Jelgava ir viena no retajām pilsētām valstī, kurā jau pirms četriem gadiem ieviestais projekts «Kvalitatīva izglītība čigānu bērniem» ļauj čigānu tautības bērniem integratīvā vidē uzsākt izglītošanos jau pirmsskolas vecumā. Šajā laikā gūtas vairākas atziņas, bet būtiskākā no tām: čigānu bērnu vecāki vēlas, lai viņu atvases noteikti iegūtu labāku izglītību nekā savulaik viņi paši, un tas vien jau ir solis uz priekšu.
Kristīne Langenfelde
Projekts īstenots, un tagad darbs turpinās pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaciņa», ko apmeklē vidēji 13 čigānu tautības bērni. «Pasaciņas» vadītāja Zinta Strika nešaubīgi apstiprina: visā pasaulē bērni ir vienādi. «Nav nozīmes tautībai vai citiem aspektiem – bērns ir un paliek bērns, bet to, kāds viņš izaugs, jau veidojam mēs, pieaugušie, un tikai tad rodas šīs atšķirības. Tāpēc daudz būtiskāka šajā ziņā ir vecāku loma – ja viņi ir gatavi savu bērnu atbalstīt, rūpēties un strādāt ar viņu, tad sekmes būs kā latviešu, krievu, baltkrievu, tā čigānu bērnam. Un to mēs arī jūtam – čigānu bērni ir gudri, ja vien vecāki viņus atbalsta,» uzsver Z.Strika. Šo gadu laikā «Pasaciņas» pedagogi strādājuši daudz un galvenokārt jau tāpēc, lai mainītu čigānu tautības bērnu vecāku viedokli. «Projekts mums deva iespēju ne vien pilnveidot materiālo bāzi, bet arī algot pedagoga palīgu – čigānu tautības cilvēku, kurš jau daudz sekmīgāk varēja saprasties ne tikai ar bērniem, bet arī ar viņu vecākiem. Projektam noslēdzoties, ar pašvaldības atbalstu mēs varam turpināt algot šo darbinieku. Jā, katrai tautībai ir sava mentalitāte, rakstura iezīmes, un čigānus mēs noteikti varētu dēvēt par sava veida «brīvajiem putniem». Daļai no viņiem noteikti nepieciešams papildu stimuls, lai lemtu par labu savu bērnu izglītošanai. Protams, sava loma bija arī valdošajam uzskatam, ka čigānu bērns varētu tikt atstumts, nepieņemts kolektīvā, taču to visu sekmīgi risinājām ar pedagoga palīga starpniecību. Tas, ka pie mums strādā čigānu tautības darbinieks, ir neatsverams ieguvums – saprašanos veidot ir daudz vieglāk – viņi cits citu saprot labāk, pazūd šī šaubu ēna, tiek iegūta pārliecība, ka mēs tiešām strādājam tāpēc, lai katrs bērniņš šeit justos kā mājās,» atzīst vadītāja. Un labi uzsāktais ātri vien arī nesa augļus – cits no cita čigāni uzzināja par iespēju bērnu izglītošanos uzsākt «Pasaciņā», kur viss pielāgots tam, lai mazais saprastu un saprastos. Grupiņās joprojām svarīgākajām lietām klāt pieliktas zīmītes, kur gan latviešu, gan krievu, gan čigānu valodā rakstīti to nosaukumi – tā, lai bērns pamazām mācītos valodas. Arī tad, ja latviešu valoda vēl tik labi nevedas, tās ir čigānu tautības audzinātāja palīgs, kurš strādā arī kā tulks. «Visu šo gadu laikā gan atceros tikai vienu gadījumu, kad pie mums atnāca piecus gadus veca meitenīte, kura neprata runāt latviski – viņas saziņas valoda bija tikai čigānu. Taču pārsvarā bērni prot kā vienu, tā otru valodu – tā tikai jāizkopj. Un te jau mēs arī redzam integrāciju – tas nozīmē, ka vecāki apzinās bērna nepieciešamību runāt latviski un prast savas valsts valodu. Varbūt, ka ne katrs ģimenē runā latviski, taču bērni satiekas pagalmā, rotaļājas un saprasties iemācās ātri,» spriež Z.Strika. Iespējams, ne katram no šiem bērniem iemesls, kāpēc viņš nāk dārziņā, ir mums tik ierastais – vecāki strādā, aizņemti, auklīti algot dārgi, nav arī vecmāmiņas, kas pieskatītu mazo. «Te drīzāk svarīgāk ir dot iespēju bērnam, jo vecāki paši bieži vien ir bez darba, ar ļoti zemu izglītības līmeni, bet vēlas, lai viņa bērnam būtu attīstības iespējas,» uzskata Z.Strika. Tas viss liek secināt, ka čigānu tautības cilvēki maz pamazām maina savu ierasto dzīves stilu un sāk izprast, ka izglītībai tajā ir ļoti būtiska loma – vienam izdodas labāk, otram mazliet vairāk jāpiepūlas, taču tas ir izdarāms, ja vien vecāki ir gatavi atbalstīt savu bērnu ne tikai pirmsskolas vecumā, bet arī vēlāk, skolas gaitas uzsākot.
1.7 °C,
2.1 m/s,
96.6 % 
1.7 °C,
2.1 m/s,
96.6 %