Pilsētā

Gabriela Moroza vispirms lepni izslej četrus pirkstus – tieši
tik gadu viņai ir. Mamma Santa Brohūzena un tētis Ivars viņu mīļi
sauc par Gabīti, un meitene zina, ka viņa ir savu vecāku mīlulīte –
vienīgais bērniņš ģimenē, un vecāki dara visu, lai par spīti
slimībai Gabīte allaž būtu priecīga. «Katrai mammai jau ir sava
sāpe, taču vienalga jādara viss, lai bērnam būtu labi,» Santa
saskatās ar Gabrielu un abas stāsta, ka, piemēram, šodien abām vēl
jāmēro ceļš uz «Vaivariem», kur trīs reizes nedēļā Gabīte vingro.
Tad vēl vingrošana poliklīnikā, mūzikas terapijas nodarbības,
bērnudārza «Rotaļa» un «Kustīgo notiņu» «Jundā» apmeklēšana – katra
nedēļas diena abām ir piesātināta ar dažādiem notikumiem, kas
Gabrielai palīdz nostiprināt veselību. Mamma neslēpj, ka tas ir
smags darbs, kas abām jāiegulda, un viņas katrai lietai ķeras klāt
ar lielu apņēmību. «Mēs zinām, ka tas mums nāk par labu,» nosaka
Santa.

Pavadot laiku kopā ar Gabīti, rodas priekšstats, ka viņa ir
ļoti patstāvīga meitene, un mamma tam piekrīt. «Viņai priekšā vēl
skolas gadi un visa dzīve! Mēs abas ļoti daudz ko pārrunājam –
Gabīte zina, ka sava dzīve viņai jādzīvo pašai un jo neatkarīgāka
viņa būs, jo vairāk dzīvē varēs paveikt,» saka Santa, kurai meitiņa
uz vaiga uzspiež mīļu buču. «Es mammai no rīta pasaku, ka gulta
jāsakārto,» mazliet sakaunējusies nosaka Gabriela, un mamma
paskaidro, ka mazā ir ļoti saimnieciska – viņai pašai ir sava spēļu
virtuve, savs putekļusūcējs, un tieši meita ir tā, kas mammai no
rītiem atgādina, ka jāsaklāj gulta.

Gabriela ir ne tikai savas mammas un tēta mīļā meitiņa –
izrādās, viņai pašai jau ir meitiņa – lelle Gimba. Taujāta, kā tādu
vārdu izdomāja, Gabriela paskaidro, ka «tas vārds vienkārši radās
galvā, un viss». «Tā mana meitiņa ir īsta spindzele!» lietpratīgi
nosaka meitēns, bet mamma viņai pasmaida: «Pati jau ar’ tu esi
spindzele!» Un abas stāsta, ka Gabrielai patīk pucēties – tieši
viņa ir tā, kas mammu pamāca, kāda frizūra jātaisa, kas jāģērbj.
«Īsta freilene!» pasmaida mamma.

Tagad jau Gabriela nepacietīgi sāk gaidīt vasaru, lai vairāk
laika varētu pavadīt ārā. «Brauksim uz jūru un peldēsim ar laivu!»
plānus atklāj Gabriela, kura labprāt arī spēlējas pie mājas
izveidotajos rotaļu laukumos – viņai patīk šūpoties un šļūkt lejā
pa slidkalniņu. Tad vēl viņa labprāt skatās multfilmas un «lasa»
grāmatas. «Par zvēriem un vāģiem,» nosaka meitene. Viņa zina – ja
cītīgi vingros fizkultūras nodarbībās, tad no mammas un tēta dabūs
kādu dāvanu, piemēram, mantiņu ar iemīļotās multfilmas varoni.

Ģimene ļoti rūpējas par savu mazo Gabīti un pastāvīgi meklē
papildu rehabilitācijas iespējas, tomēr… Santa ir bez darba, jo
ar Gabrielu kopā jābūt diendienā, tāpēc vienīgais pelnītājs ģimenē
ir tētis. «Ir tik daudz vajadzību… Protams, naudas visam nekad
nepietiks, taču mūsu vienīgā vēlme ir palīdzēt mūsu meitiņai, lai
viņa varētu pilnvērtīgi dzīvot,» Santas balss aizlūst. Viņa rēķina,
ka fizkultūras nodarbībām vien mēnesī aiziet vairāk nekā 200 latu,
taču tā ir tikai neliela daļa no summas, kas ik mēnesi vajadzīga,
lai stiprinātu Gabrielas veselību. «Pagaidām viņa vēl nejūtas
stabili, nejūtas droši, kontaktējoties ar citiem, – mums vēl
jāpierod pie sabiedrības, un pie tā mēs mērķtiecīgi strādājam,»
teic mamma. Viņa tic, ka abām kopā izdosies.