Izglītība

Šogad pirmo reizi pasaules mēroga jauno profesionāļu meistarības konkursā «WorldSkills» tika pārstāvēta arī Jelgava – ceļazīmi uz konkursu izcīnīja jelgavniece Elīna Skrindževska. Viņa šobrīd apgūst konstruētājas modelētājas profesiju Jelgavas Amatu vidusskolā, bet konkursā Abū Dabī startēja kā apģērbu izgatavotāja, sacenšoties ar vēl 29 valstu dalībniekiem.

«Tas ir līdzīgi kā sportā – mūsu valstī sportists var būt
ātrākais un labākais, bet, aizbraucot uz olimpiskajām spēlēm, nonāk
vidē, kur viņa vecuma sportisti to pašu paveic vēl ātrāk, vēl
labāk…» saka Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pārstāve
Inta Āne, skaidrojot, ka «WorldSkills 2017» konkursa laikā jaunieši
varēja apjaust savu prasmju un zināšanu līmeni, pārliecināties par
to, ka vēl ir kur augt, un pilnveidot savas iemaņas, vērojot citu
valstu dalībnieku sniegumu, savukārt izglītības speciālisti –
smelties pieredzi un pieeju, ko būtu derīgi izmantot apmācību
procesā Latvijā.

Konkursa laikā katram dalībniekam bija jāveic praktiski uzdevumi
un saspringtos apstākļos jāpierāda, ka viņi spēj strādāt ātri,
kreatīvi un kvalitatīvi. E.Skrindževska paralēli mācībām Jelgavas
Amatu vidusskolā strādā šūšanas uzņēmumā Jelgavā un piedalīties
konkursā nolēma, skolotājas iedrošināta. «Nospriedu, ka konkurss
varētu būt vērtīga pieredze,» atzīst jauniete, norādot, ka
lielākais izaicinājums bija iesaistīties, savukārt vēlāk viss
notika ļoti raiti: vispirms konkurss pilsētā, tad – Latvijas
mērogā.

Pasaules konkursā jauniete izstrādāja augstās modes skices, šuva
kleitu un izgatavoja dekorus, katru dienu lozējot uzdevuma
prasības. Tas liedza iespēju iepriekš sagatavoties konkrētā
uzdevuma izpildei, kā arī uz vietas saņemt savas valsts eksperta
konsultācijas vai ieteikumus. Arī vērtēšanas kritēriji konkursā
bija ļoti stingri – pēc 100 punktu sistēmas tiesneši vērtēja
dalībnieku darba kvalitāti, darba materiālu ekonomisku izlietojumu,
elementu sarežģītību, risinājuma vizuālās kvalitātes un daudzus
citus parametrus. Savukārt vēlāk pēc speciālas formulas iegūto
punktu skaits pārveidots 799 punktu sistēmā, lai varētu salīdzināt
visu konkursantu sniegumu.

Elīna konkursā ieguva 699 punktus no 799 iespējamiem. Lai
saņemtu pasaules līmeņa kvalitātes atzinību – ekselences medaļu,
kas tiek pasniegta no 700 punktu rezultāta un apliecina ļoti augstu
profesionālo līmeni –, jaunietei pietrūka tikai viena punkta. «Par
rezultātu sākumā pat nedomāju – vienkārši gribēju pārbaudīt savus
spēkus. Bet, kad uzzināju profesionāļu vērtējumu, biju pārsteigta –
arī es varu, arī mani novērtē! Līdz pasaules līmeņa apliecinājumam
pietrūka tikai viena punkta!» saka Elīna.

Konkursa kopvērtējumā Latvijas komanda 58 valstu konkurencē
ierindojās 25. vietā.

Ieturētie eiropieši un piesātinātie
latīņamerikāņi

«Ierodoties Abū Dabī, pirmās dienas bija liels apjukums – cik
attīstīta infrastruktūra ir visapkārt un cik patiesībā vērienīgā
konkursā esmu nonākusi,» stāsta Elīna. «Četru konkursa dienu laikā
visiem dalībniekiem manā profesijā bija jāizpilda dažādi uzdevumi.
Pirmajā dienā iepazinos ar savu darbavietu: lielā zālē bija 30
galdi ar pilnīgi jaunu tehniku un iekārtām – jaunām šujmašīnām,
galdiem, gludekļiem un manekeniem. Tad katras dienas sākumā notika
izloze, pēc kuras bija skaidrs dienas uzdevums. Piemēram, pirmajā
dienā izlozēju veidot divas augstās modes tērpu skices, pieņemot,
ka materiāls ir stingrs zīds, savukārt otrajā dienā jau lozēju
kleitas parametrus, proti, ka tai jābūt simetriskai, ar kabatām, ar
vidukli jostas vietā, kā arī ar savilkumu. Papildus kleitas šūšanai
bija arī citi uzdevumi, teiksim, pusotras stundas laikā jāizveido
kleitas dekors no materiāliem, kas atradās slepenajā kastē, un
jāpieskaņo šis dekors kleitai. Neraugoties uz to, ka laiks bija
vismaz divtik mazāk nekā nepieciešams darba paveikšanai, kleitas
šūšanai visiem dalībniekiem piešķīra diezgan sarežģītu audumu,» tā
Elīna, piebilstot, ka nācās sekot līdzi raksta savienojumiem,
turklāt pie tik rakstainas kleitas grūti bija kombinēt arī kādus
iederīgus papildelementus. «Šajā uzdevumā varēja redzēt arī
kultūras īpatnības – piesātināti ar šķietami nesavienojamiem
dekoriem bija, piemēram, Brazīlijas vai Kolumbijas dalībnieku
darbi,» spriež jauniete. Kā papildu slogu viņa min arī darba
norisi: «Tevi nemitīgi uzraudzīja un vērtēja. Apzinos, ka, man ir
ļoti slikts ieradums saspraužamo adatu turēt lūpās. Ikdienas darbā
tas paātrina tempu, bet konkursā tas ir ļoti nopietns darba
drošības pārkāpums,» Elīna skaidro, ka vērtēta tika katra darbība,
tostarp tas, cik ekonomiski dalībnieks izmanto materiālus.

Iziet no savas komforta zonas

«Man ļoti patīk šūt – daru to ātri, bet ļoti rūpīgi,» stāsta
jauniete, norādot, ka viņas šūšanas prasmes uzteica arī vairāki
konkursa eksperti, paslavējot gan tempu, gan kvalitāti, tomēr
konkursa laikā nācās sastapties arī ar mazāk pieredzētām
aktivitātēm. «Nācās iziet no savas komforta zonas un mācīties
kvalitatīvi izpildīt gan tikai teorētiski zināmas, gan iepriekš
vispār nezināmas lietas,» tā jauniete, uzsverot, ka par uzspraušanu
jeb mulāžas tehniku uz manekena, kā arī lekālu izstrādi pirmo reizi
uzzināja nacionālā konkursa gaitā, savukārt ar līdz šim teorētiski
zināmo zīmēšanas tehniku nācās saskarties krietni augstākā
līmenī.

I.Āne skaidro, ka pasaules līmeņa konkursā dalībniekam
jāapliecina izcilas zināšanas un prasmes jebkurā ar profesiju
saistītā jautājumā, proti, jābūt ļoti daudzpusīgam. «Pat izvēloties
jebkuru izcilnieku jebkurā Latvijas pilsētā vai reģionā, mēs vēl
nevaram cerēt, ka viņa zināšanas būs visaptverošas,» tā I.Āne,
skaidrojot, ka arī paši labākie jaunieši pirms pasaules konkursa
pusgada garumā mācījās pie savas jomas speciālistiem, lai augstā
līmenī iegūtu un papildinātu tās prasmes un iemaņas, kuras bija
vitāli nepieciešamas dalībai konkursā. «Dalībvalstu ambīcijas,
resursi un pieeja konkursa gatavošanās procesam ļoti atšķiras.
Piemēram, Ķīnā un Korejā, kas teju katru gadu šajā konkursā ir
līderpozīcijās, dalībnieki vismaz pusgada garumā nometnēs gatavojas
pasaules konkursam. Šo jauniešu prasmes ir tik ļoti automatizētas,
ka dažkārt šķiet – viņi spētu savu darbu veikt pat aizvērtām acīm,»
stāsta I.Āne. Savukārt Šveicē, Vācijā un Itālijas Dienvidtirolē
konkursanti mācās pēc duālās profesionālās izglītības sistēmas, kur
lielāko daļu laika praktizējas uzņēmumos, paralēli mācību iestādē
iegūstot teorētiskās zināšanas dažas reizes nedēļā. Tā
daudzveidīgas praktiskās iemaņas tiek trenētas jau teju no pirmās
mācību dienas.

«Sākumā īstas zobu sāpes sagādāja
rāvējslēdzējs»

«Jebkurā skolā ir centīgie un tie, kuri atsēž un pēc četru gadu
mācībām nevar pat diegu ievērt šujmašīnā. Es esmu ļoti uzcītīga –
vienmēr uzmanīgi klausos, pierakstu un izpildu, bet konkursa laikā
sapratu, ka ar to nav gana, ja zināšanas nepielietoju praksē,»
secina jauniete.

Šobrīd viņa strādā Jelgavas uzņēmumā «LanaVolo» par šuvēju,
tomēr atzīst: konkursa uzdevumi paredzēja pielietot daudzveidīgas
iemaņas, kas ir ne tikai šūšana, bet arī apģērba modelēšana un
konstruēšana, ko parasti uzņēmumos uztic jau pieredzējušām šuvējām.
«Nākotnē gribu atvērt savu šūšanas salonu, tādēļ apzinos, ka tikai
ar šūšanu, kas man padodas, tas nebūs iespējams. Ja es vēlos
sasniegt augstāku līmeni un pelnīt vairāk, man būs jāpārzina un
jāmāk arī tas, ko apguvu konkursā, – gan zīmēšana, gan uzspraušana,
gan lekālu izstrāde,» tā Elīna, norādot: redzot ķīniešu, korejiešu
un krievu veikumu, kļuva skaidrs, ka arī viņas vecumā un pat bez
lielas darba pieredzes var strādāt profesionāli – neviens taču
neliedz kaut vai mājās praktizēties. «Sākumā arī man šūšana
nepadevās tik labi – piemēram, iešūt svārkos rāvējslēdzēju bija
īstas zobu sāpes. Tagad, pēc vairākiem prakses gadiem, tas ir vien
pāris minūšu darbiņš,» atzīst Elīna, piebilstot, ka ir jāmeklē
savām iemaņām atbilstošs darbs – sākumā tā var būt apģērba
labošana, kas ļauj uzkrāt pieredzi. Atgriežoties mājās, Elīnai ir
skaidrs, ka viņa grib turpināt darbu Jelgavā un krāt pieredzi.
«Ceru, ka jau pēc laika varētu ne tikai šūt, bet arī sākt strādāt
ar klientiem, izzināt viņu individuālās vēlmes un radīt jaunus
apģērba modeļus.»

Starptautiskais konkurss «WorldSkills» notika jau 44. reizi, un
šogad tas pulcēja 1300 jauno profesionāļu no 58 pasaules valstīm.
Lai nonāktu līdz konkursa fināla atlasei un iegūtu iespēju
pārstāvēt Latviju, jaunieši no profesionālajām izglītības iestādēm
vecumā līdz 22 gadiem izturēja vairākas atlases kārtas: sākumā –
savā skolā, pilsētā un reģionā, vēlāk – nacionālajā profesionālās
meistarības konkursā «SkillsLatvia 2017». Kopumā vairāk nekā 30
Latvijas komandas kandidātu piedalījās VIAA atlasē astoņās
profesijās, savukārt ceļazīmi uz pasaules mēroga konkursu ieguva
tikai viens jaunietis katrā profesijā. Konkursā, kas norisinājās
Apvienotajos Arābu Emirātos, Abū Dabī, vērienīgajā izstāžu
kompleksā «ADNEC», Latvijas jaunieši sacentās tādās profesijās kā
pavārs, skatlogu noformētājs, grafiskais dizainers, web lapu
izstrādātājs, elektriķis, mēbeļu galdnieks, smagās tehnikas apkopes
mehāniķis, kā arī apģērbu izgatavotājs. Jau pēc konkursa I.Āne
secina, ka jauniešu lielākais izaicinājums ir mācīties plānot savu
laiku un izvērtēt prioritātes. «Mūsu jauniešiem varbūt pietiktu
zināšanu un prasmju, bet īpaši saspringtos darba apstākļos tiek
pārbaudītas arī citas kvalitātes.»

Foto: no E.Skrindževskas personīgā arhīva