Kultūra

Ritma Gaidamoviča

«Jelgavnieki var būt lepni, jo šī izstāde šādā apjomā būs
apskatāma tikai Jelgavā un Berlīnē, un tieši Jelgava ir pirmā tās
pieturvieta,» aicinot interesentus izmantot šo iespēju, teic tās
veidotājs, Sabatjē galerijas un gleznu kolekcijas īpašnieks
vācietis Torstens Sabatjē. 

Tieši bijušā jelgavnieka J.Valtera 140 gadu dzimšanas dienas
gadā galerijas, kur glabājas mākslinieka darbi, īpašnieks T.Sabatjē
nolēmis, ka šī būtu īstā reize arī latviešiem redzēt sava
mākslinieka veikumu, kas tapis, dzīvojot Vācijā. Savukārt mākslas
vēsturniece, kas ilgus gadus pēta J.Valtera radošo mantojumu,
Kristiāna Ābele ierosinājusi šo izstādi organizēt nevis
galvaspilsētā, bet gan Jelgavā – mākslinieka dzimtajā pilsētā. Par
to, kālab tieši Jelgava un Berlīne, Sabatjē kungs teic: «Šīs
pilsētas izraudzītas, jo Jelgava bija J.Valtera dzimtā pilsēta, bet
Berlīnē pavadīti mūža pēdējie piecpadsmit gadi.» 

Izstādes veidotājs stāsta, ka kopumā eksponēti 52 no Vācijas
atceļojuši mākslinieka J.Valtera darbi. Bet pārējās teju 80
gleznas, kas no rītdienas būs apskatāmas muzejā, ir viņa sešu
skolēnu veikums, kuri mācījušies pie J.Valtera Drēzdenē un Berlīnē.
Jāpiebilst gan, ka šie nebūt nav visi mākslinieka
audzēkņi.

T.Sabatjē stāsta, ka skatītāji varēs novērtēt darbus, kurus
J.Valters radījis tajā dzīves periodā, kad dzīvojis Vācijā, bet būs
arī daži spilgti piemēri no agrākā laika (līdz 1906. gadam tapuši
darbi), kad J.Valters dzīvoja Latvijā. «Visplašāk izstādē
pārstāvēti 1920. gadi, laiks, kad mākslinieks dzīvoja Drēzdenē,»
piebilst mākslas vēsturniece K.Ābele. 

No visām krietni vairāk nekā 100 gleznām tikai divas darinātas
jauktā tehnikā, pārējās ir eļļas gleznas. «Dominējošais žanrs ir
ainava, taču apskatāmi arī portreti, akti un teātra interjera
skati, kas J.Valteram bija ļoti raksturīgi,» stāsta
T.Sabatjē.

Lielākā daļa Jelgavā eksponēto darbu ir T.Sabatjē ģimenes un
galerijas īpašums, kas atrodas Fērdenē, bet vairākas gleznas tieši
šai izstādei atvēlējuši J.Valtera un viņu skolēnu pēcteči.
Jāpiebilst, ka viens darbs izstādē nonācis arī no kādas
privātkolekcijas Latvijā. 

Izrādās, ka T.Sabatjē ģimene pirms 30 gadiem iegādājās divu
J.Valtera skolnieku – Hansa Janka un Villija Gērikes – darbu
kolekcijas, kas būs apskatāmas arī šajā izstādē, un starp šīm
gleznām bija vairāki J.Valtera darbi, taču šī mākslinieka vārds
tolaik Vācijā bija maz pazīstams. Bet 1987. gadā Sabatjē ģimene
izdeva pirmo J.Valtera abu skolēnu kopkatalogu, sarīkoja pirmo
izstādi, kurai sekoja citas, popularizējot gan audzēkņus, gan
J.Valteru. «Pateicoties šiem pasākumiem, sastapāmies ar ļoti
daudziem jauniem J.Valtera audzēkņu vārdiem, bet pirms divpadsmit
gadiem mums piedāvāja paša J.Valtera kolekciju, kuru arī nolēmām
iegādāties,» stāsta T.Sabatjē. Vēlāk Sabatjē ģimene sāka
interesēties par J.Valtera glezniecību Latvijā un iepazinās ar
galerijas īpašnieci Ivonnu Veiherti un mākslas vēsturnieci K.Ābeli,
kas ir J.Valtera daiļrades pētniece. «Tuvojoties mākslinieka 140.
dzimšanas dienai, kopīgi radās doma, ka mākslinieka gleznu
kolekciju varētu parādīt arī viņa dzimtās pilsētas iedzīvotājiem un
interesentiem no tuvākās apkārtnes,» tā T.Sabatjē. Jāpiebilst, ka
tieši T.Sabatjē ģimene ir viena no tām, kas ļoti daudz strādājusi,
lai J.Valtera vārds Vācijā kļūtu zināmāks.

T.Sabatjē atzīst, ka J.Valters esot atslēgas figūra daudziem
māksliniekiem – viņa skolēniem. «Bez jelgavnieka J.Valtera nebūtu
arī daudzu citu mākslinieku, ar kuru darbiem mūsu galerija šobrīd
strādā. Īpaši jāuzsver tieši mākslinieka daudzpusība un viņa
ietekme uz saviem audzēkņiem kā personībai,» stāsta galerijas
īpašnieks. 

«J.Valters latviešu glezniecībā ir mākslinieks, kas savā
daiļradē no 1890. gadiem līdz savai nāvei 1930. gadu sākumā
nostaigājis garu stilistiskās attīstības ceļu, kurš sācies ar 19.
gadsimta beigu reālismu un impresionismu caur jūgendstilu un
postimpresionismu līdz pat 20. gadsimta sākuma vācu
ekspresionismam,» tā K.Ābele. Viņa min, ka J.Valters nenoliedzami
pieder pie trim svarīgākajām 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta
Latvijas mākslas vēstures personībām. «Viņš ir viens no tiem, kurus
mākslas zinātnieki dēvē par dižo trijotni: Janis Rozentāls,
Vilhelms Purvītis un Jānis Valters. Tie ir pirmie mākslinieki, uz
kuriem balstās Latvijas glezniecības vēsture. Jāpiebilst gan, ka
J.Valters savu biogrāfisko pavērsienu dēļ šajā trijotnē bijis
vismazpazīstamākais,» stāsta mākslas vēsturniece. 

«Zinot, cik liela interese Latvijas mākslinieku aprindās ir
par šo kolekciju, kas šeit nav pazīstama, vēlos dot iespēju arī
latviešiem apskatīt mūsu īpašumā esošos mākslas darbus. Vēl man ir
vēlme rosināt Vācijas mākslas cienītājus atteikties no saviem
aizspriedumiem par Latviju un atbraukt apskatīties izstādi,
vienlaikus redzot reālo situāciju, to, kā jūs šeit dzīvojat. Vēlos,
lai viņi atklāj, ka te ir arī daudz citu vērtību, ko apskatīt.
Tādējādi vēlētos mazināt savu tautiešu aizspriedumus, kas joprojām
pastāv rietumu sabiedrībā,» spriež T.Sabatjē. 

Izstāde muzejā būs apskatāma līdz pat 16. aprīlim, bet
septembrī šī izstāde būs skatāma Berlīnē.