Desmit gadu vecumā mazo jelgavnieku mamma un tētis pieteica baleta skolā – puisim varbūt neierasti, bet mazajam Ringoldam tas padevās. Arī pusaudža gadu dullums vēlāk tomēr korekcijas neieviesa: tagad jau Ringolds Žigis 14. sezonu strādā Latvijas Nacionālajā operā (LNO). Šobrīd viņš uz lielās skatuves redzams izrādēs «Anna Kareņina», «Romeo un Džuljeta», «Pusdārgakmeņi» un «Žizele».
Ritma Gaidamoviča Desmit gadu vecumā mazo jelgavnieku mamma un tētis pieteica baleta skolā – puisim varbūt neierasti, bet mazajam Ringoldam tas padevās. Arī pusaudža gadu dullums vēlāk tomēr korekcijas neieviesa: tagad jau Ringolds Žigis 14. sezonu strādā Latvijas Nacionālajā operā (LNO). Šobrīd viņš uz lielās skatuves redzams izrādēs «Anna Kareņina», «Romeo un Džuljeta», «Pusdārgakmeņi» un «Žizele».
R.Žigis stāsta, ka solis par baleta izvēli bērnībā bijis atkarīgs no vecākiem – ko gan bērns desmit gadu vecumā saprot no šīs mākslas. «Tētis bija Jelgavas 1. vidusskolas moderno deju skolotājs, mamma pasniedza matemātiku. Viņi abi iepazinās, dejojot sarīkojumu dejas. Tā nu arī es jau trīs gadu vecumā sāku dejot tautas dejas un cītīgi tiku vadāts uz mēģinājumiem Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Bet kādu dienu mana deju vadītāja mammai ieminējās, ka man ir dotības un es varētu būt profesionāls dejotājs. Mani aizveda uz Rīgu «atrādīt» baleta skolotājam. Tas akceptēja: ir labs! Pēc tam kādu laiku vēl dejoju sarīkojumu dejas, bet desmit gadu vecumā, pēc 3. klases pabeigšanas, mani aizveda uz Horeogrāfijas vidusskolas konkursu baletam. Pretendentu bija daudz, taču uzņēma tikai 20 meitenes un desmit džekus, tostarp mani, un tā no 4. klases mācības turpināju baleta skolā. Protams, bija jau arī grūtie gadi – pusaudža dullums, kad šķita: kas es par baleta dejotāju, visu metīšu pie malas un iešu prom! Bet tā lieta padevās, visi slavēja. Tas, šķiet, mani mudināja virzīties uz priekšu, un, skolu beidzot, ieguvu baletdejotāja diplomu,» stāsta R.Žigis. «Kamēr vēl biju tāds «zaļš gurķis», tikko no skolas iznācis, nezināju tālākās shēmas. Patiesībā man bija tikai viens virziens – LNO, kur darbojas vienīgā Latvijas baleta trupa,» tā mākslinieks.
Baletdejotājs jau 14 sezonas «Apbēdina fakts, ka šī profesija mūsdienās nav tik atzīta, kā agrāk, tautai zudusi cieņa pret to. Krievu laikos baleta dejotāji un jūrnieki bija vienīgie, kas brauca uz ārzemēm. Cilvēki vienmēr gāja pie viņiem jautāt, kā tur, ārzemēs, ir. Pats gan tikai pirmajā gadā, uzsākot darbu, to izbaudīju, jo pēc tam jau bija brīvība un uz ārzemēm varēja doties visi, kas vien vēlas. Ekskluzivitāte, vedot košļenes un šokolādītes, par kurām visi brīnījās, bija beigusies,» smaidot nosaka baletdejotājs. Taujāts, cik tad ilgi Ringoldu jau saista baletmāksla, viņš stāsta, ka baletdejotājs nevar būt ilgi, jo tā ir jaunības māksla. Baletdejotājam jānostrādā 18 sezonas, jo, sasniedzot 36 gadu vecumu, izdienas pensija jau klāt. Protams, ir atsevišķas lomas, kur vajadzīgi vecāki dejotāji, tāpēc kāds noteikti turpina arī vēlāk. «Pašam jau aizvadītas 14 sezonas. Līdz pensijas vecumam noteikti strādāšu, bet, ko darīšu tālāk, ir grūts jautājums ne tikai man, bet daudziem baletdejotājiem,» nopietni stāsta mākslinieks.
Sievu atrod baleta skolā Runājot par ģimeni, jāteic, ka līdzīgi kā vecāki, arī Ringolds savu sievu atradis dejojot. Viņa ir balerīna, ar kuru viņš mācījies vienā skolā, vairākās stundās sēdējis vienā solā. Tagad arī dzīvē viņi ir kopā, taču interesanti ir tas, ka savā mūžā kopā esam piedalījušies tikai divās izrādēs. «Viņa vienmēr dejo ar citiem partneriem. Domāju, ka tas ir labi, zinot, kā vecāki dejojot dažreiz strīdējās: tu to tur tā neizdarīji un šitā… Man šķiet, ka šādi ir labāk, jo nav jājauc darba lietas ar privāto dzīvi – tāpat jau mājās sanāk pakašķēties, kur nu vēl uz skatuves!» smejoties nosaka Ringolds. Arī septiņgadīgais Marks nu vairs nenoskatās uz mammas un tēta deju no malas, bet jau piedalās pats. «Pirms diviem gadiem režisors meklēja piecgadīgu bērnu operai «Madam Butterfly», un tika piedāvāts Marks. Viņam bija jāspēlē dēliņš vienā skatā, kuru es nepaspēju pirmizrādē uzfilmēt, un sieva vēl tagad mazliet dusmīga par to. Vēlāk jau nāca izrāde «Anna Kareņina», kurā nepieciešams nedaudz vecāks puika, un tagad ne tikai dzīvē Marks ir mans dēls, bet arī uz skatuves,» stāsta dejotājs. R.Žigis atzīst, ka septiņus gadus vecajam puikam šī lieta patīk un padodas, taču viņš domā, ka Marks nākotnē nemācīsies Horeogrāfijas skolā un nebūs baletdejotājs. «Kā par brīnumu, viņš ļoti profesionāli visu uztver un to dara ar lielu atbildības izjūtu. Protams, aiz kulisēm gan ar meitenēm ākstās, gan patrako, bet uz skatuves nekādi starpgadījumi mums nav bijuši. Viņš dejo arī sarīkojumu dejas, spēlē futbolu un piedalās arī citādās nodarbēs. Domājam, ka vecāku ceļu neies, jo zinām, kas «lācītim vēderā». Ar meitenēm gan ir citādi – viņas daudz aizrautīgāk vēlas kļūt par balerīnām, tāpēc varbūt mazo meitiņu laidīsim šajā skolā, bet tas tikai tādā gadījumā, ja viņa to vēlēsies,» tā mākslinieks.
Aicinājums vai ķeksītis? Uz jautājumu, ko viņam nozīmē balets, Ringolds domīgi teic, ka tas esot ļoti grūts jautājums. «Ir kolēģi, kuri baletu uztver kā hobiju, sevis piepildīšanu, cits varbūt nāk kā uz darbu ķeksīša pēc, savukārt trešā kategorija ir tie, kas ar sirdi un dvēseli vēlas dejot, viņiem neinteresē, cik maksās, galvenais, ka var dejot. Pie kuras kategorijas piederu es, drīzāk varētu pateikt kāds kolēģis. Vienu gan zinu – ķeksīša pēc nedejoju,» atzīst Ringolds. «Tagad aktīvi piedalos trijās izrādēs – parodiju baletā «Pusdārgakmeņi», kas sastāv no trim viencēlieniem, pirmais ir duets, es piedalos otrajā daļā «Marijas sapnis» – balerīna aizmieg parkā uz soliņa, sākas viņas sapnis, kurā dejo četri «gulbji», no kuriem viens esmu es. Patlaban «dzīvs» ir un arī šovakar rādīsim baletu «Anna Kareņina», kurā spēlēju Kareņinu, «Romeo un Džuljetā» Tibaldu, «Žizelē» mednieku Hilarionu. Notiek arī darbs pie jaunās izrādes «Bahčisarajas strūklaka». Šī izrāde un reizē arī es uz LNO skatuves būs redzama pavasarī,» tā R.Žigis.
0.7 °C,
5.8 m/s,
84.1 % 
0.7 °C,
5.8 m/s,
84.1 %