Visticamāk, nākamgad vidusskolu beidzējiem būs mazāk eksāmenu, raksta laikraksts «Diena». Taupības kurss, kas sākts arī skolēnu eksaminācijas sistēmā, licis samazināt obligāti kārtojamo eksāmenu skaitu. Līdz šim vidusskolu beidzējiem bija jākārto vismaz pieci eksāmeni, taču nākamgad, visticamāk, būs jāliek ne vairāk kā četri.
Ja eksāmenu rīkošanai paredzētais finansējums nākamgad tiks apcirpts vēl ievērojamāk nekā šogad, iespējams, eksaminācijas procesu skars vēl lielākas pārmaiņas, laikrakstam apstiprināja Valsts izglītības satura centrā (VISC).
Līdz šim skolēniem, vidusskolu beidzot, bija jākārto vismaz pieci eksāmeni. No šī gada obligātajiem latviešu valodas un literatūras, kā arī pirmās svešvalodas pārbaudījumiem pievienojās obligātais matemātikas eksāmens, vēl vienu pārbaudījumu kā obligātu noteica skola, tātad paši skolēni brīvi izvēlēties varēja tikai vienu eksāmenu.
VISC paspārnē esošā konsultatīvā padome secinājusi, ka vislabākais veids, kā ietaupīt līdzekļus arī eksaminācijas sistēmā, ir samazināt kārtojamo eksāmenu skaitu, norāda VISC pārstāve Kristīne Ilgaža. Tas nozīmē, ka skolēniem nākamgad joprojām būtu jākārto visi trīs valsts noteiktie obligātie eksāmeni, vienu viņi varētu izvēlēties paši. Tādējādi tiek likvidēts tas eksāmens, ko līdz šim kā obligātu noteica skola. Taču, ja skolēni vēlēsies kārtot vairāk nekā četrus eksāmenus, šāda iespēja viņiem nebūs liegta.
Obligāti kārtojamo eksāmenu skaita samazināšanu atbalsta arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), informē viņas preses pārstāve Agnese Korbe. Izglītības un zinātnes ministrijai arī būs jāpārņem stafete no VSIC, virzot tālāk grozījumus Ministru kabineta noteikumos, jo galavārds par eksaminācijas sistēmas izmaiņām pienāksies valdībai.
Ilgaža pieļauj, ka eksaminācijas sistēmu nākamgad skars vēl lielākas pārmaiņas. Ja finansējums būs jācērp atkal, iespējams, nākšoties vēl samazināt obligāti kārtojamo eksāmenu skaitu vai arī atteikties no kāda eksāmena rīkošanas centralizēti. Otrā iespēja nozīmē, ka eksāmenu sagatavotu valsts, bet skolotāji labotu skolā uz vietas. Jau tagad šādi eksāmeni ir biznesa pamatos, kultūras vēsturē, ģeogrāfijā. Tas palīdzētu ietaupīt, jo lielākās izmaksas eksāmenu rīkošanā paredzētas tieši darbu vērtēšanai.
Ja vēl vairāk samazinās eksāmenu skaitu, tas ietekmēs vidusskolas absolventu starta iespējas studijām augstskolās – tagad tās uzņem jauniešus pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, jo tie nodrošina objektīvu vērtējumu. Ja eksāmena darbus vairs nelabos centralizēti, augstskolām tas būs jārīko pašām vai arī jāaizstāj ar cita radniecīga priekšmeta eksāmena rezultātu.
www.leta.lv
18.4 °C,
1.7 m/s,
95.7 % 
18.4 °C,
1.7 m/s,
95.7 %