsaimniekotāja SIA «Jelgavas nekustāmā īpašuma pārvalde» (JNĪP) pārstāvji. VUGD pārstāvis R.Kudlis klātesošajiem atklāja, ka minētajās pārbaudēs tiks pārbaudīta dzīvojamās mājas dokumentācija, tāpat tiks pievērsta uzmanība ventilācijas sistēmas stāvoklim, evakuācijas ceļu stāvoklim un caurejamībai, kā arī koplietošanas telpu – bēniņu un pagrabu – stāvoklim: vai tajās netiek glabāti sprādzienbīstami un viegli uzliesmojoši šķidrumi.
Pasta ielas 34 mājas vecākais Viktors Valainis, norādīja, ka viņa 12 stāvu mājā par ugunsdrošību runāt ir sarežģīti: «Es domāju, ka šobrīd šajā dzīvojamā mājā ugunsdrošības neeksistē. Ēka tika būvēta padomju laikā, tai ir vismaz 25 gadi. Šajā laikā posmā nav darīts nekas, lai atjaunotu vai savestu kārtībā ugunsdrošības ierīces – ūdens krāni vairs nestrādā, cauruļu nav, arī ventilācijas šahtas sen vairs nepilda savas funkcijas. Situācija tiešām ir bēdīga. Protams, ka es vēlētos to mainīt, taču mājas iedzīvotājiem nav tādu līdzekļu. Mēs ar problēmām spējam atrisināt akūtos jautājumus. Esmu izrēķinājis, ka ugunsdrošības sistēmas atjaunošana maksātu apmēram 15 tūkstošus eiro, taču mēs gada laikā spējam iekrāt 5–6 tūkstošus. Ja vēl ņem vērā, ka daļa iedzīvotāju pret papildu maksu ir noskaņoti skeptiski, tad mums būs ļoti sarežģīti situāciju mainīt.» Arī R.Kudlis piekrita, ka VUGD ir informēti par situāciju 12 stāvu mājās, jo tajās tika iebūvētas ugunsdrošības sistēmas, taču tās jau sen vairs nav lietošanas stāvoklī.
VUGD pārstāvji vērsa uzmanību, ka minēto pārbaužu mērķis nav sodīt daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājus vai dzīvokļu īpašniekus, bet gan veikt preventīvu darbu. Tajā pašā laikā tiks sodīti rupji ugunsdrošības pārkāpumi, piemēram, evakuācijas izeju aizmūrēšana.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods sarunā ar portālu www.jelgavasvestnesis norādīja, ka semināra mērķis bija informēt pilsētas iedzīvotājus par to, ko gaidīt no plānotajām VUGD pārbaudēm un kādēļ tās ir nepieciešamas. «Liels prieks, ka semināru apmeklēja apzinīgi iedzīvotāji, kuri bija aktīvi un uzdeva jautājumus. Jelgavniekiem jāatceras, ka atbildīgs par ugunsdrošību ir katrs dzīvokļa īpašnieks. Tajā pašā laikā ir koplietošanas telpas, kurās katra iedzīvotāja rīcība var ietekmēt tuvākos kaimiņus un visas mājas iedzīvotājus. Par drošību ir jādomā katru dienu, tādēļ tas, ka šādas VUGD pārbaudes tiks veiktas, jāuztver pozitīvi,» tā J.Strods.
Jāatgādina – lai pārbaudītu ugunsdrošības prasību ievērošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kā arī, ņemot vērā traģisko ugunsgrēku Londonā un Latvijā notikušos ugunsgrēkus daudzstāvu ēkās, VUGD izlases kārtībā visā Latvijā līdz šī gada 15. septembrim veiks ugunsdrošības pārbaudes daudzdzīvokļu mājās. Jelgavā izlases kārtībā pārbaudīs sešu un vairāk stāvu ēkas. Pilsētā ir apmēram 40 šādi daudzdzīvokļu nami.
Pagājušajā gadā Latvijā dzīvojamās mājās notikuši 2992 ugunsgrēki, bet šogad (līdz jūnijam) dzīvojamās ēkās fiksēti 1286 ugunsgrēki.
Foto: Austris Auziņš
26.5 °C,
2.3 m/s,
47.2 % 
26.5 °C,
2.3 m/s,
47.2 %