Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklātas divas virtuālās ekspozīcijas – «Kari un karavīrs Jelgavā cauri laiku lokiem» un «Zemgales tautas tērps un tā valkāšanas tradīcijas» –, kas turpmāk papildinās muzeja pastāvīgo ekspozīciju. Katra ekspozīcija ir veidota digitālā formā, kas ļauj, uzvelkot īpašas virtuālās realitātes brilles, kļūt par daļu no stāsta, līdzdarboties, bet lielāka apmeklētāju grupa ekspozīciju bez šīm brillēm var skatīt video sižetu formātā.
«Muzeja pašreizējā ekspozīcijā kari atspoguļoti visai maz, taču tie nenoliedzami ir svarīga pilsētas vēstures sastāvdaļa. Savukārt plaša tautastērpu eksponēšana prasītu arī plašas telpas, tādēļ šāda mūsdienīga un interaktīva ekspozīcija ir lielisks risinājums. Turklāt būtiski, ka šāds formāts muzeja apmeklētājam rada klātbūtnes efektu,» stāsta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Ekspozīcija «Kari un karavīrs Jelgavā cauri laiku lokiem» sniedz ieskatu četru karu norisē – sākot ar Livonijas karu un beidzot ar Otro pasaules karu. «Šī virtuālā ekspozīcija sniedz fantastisku iespēju īsā laika sprīdī iegūt plašu informāciju. Četros sižetos, kuru kopējais garums ir aptuveni divpadsmit minūtes, ekspozīcijas apmeklētājs var iziet cauri četriem kariem, ieraudzīt, kā mainījusies kara tehnika, karavīru apģērbs. Tāpat nozīmīga pievienotā vērtība ir iespēja sižetos redzēt kara ainas vēsturiskās Jelgavas vietās, kuras mūsdienās ir mainījušās līdz nepazīšanai. Ir fotoattēli, kuros iemūžināta karā sagrautā Jelgava, bet redzēt, kā acu priekšā sagrūst ēka, ir pavisam kas cits,» vērtē M.Kaupere. Izmantojot vēsturiskas fotogrāfijas, muzeja darbiniekiem izdevies pilnībā rekonstruēt, piemēram, Jelgavas tirgus laukumu, kura atmosfēru var izjust ar virtuālo briļļu starpniecību. Jelgavas muzeja galvenais speciālists Marjus Zaļeckis, kurš bija galvenais karu ekspozīcijas satura izstrādātājs, atklāj – lai attēlotu četras ar militāro karadarbību saistītas ainas Jelgavā un tās apkārtnē, bija jāizdomā sižeti un to norises vide. «Katram sižetam bija gan jābūt svarīgam Jelgavas vēsturē, gan arī tajā bija jāiekļauj kaut kāda darbība, spriedze, lai ieinteresētu muzeja apmeklētāju,» tā M.Zaļeckis. Šī virtuālā ekspozīcija atradīsies Kara zālē muzeja 1. stāvā.
Bet ekspozīcija «Zemgales tautas tērps un tā valkāšanas tradīcijas» stāsta par Zemgales tautastērpa attīstību un valkāšanas tradīcijām. «Uzvelkot virtuālās realitātes brilles, ir iespēja pašam piedalīties brunču aušanā – izvēlēties to krāsu, rakstus,» norāda M.Kaupere. Atceroties IV Vispārējos latviešu dziesmu un mūzikas svētkus, kas 1895. gadā notika Jelgavā un ko organizēja toreizējais Jelgavas latviešu biedrības priekšsēdētājs vēlākais valsts prezidents Jānis Čakste, virtuālajā ekspozīcijā var redzēt, kā J.Čakste uzrunā Dziesmu svētku dalībniekus un iesaistās citās aktivitātēs. Šī ekspozīcija atrodas muzeja ekspozīcijas zālā, kas iepazīstina ar pilsētas vēsturi 19. gadsimtā, kad Jelgava bija Kurzemes guberņas centrs.
Virtuālās ekspozīcijas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā izveidotas «Interreg V-A» Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta «Starptautiskas nozīmes kultūras tūrisma maršruts «Baltu ceļš»» gaitā. Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes projektu vadītāja Aiga Anitena norāda, ka virtuālo ekspozīciju izveidei no projekta līdzekļiem piešķirti – 86 000 eiro, bet 14 309 eiro ir Jelgavas pilsētas pašvaldības finansējums.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
19.8 °C,
1.2 m/s,
92.6 % 
19.8 °C,
1.2 m/s,
92.6 %